Pirms pāris nedēļām tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs valsts augstākajām amatpersonām nosūtījis vēstuli, tajā uzsverot, ka "vēlos iedibināt jaunu tradīciju valsts pārvaldē – līdz ar Ministru prezidenta paziņojumu par demisiju katram ministram sniegt pārskatu valsts augstākajām amatpersonām par paveikto savu pilnvaru laikā un turpmāk veicamajiem būtiskākajiem uzdevumiem nozarē". Tā kā šīs iniciatīvas aizsākums sakrīt ar gada izskaņu, šajā "Jurista Vārdā" apkopoti fakti un viedokļi par situāciju tieslietās 2015. gadā, tostarp Tieslietu ministrijas sagatavotā atskaite, žurnāla lasītāju aptauja un individuālu juristu komentāri. Šai gada pārskatā iekļaujas arī "Jurista Vārda" saruna ar tieslietu ministru Dzintaru Rasnaču.
Kas bija jūsu galvenie mērķi ministra amatā un konkrēti šim gadam, un ko no tā ir izdevies sasniegt?
Savā pārskatā augstākajām valsts amatpersonām, ko iesniedzu sakarā ar Ministru kabineta demisiju, šos darbus sagrupēju divās daļās. Pirmā ir tā, kas ietverta valdības deklarācijā un rīcības plānā, bet otrā daļa aptver dažādus ārkārtas pasākumus, kuri veidojušies gan pēc sabiedrības, gan Saeimas deputātu, gan tiesnešu iniciatīvas un citu ierosmes rezultātā. Ja runā par valdības deklarācijā un rīcības plānā noteikto mērķu sasniegšanu, jāteic, ka aizvadītajā laikā esam paveikuši apmēram 60 procentus no tā, kas bija iecerēts četros gados. Turklāt jāņem vērā, ka pusgadu bija arī Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē, kas paņēma laiku un cilvēkresursus. Apbrīnoju ministrijas darbiniekus par viņu spēju aizvadītās prezidentūras laikā nākt klajā ar radošām iniciatīvām un arī paspēt izdarīt ikdienas darbus.
Savukārt, atgriežoties pie darāmo darbu saraksta, tad, protams, tas, ar ko varam lepoties, ir dalītā īpašuma atrisināšanas jautājums, kas šobrīd jau likumprojekta veidā nonācis Saeimā. Tie ir pasākumi pretkorupcijas jomā, un pamatā tie ir Krimināllikuma grozījumi saistībā ar mūsu iestāšanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD). Tad ir vairāki pasākumi, kas skar bērnu tiesību aizsardzību, it īpaši ārvalstīs. Vēl viens iesāktais, bet milzīgi smagais darbs – datu aizsardzības politika. Līdz ar jauno gadu amatā stāsies jauns Datu valsts inspekcijas direktors, un te divu gadu laikā būs jāveic milzīgs darba apjoms.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes
