ŽURNĀLS Viedoklis

8. Decembris 2015 /Nr.48 (900)

Ģenerālprokurors: ir jāziņo par ikvienu noziedzīgu nodarījumu
13 komentāri
Ēriks Kalnmeiers
Latvijas Republikas ģenerālprokurors 

Saistībā ar manu dalību šā gada 26. novembra "Latvijas radio 4" raidījumā "Действующие лица" pagājušonedēļ medijos tika sacelta ažiotāža un izplatīta informācija, ka, būdams ģenerālprokurors, esmu aicinājis sabiedrību neapgrūtināt policiju un neziņot par visiem noziedzīgiem nodarījumiem, tostarp tā sauktajām sīkajām zādzībām. Tāpēc atkārtoti vēlos uzsvērt, ka šādu pamudinājumu sabiedrībai neesmu izteicis un ir jāziņo par ikvienu kriminālu nodarījumu!

Notikušo saistībā ar manis radio pārraidē teiktā sagrozīšanu varu vērtēt tikai no diviem aspektiem. Proti, kā apzināti nepatiesu sagrozītu sarunas atreferējumu vai arī kā neveiksmīgu tulkojumu, ko veicis cilvēks, kurš slikti pārvalda krievu valodu, jo konkrētā intervija notika šajā svešvalodā.

komentāri (13)
13 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
juris
25. Decembris 2015 / 12:35
0
ATBILDĒT
Ģenerālprokurors: ir jāziņo par ikvienu noziedzīgu nodarījumu

11


Ēriks Kalnmeiers
Latvijas Republikas ģenerālprokurors
Saistībā ar manu dalību šā gada 26. novembra "Latvijas radio 4" raidījumā "Действующие лица" pagājušonedēļ medijos tika sacelta ažiotāža un izplatīta informācija, ka, būdams ģenerālprokurors, esmu aicinājis sabiedrību neapgrūtināt policiju un neziņot par visiem noziedzīgiem nodarījumiem, tostarp tā sauktajām sīkajām zādzībām. Tāpēc atkārtoti vēlos uzsvērt, ka šādu pamudinājumu sabiedrībai neesmu izteicis un ir jāziņo par ikvienu kriminālu nodarījumu!
Adrese: Kalpaka bulvāris 6, Rīga, LV-1801

Iesniedzējs:








Lūgums uzsākt kriminālprocesu par diviem atsevišķiem noziedzīgajiem nodarījumiem un dot norādījumus krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam sakarā ar valsts policijas un Rīgas rajona prokuratūras bezdarbību.

