8. Decembris 2015 / 15:24
Jāatzīmē, ka pievienojos katram Ģenerālprokurora vārdam.
Pats vairākus gadus esmu strādājis par izmeklētāju Valsts policijā dažādās vietās, tai skaitā arī vienā no Rīgas iecirkņiem, līdz ar to redzu, ka Ē.Kalnmeiera kungs zina par ko runā.
Objektīvā realitēta ir tāda, ka uz katru izmeklētāju Rīgā ir vidēji 150-200 kriminālprocesi uz rokas. Kā man stāstījuši kolēģi, tad dažiem šis skaitlis ir pāri 400. No savas pieredzes varu teikt, ka pat vaiga sviedros strādājot 10 stundas dienā (no kurām 2 stundas ir manis paša brīva iniciatīva, par kuru neviens nemaksā) reāli vienlaikus var izmeklēt līdz kādām 15-20 kriminālprocesiem vienlaikus. Vienkārši fiziski vairāk nav iespējams.
Līdz ar to situācija ir tāda, ka lielākajā daļā kriminālprocesu izmeklēšana tiek veikta nepietiekamā līmenī. Faktiski atbilstošā līmenī tiek izmeklēti tikai sevišķi smagi noziegumi, kā arī tie kriminālprocesi, kur ātri iespējams noskaidrot potenciālo vainīgo personu, no kuriem lielākā daļa ir zādzības ir no tirdzniecības objektiem.
Tāpat Ē.Kalnmeiera kungs norāda uz faktu, ka Latvijā, atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas ir jāuzsāk un jāveic salīdzinoši daudz izmeklēšanas darbību (kuras attiecīgi prasa laiku) arī tādās lietās, kur kaitējums ir nav ļoti liels (teiksim līdz 50 euro), kurās jau sākotnēji ir skaidrs, ka tās 99% gadījumu netiks atklātas, kā pieminētajās kabatzādzībās.
Līdz ar to es pilnībā saprotu Valsts policijas darbiniekus, kuri nelabprāt uzsāk kriminālprocesus gadījumos, kur vairāk kā 90% nebūs iespēju atklāt vainīgo personu (kabatzādzības, automašīnu spoguļu stikliņu zādzības, mantas bojāšana, u.c.), bet nāksies veltīt laiku, lai veiktu dažādas procesuālās darības, kurām faktiski nebūs nekādas jēgas.
Tāda ir reālā situācija un pārmet Ģenerālprokurora kungam, ka viņš sauc lietas īstajos vārdos ir vienkārši smieklīgi, lai neteiktu, ka stulbi.
Manuprāt, svarīgāk ir diskutēt par iespējamamajiem risinājumiem, jo manuprāt esošā situācija nav normāla un liedz cietušajiem tiesības uz taisnīgu krimināltiesisko risinājumu gadījumos, kad reāli viņam varētu palīdzēt, bet tas netiek darīts, jo policisti ir aizņemti ar darbību veikšanu kriminālprocesos, kuros tāpat nav perspektīvas.
Teorētiski varētu palielināt policistu skaitu, taču, manuprāt, tas nav nopietns risinājums, jo uzliktu papildus slogu budžetam, turklāt problēma tik un tā saglabātos.
Es uzskatu, ka minēto problēmu iespējams risināt 2 veidos:
1) Pašai Valsts policijai vienreiz beigt dzīties pēc statistikas rādītājiem un pārtraukt trešdaļas savu resursu novirzīt zādzību no tirdzniecības vietām izmeklēšanai. Kriminālprocesa likums atļauj ar prokurora piekrišanu atteikt uzsākt krimināprocesu, kā arī izbeigt uzsāktu kriminālprocesu, ja izdarīts noziedzīgs nodarījums, kuram ir noziedzīga nodarījuma pazīmes, bet ar kuru nav radīts tāds kaitējums, lai piespriestu kriminālsodu.
[turpinājums tālāk]