ŽURNĀLS Intervija

Kas bija jūsu galvenie mērķi ministra amatā un konkrēti šim gadam, un ko no tā ir izdevies sasniegt?

Savā pārskatā augstākajām valsts amatpersonām, ko iesniedzu sakarā ar Ministru kabineta demisiju, šos darbus sagrupēju divās daļās. Pirmā ir tā, kas ietverta valdības deklarācijā un rīcības plānā, bet otrā daļa aptver dažādus ārkārtas pasākumus, kuri veidojušies gan pēc sabiedrības, gan Saeimas deputātu, gan tiesnešu iniciatīvas un citu ierosmes rezultātā. Ja runā par valdības deklarācijā un rīcības plānā noteikto mērķu sasniegšanu, jāteic, ka aizvadītajā laikā esam paveikuši apmēram 60 procentus no tā, kas bija iecerēts četros gados. Turklāt jāņem vērā, ka pusgadu bija arī Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē, kas paņēma laiku un cilvēkresursus. Apbrīnoju ministrijas darbiniekus par viņu spēju aizvadītās prezidentūras laikā nākt klajā ar radošām iniciatīvām un arī paspēt izdarīt ikdienas darbus.

Savukārt, atgriežoties pie darāmo darbu saraksta, tad, protams, tas, ar ko varam lepoties, ir dalītā īpašuma atrisināšanas jautājums, kas šobrīd jau likumprojekta veidā nonācis Saeimā. Tie ir pasākumi pretkorupcijas jomā, un pamatā tie ir Krimināllikuma grozījumi saistībā ar mūsu iestāšanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD). Tad ir vairāki pasākumi, kas skar bērnu tiesību aizsardzību, it īpaši ārvalstīs. Vēl viens iesāktais, bet milzīgi smagais darbs – datu aizsardzības politika. Līdz ar jauno gadu amatā stāsies jauns Datu valsts inspekcijas direktors, un te divu gadu laikā būs jāveic milzīgs darba apjoms.