Lietas būtība
1) Ķekavas pašvaldības policijas darbinieka E.Slokas un viņa pārinieka, kas palika man nezināms, nelikumīga rīcība 2014.gada 21. maijā izpaudās vismaz kā prettiesiska iekļūšana manā īpašumā , miesas bojājumu nodarīšana, nepamatota aizturēšana un nosūtīšanu uz psihiātrisko slimnīcu, un mana īpašuma nevērīga apsargāšana manas piespiedu prombūtnes laikā. Šo darbību rezultātā man radās sekojošie zaudējumi: pazuda ap 1000 eiro skaidrā naudā, mantojuma apliecības un mantojuma sadales līguma oriģināli, atslēgas no automašīnas, atslēgas no būves un sētu vārtiņu atslēgas, un vēl citi dokumenti, bija salauzts mobīlais tālrunis, kad es mēģināju piezvanīt valsts policijai, bet pašvaldības policijas darbinieks Ē.Sloka, laužot roku, cēla mani no gūltas.
Par iekļūšanu manā īpašumā, pretēji likuma prasībām, nebija sastādīts un izsniegts man parakstīšanai neviens likumā paredzēts akts vai protokols, kas ļautu man pierādīt pašvaldības policijas darbinieku rīcības nepamatotību, savukārt, es biju saņēmis vairākas savstarpēji pretrunīgas atrakstīšanās kā no pašvaldības un valsts policijas, tā arī no Rīgas rajona prokuratūras. Tas, vai pašvaldības policijas darbinieku darbībās konstatējama rupja noziedzīga neuzmanība, vai esot bijusi vienošanās ar maniem radiniekiem, kuru labā visas šīs darbības bija veiktas, var būt pārbaudīts tikai ar kriminālprocesa līdzekļiem.
Pašvaldības policijas darbinieki atstāja pieskatīt manu īpašumu personām, kurām es tur atrasties esmu nepārprotami aizliedzis, kas bija ļoti labi zināms pašvaldības policijas darbiniekiem. .... vispār nebija nekādu
anonīms
14. Decembris 2015 / 12:29
0
ATBILDĒT
1. Tukšrunātājs, kuram vēdera darbība ne vienmēr saskan ar mutes darbību. 2. Parastam cilvēkam, kurš cietis no noziedzīga nodarījuma, Latvijā nav vērts cerēt ne uz mazāk smaga nozieguma atklāšanu, ne uz smaga un sevišķi smaga nozieguma atklāšanu. Var paskatīties pat oficiālo statistiku, kura Latvijā tāpat ir sagrozīta. Ja VFR atklā 98% slepkavības un smagu miesas bojājumu nodarīšanas ar cietušā nāvī, tad Latvijā šis skaitis labi ja tuvojas 30%. Atklāt tādas slepkavības, kā tiesneša Laukrozes slepkavību, citās valstīs prokuratūrai un policijai būtu goda lieta. Latvijā tas tā nav. Darba vietā tukša runāšana.
Proficius Aliri
10. Decembris 2015 / 23:23
0
ATBILDĒT
Pārraidē teiktais formāli, protams, varētu būt sagrozīts vai atstāstīts neprecīzi, tomēr vēstījuma jēga gan ir precīza - ja personai nav "palaimējies" ciest "nopietnā" (smagā vai sevišķi smagā) noziegumā, tad iesnieguma policijai sekas varētu būt - ne pārāk labvēlīga attieksme, sliktākajā gadījumā jāizbauda publiska pazemošana (ko nu pats nav pietiekami rūpējies par mantu) un gandrīz 100% pārliecība, ka krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu neviens pat necentīsies panākt.

Ģenerālprokurors norāda, ka "pat gadījumos, kad ir nozagts, piemēram, naudasmaks un faktiski atklāt šādu noziegumu izredžu nav, policijai tāpat ir jāveic ļoti apjomīgs birokrātisks darbs". Šo argumenti min bieži. Tomēr tā īsti netop skaidrs, kāds ir tas milzīgais, apjomīgais birokrātiskais darbs. Arī attiecībā uz izmeklēšanas darbībām jāpiemin, ka tas lielā mērā ir ģenerālprokurora kompetences jautājums. KPL 400.p. 2.d. paredz, ka pirms kriminālprocesa apturēšanas obligāti izpildāms procesuālo un izmeklēšanas pasākumu minimālais apjoms, kuru atbilstoši noziedzīgu nodarījumu klasifikācijai noteicis ģenerālprokurors.
Vairums tipiski minēto trūkumu cēlonis ir nevis normatīvais regulējums, bet tā piemērošana un policijas, prokuratūras u.c. institūciju vēlme darīt kaut ko lietas labā. Tas lieliski parādās rakstā minētajās vadlīnijās kriminālprocesa vienkāršošanai (www.vp.gov.lv/faili/sadalas/policija_msn_lat_2015.pdf). Kopsavilkumā (129.lpp.) norādītajos pasākumos, kas veicinātu izmeklēšanas vienkāršošanu, efektivizēšanu un samērošanu ar nozieguma sabiedrisko bīstamību, 4 no 5 pasākumiem ir prakses jautājumi (sadarbība, informācijas sistēma, veidlapas, vadlīnijas). Nav nekādu šķēršļu, lai tos varētu īstenot. Patiesībā daļu no tiem varēja īstenot jau sen, ja vien būtu bijusi tāda vēlme. Sadarbības jautājumi, veidlapas vai vadlīniju izstrāde neprasa nekādus būtiskus izdevumus (šķiet, gan policijā, gan prokuratūrā ir pat speciālas struktūrvienības, kam vajadzētu rūpēties par tamlīdzīgiem jautājumiem).
dako
8. Decembris 2015 / 15:24
3
ATBILDĒT
Jāatzīmē, ka pievienojos katram Ģenerālprokurora vārdam.

Pats vairākus gadus esmu strādājis par izmeklētāju Valsts policijā dažādās vietās, tai skaitā arī vienā no Rīgas iecirkņiem, līdz ar to redzu, ka Ē.Kalnmeiera kungs zina par ko runā.

Objektīvā realitēta ir tāda, ka uz katru izmeklētāju Rīgā ir vidēji 150-200 kriminālprocesi uz rokas. Kā man stāstījuši kolēģi, tad dažiem šis skaitlis ir pāri 400. No savas pieredzes varu teikt, ka pat vaiga sviedros strādājot 10 stundas dienā (no kurām 2 stundas ir manis paša brīva iniciatīva, par kuru neviens nemaksā) reāli vienlaikus var izmeklēt līdz kādām 15-20 kriminālprocesiem vienlaikus. Vienkārši fiziski vairāk nav iespējams.

Līdz ar to situācija ir tāda, ka lielākajā daļā kriminālprocesu izmeklēšana tiek veikta nepietiekamā līmenī. Faktiski atbilstošā līmenī tiek izmeklēti tikai sevišķi smagi noziegumi, kā arī tie kriminālprocesi, kur ātri iespējams noskaidrot potenciālo vainīgo personu, no kuriem lielākā daļa ir zādzības ir no tirdzniecības objektiem.

Tāpat Ē.Kalnmeiera kungs norāda uz faktu, ka Latvijā, atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas ir jāuzsāk un jāveic salīdzinoši daudz izmeklēšanas darbību (kuras attiecīgi prasa laiku) arī tādās lietās, kur kaitējums ir nav ļoti liels (teiksim līdz 50 euro), kurās jau sākotnēji ir skaidrs, ka tās 99% gadījumu netiks atklātas, kā pieminētajās kabatzādzībās.

Līdz ar to es pilnībā saprotu Valsts policijas darbiniekus, kuri nelabprāt uzsāk kriminālprocesus gadījumos, kur vairāk kā 90% nebūs iespēju atklāt vainīgo personu (kabatzādzības, automašīnu spoguļu stikliņu zādzības, mantas bojāšana, u.c.), bet nāksies veltīt laiku, lai veiktu dažādas procesuālās darības, kurām faktiski nebūs nekādas jēgas.

Tāda ir reālā situācija un pārmet Ģenerālprokurora kungam, ka viņš sauc lietas īstajos vārdos ir vienkārši smieklīgi, lai neteiktu, ka stulbi.

Manuprāt, svarīgāk ir diskutēt par iespējamamajiem risinājumiem, jo manuprāt esošā situācija nav normāla un liedz cietušajiem tiesības uz taisnīgu krimināltiesisko risinājumu gadījumos, kad reāli viņam varētu palīdzēt, bet tas netiek darīts, jo policisti ir aizņemti ar darbību veikšanu kriminālprocesos, kuros tāpat nav perspektīvas.

Teorētiski varētu palielināt policistu skaitu, taču, manuprāt, tas nav nopietns risinājums, jo uzliktu papildus slogu budžetam, turklāt problēma tik un tā saglabātos.

Es uzskatu, ka minēto problēmu iespējams risināt 2 veidos:
1) Pašai Valsts policijai vienreiz beigt dzīties pēc statistikas rādītājiem un pārtraukt trešdaļas savu resursu novirzīt zādzību no tirdzniecības vietām izmeklēšanai. Kriminālprocesa likums atļauj ar prokurora piekrišanu atteikt uzsākt krimināprocesu, kā arī izbeigt uzsāktu kriminālprocesu, ja izdarīts noziedzīgs nodarījums, kuram ir noziedzīga nodarījuma pazīmes, bet ar kuru nav radīts tāds kaitējums, lai piespriestu kriminālsodu.

[turpinājums tālāk]
Unabomberz > dako
29. Decembris 2015 / 15:32
0
ATBILDĒT
Dako, domāju, ka neviens nešaubās, ka liela daļa no mazajiem NN paliks neatklāti. bet ja iesniegums tiks iereģistrēts un process ierosināts no tā būs vismaz sekojošs labums:
1) Ne tik sen policijas pārstāvis raidījumā "Aizliegtais paņēmiens" teica, ka noķerot velosipēdu zagli vislielākā problēma esot dabūt rokā cietušo, jo pat atrodot vairākus nozagtus velo vienā dzīvoklī, nav neviena cietušā iesnieguma ar attiecīgās mantas aprakstu, sekojoši nav NN. Jebšu piecu epizožu vietā ir viena. Jūtat, kā veidojas apburtais loks?
2) Normālā valstī pamatojoties uz statistiku tiek veidota politika un plānots piešķiramo līdzekļu apmērs. Ja nav iesniegumu par NN rodas iluzora sajūta, ka nav noziedzības un policijai netiek piešķirti papildus līdzekļi. Ja statistika uzrādītu, ka pieaug NN skaits loģika liktu piešķirt IeM lielāku līdzekļu apjomu, palielināt policistu skaitu, utt. Tādejādi tiktu risināta pārslodzes problēma. Jo par to, ka pārslodze ir var redzēt tikai no statistikas...
dako > dako
8. Decembris 2015 / 15:55
3
ATBILDĒT
Manuprāt, vienreiz kādam ir jāsaņem dūša un jāpaska, ka naudas un resursu pilnīgi visu noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanai mums nav un visticamāk nebūs. Lielākā daļa Eiropas valstu, tai skaitā mūsu tuvākie kaimiņi to ir izdarījuši, bet mēs kā parasti bāžam galvu smiltīs, vaimanājam kā tā var, bet situāciju labot negribam un nevaram.

Līdz ar to es uzskatu, ka jau šobrīd Prokuratūra ar savu lēmumu varētu nolemt, ka, piemēram, kaitējums līdz 10 euro nav tāds, lai piespriestu kriminālsodu un attiecīgi šādos gadījumos kriminālprocesus neuzsākts.

2) otra lieta protams ir jau sen apspriestā kriminālprocesa vienkāršošana. Kriminālprocesu manuprāt manāmi varētu atvieglot, kaut vai veicot pāris vienkāršas lietas:
1) Ieviešot standartizētus iesnieguma protokolus, kurus ātri un vienkārši varētu aizpildīt (līdzigi kā CSNg saskaņotais paziņojums), tai skaitā pats cietušais jau pirms ierašanās policijā, ja noziegums neprasa nekavējošas darbības.
2) Izstrādājot standartizētas veidlapas Valsts policijas darbiniekiem.
3) veikt grozījumus Kriminālprocesa likumā, nosakot, ka personas liecības ir arī iesniegums par kriminālprocesa uzsākšanu;
4) noteikt, ka ar rezolūcijas veidā var pieņemt arī lēmumu par aizturētā atbrīvošanu;
5) veikt grozījumus Kriminālprocesa likumā, nosakot, ka personas aptauju, var veikt arī izmantojot elektronisko sakaru līdzekļus, veicot atbilstošu pārliecināšanos par personību;

Šie ir tikai pāris sīkumi, kas man ātri ienāca galvā, bet jāsaprot, ka katrs lieks vārds lēmumā vai protokolā atņem policitam jau tā dārgo laiku.

Un galu, galā - protams, jāmaina arī domāšana. Un te nu, manuprāt, ir vislielākās problēmas, jo domāšana jāmaina visos līmeņos - sākot no policijas un beidzot par tiesu.
Jau sen tiek runāts, ka ar citās vecās Eiropas valstīs ir nepieciešams vismaz uz pusi mazāk pierādījumu, lai personu notiesātu, kā Latvijā. Un diez vai mani kāds pārliecināts, ka Vācijā, Francijā vai Lielbritānijā tiesiskuma līmenis ir zemāks kā pie mums.

Līdz ar to, kamēr pie mums par pudeles zādzību no veikala nepietieks ar apsarga liecībām, kurš aiz rokas ir noķēris visu zagli ar nelaimīgu pudeli kabatā, bet papildus vajadzēs veikt veikala apskati, video izņemšanu un apskati, veikala pārdevējas un veikala pārstāvja nopratināšanu, nekas nemainīsies.
Jurčiks > dako
9. Decembris 2015 / 07:59
0
ATBILDĒT
Citāts: vienreiz kādam ir jāsaņem dūša un jāpaska, ka naudas un resursu pilnīgi visu noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanai mums nav un visticamāk nebūs.
============

OK, bet tad jāļauj cilvēkiem pašiem tikt galā ar saviem pāridarītājiem, ja reiz valsts to nespēj...
Dako > Jurčiks
9. Decembris 2015 / 09:57
5
ATBILDĒT
CL 1635.pantu taču negrasās atcelt. Nu ja kādam marazms par 5 euro zādzību neļauj mierīgi gulēt, kamēr zaglis nav saņēmis taisnīgu sodu (vēlams cietumsodu), lai algo privātdetektīvu un ar savāktajiem pierādījumiem uz tiesu.
krancis > Dako
9. Decembris 2015 / 11:07
0
ATBILDĒT
Hallo, Dako! Privātā apsūdzība vairs nepastāv un no likuma ir izslēgta jau vairāk nekā piecus gadus... Valsts policijā tomēr vajadzētu izprast, kas ir kriminālprocess, un kas - civilprocess.
Dako > krancis
9. Decembris 2015 / 11:51
0
ATBILDĒT
Mana kļūda. Protams, ka privātās apsūdzības institūts ir izslēgts no likuma.
Policijā, gan labu laiku nestrādāju, bet nu tas noteikti neattaisno sliktās civilprocesa zināšanas.

Jāatzīmē, ka Jurčiks aktualizēja labu problēmu: ko darīt cietušajam, ja kriminālprocesu, pamatojoties uz KPL 373.panta 2.1.daļu ir atteikts uzsākt, vai tas ir izbeigts pamatojoties uz 379.panta pirmās daļas 1.punktu, t.i. konstatējot, ka izdarīts noziedzīgs nodarījums, kuram ir noziedzīga nodarījuma pazīmes, bet ar kuru nav radīts tāds kaitējums, lai piespriestu kriminālsodu, jo arī šajos gadījumos kaut kāds kaitējums cietušajam taču ir nodarīts - kaut vai 1 euro, kas iespējams viņam ir būtisks.
Trainee > dako
8. Decembris 2015 / 17:10
0
ATBILDĒT
Bet par to jau arī nevienam nav šaubu. Skaidrs, ka resursu nepietiek un NN netiek izmeklēti. Tas visiem ir zināms.

Problēma ir ĢP spējā saprast, kad un kam šīs lietas ir sakāmas. Diskusija par to problēmu, kuru Jūs minējāt, ir vajadzīga, taču ne pa radio cilvēkiem paziņot, ka nevienam pret viņu izdarītais "nenozīmīgais" NN neinteresē vairāk kā statistika.

Taktiskam un nobriedušam sistēmas vadītājam būtu jāspēj šī problēma aktualizēt caur atbildīgo ministriju, gadījumā, ja tā neieklausās, pieņemamā veidā, bez "pompa" pievērst sabiedrības, it īpaši juristu, uzmanību reālai problēmai.
Tagad sanāca bēdīgāk par daža laba politiķa uzstāšanos, tikai šajā gadījumā tam var būt sekas tiesiskās ignorances un nihilisma veidā.
Trainee
8. Decembris 2015 / 09:50
0
ATBILDĒT
"[..] samazinājums tikai uz papīra [..]"

Redziet, godājamais Kalnmeijera kungs, kādu citu atdevi Jūs gaidījāt no cilvēkiem, ja atklāti pasakāt, ka šādi NN netiek izmeklēti? Loģiski, ka pēc šādas sirds kratīšanas, cik viss ir slikti un policija vāja, neviens uz policiju neies. Priekš kam cilvēkiem tērēt laiku, statistikai?
Protams, mēs atgriežamies pie personas tiesībām un valstiskā pienākuma šo statistiku papildināt, taču priekš kam? Tagad policijas darbinieks varēs pasmīkņāt - jā, Tu jau varēji arī nenākt, statistiku mēs tāpat zinām, NN notiek daudz, bet Tavu maku tāpat neatradīsim.

Sistēmas vadītāja taktiskā veiktspēja ir apšaubāma.
Trainee > Trainee
8. Decembris 2015 / 09:52
0
ATBILDĒT
To par policijas darbinieku es teicu, jo viņš varēs atbildēt - bet pats ĢP tā saka, ko Jūs vēlaties no manis?
visi numura raksti
Katrīna Kaktiņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Starptautisku daudzpusēju līgumu izstrāde un vēsturiskais Rīgas Protokols
2015. gada 22. oktobrī Rīgā tika atvērts parakstīšanai Eiropas Padomes (turpmāk – EP) Konvencijas par terorisma novēršanu Papildprotokols par ārvalstu teroristu kaujiniekiem. Šis notikums ir vēsturisks vismaz trīs iemeslu dēļ: 1) ...
Dace Šulmane
Notikums
Noskaidroti žurnāla “Jurista Vārds” pētniecisko darbu konkursa uzvarētāji  
"Jurista Vārda" 900. numurā ir īpašs prieks atskatīties uz otru jubileju – žurnāla redakcijas rīkoto un jauno juristu plašu uzmanību piesaistījušo studentu pētniecisko darbu konkursu, kas šogad norisinājās jau desmito reizi. 2. ...
Agnese Šķēle, Laila Medina
Skaidrojumi. Viedokļi
Tieslietu ministrijas replika par L. Muciņa rakstu
Žurnāla "Jurista Vārds" 2015. gada 1. decembra izdevumā (Nr. 47 (899)) publicēts Linarda Muciņa raksts "Valsts amatpersonas statuss maksātnespējas administratoriem: problemātiskie aspekti" (turpmāk – raksts). Tieslietu ministrija ...
12 komentāri
Dace Pelše
Skaidrojumi. Viedokļi
Eiropas Savienības Tiesas spriedums lietā C-151/14 “Eiropas Komisija pret Latvijas Republiku”
2015. gada 10. septembrī Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) pasludināja spriedumu lietā C-151/14 "Eiropas Komisija pret Latvijas Republiku".1 EST secināja, ka Latvijas pilsonības prasība zvērinātiem notāriem ir pretrunā Eiropas ...
Rafals Maņko
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesības, politika un konstitūcija darbībā: apstrīdētā Polijas Konstitucionālās tiesas tiesnešu ievēlēšana
Tieši pirms parlamenta vēlēšanām 2015. gada oktobrī aizejošais parlaments nolēma aizpildīt piecu konstitucionālo tiesnešu vietas, kurām būtu jākļūst vakantām tikai pēc vēlēšanām. Jaunais parlaments pasludināja šos ...
AUTORU KATALOGS