Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Notikums

5. Jūlijs 2016 /Nr.27 (930)

Brexit: pirmie iespaidi un komentāri
20 komentāri

2016. gada 23. jūnijā Lielbritānijā notika konsultatīvs referendums par to, vai Lielbritānijai vajadzētu izstāties no Eiropas Savienības (ES) vai tomēr palikt tajā. Par Lielbritānijas izstāšanos no ES nobalsoja 52 % no referenduma dalībniekiem. Referendumā piedalījās 71,8 % jeb vairāk nekā 30 miljoni balsstiesīgo Lielbritānijas pilsoņu. Tā bija lielākā vēlētāju aktivitāte kopš 1992. gada vispārējām vēlēšanām.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
0
0
komentāri (20)
20 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Seskis
7. Jūlijs 2016 / 15:45
2
ATBILDĒT
Britānijas seperātiskās tendences nav nekāds pārsteigums pēc Skotijas dumpāšanās perioda. Tagad Anglija ir aizslēgta un atslēga ir nolauzta. Austrumeiropas viesstrādnieki nu kļuvuši par Britānijas cilšu kara laupījumu, ne velti D.Kamerons izteicās Krievijas REN TV - neviens Austrumeiropas viesstrādnieks nepametīs Albionu dzīvs, ja nu vienīgi dūmu veidā caur viskija dedzinātavas dūmeni!
Kamēr Anglijas galā iedzimtie ir ķērušies atjaunot Adriāna valni, kaledonieši ziemeļos drudžaini atjauno Antonīna sienu - starp valni un sienu paredzēts izveidot demarkācijas zonu, kurā atradīsies gigantisks vergu tirgus. Starp ambicioziem projektiem, piemēram, gigantiska tilta izbūve pāri Lamanšam no viesstrādnieku kauliem, atrodamas arī piezemētākas ekonomiskas programmas. Skotijas kalnos, kur mājdzīvniekiem grūti izdzīvot, paredzēts nometināt daļu viesstrādnieču, kuras ar krūti varētu zīdīt mazos jēruļus un kazlēnus. Savukārt Velsas druīdu kopiena izsludināja lozungu - Velsu silūriem,- un nolēma viesstrādniecēm nogriezt garos matus, kas tiks izmantoti slaveno Velsas loku ražošanas procesā stiegru izgatavošanai. Vīrišķus paredzēts izmantot Skotijas ogļu raktuvēs, kā galeru airētājus, viskija dedzinātavu kūdras purvos, Šefīldas tērauda ražotnēs, un, protams, aizsardzības sistēmu būvniecībā. Bet aizsargāties ir no kā - Tonijs Blērs ir kļuvis par apvienotās dumnoniju un dumnorīgu cilšu apvienības vadoni, un paziņoja, ka Kenterberijas arhibīskaps ir Olivera Kromvela slepens piekritējs, un tādējādi ziedojams dieviem. Londonu ir sagrābuši icēni, kamēr Veseksu laupa briganti kopā ar katuvelauniem un triobantiem. Nesnauž arī ārējie ienaidnieki - islandieši uzvarējuši britus futbolā, tagad ēvelē oša koka kuģus, lai iebruktu Nortumbrijā, kur varētu izlaupīt pirtis, frizētavas un bankas automātus. Bet mums atliek tikai gaidīt, kad decentralizācijas process pārsviedīsies uz kontinentālo Eiropu, un sasniegs beidzot arī Latviju, atvainojiet, Livonijas konfederāciju!
Viesturs
7. Jūlijs 2016 / 11:01
2
ATBILDĒT
Britiem iedeva iespēju (iekšpolitiski) pavaukšķēt, līdzīgi kā Latvijā valodas referendumā, neko jau tas nemainīja un nevarēja mainīt :)
Cik zinu ES ir 2p.k. daļas uzvarētājvalstu pojekts, tobiš, ASV un britu, kamēr Psrs nodarbojās ar sociālismu visā pasaulē. Un tāds tas ir arī šodien.
Līdz ar to, briti varētu izstāties tikai tad, ja būtu nodibinātas viņiem nepieciešamas un jaunas pārvaldes formas ES.
Neesmu speciālists, taču izskatās, ka nekā tāda nav (izņemot Nato).]
Kā jau juristi norādīja, juridiski faktiski vispār nekas nav noticis, tjip ,,proverka dokumentov" :))
Nedomāju vis
6. Jūlijs 2016 / 22:59
12
ATBILDĒT
Apžēliņ, arī par Brexit Jurčikam ir vienīgais pareizais viedoklis. Un atkal viņš visu zina labāk nekā lielākā daļa pasaules analītiskās preses, politiķu un komentētāju, kas darbojas uz rietumiem no Zilupes. Vairs nepārsteidz. Un arī neuzjautrina. Trollis, kā pats arī norāda.
Jurčiks > Nedomāju vis
7. Jūlijs 2016 / 08:42
1
ATBILDĒT
Vai man nedrīkst būt viedoklis?

Starp citu, tev, kā izskatās, nav viedokļa ne par vienu tēmu, tik vienīgi par mani. Tas glaimo, liek man justies svarīgam... :)))))
Skatītājs no malas
5. Jūlijs 2016 / 20:35
0
ATBILDĒT
Manuprāt, galvenais jautājums nav "kas kuru ir apmelojis" utt., bet gan visai reāla neizpratne par to, kas notiks. Es dzirdēju un lasīju daudz un man izveidojies priekšstats, ka, lai pateikt kaut ko konkrētu, ir jāskatās ļoti tuvi, pretējā gadījumā parādās tik daudz nianšu, ka līdz konkrētībai nav iespējams nonākt.
Piemēram, paņemsim tos 350M, ko itkā tagad vairs nebūs jāmaksā UK -> EU. Tanī pašā laikā, cik no UK ieņēmumiem veidojas uz tā apsvēruma pamata, ka UK ir EU dalībnieks... Pirmais, kas nāk prātā, ir apstāklis, ka Londona ir EU finanšu centrs. Vai ir pamats pieņēmumam, ka EU finanšu centrs būs ārpus EU? Domāju, ka nē.
Otrais, kas nāk prātā, ir apstāklis, ka UK 3/4 no IKP ir pakalpojumi, kas visticamāk ir saistīti ar to pirmo apstākļi, līdz ar to, ja Londona vairs nebūs EU finanšu centrs, ir sagaidāms ievērojams IKP kritums.
Trešais ir apstāklis, ka ievērojama UK loma ir saistīta ar to, ka viņiem ir ļoti cieša sadarbība ar USA, un UK ļoti lielu daļu no tautsaimniecības veido tieši re-eksports utt. (jo USA kompānijām ir sveša romāņu-ģermāņu tiesību sistēma, un viņi savu preču plūsmu veido caur UK, kur ir viņiem daudz skaidrākā tiesību sistēma. Ja pēc brexita preču atmuitošana UK vairs nedod iespēju to brīvi sūtīt pa visu Eiropu, tad USA kompānijām UK vairs nebūs tik nepieciešama (ko jau var redzēt no vairākiem ziņojumiem medijos). Minētais zināmā mērā arī darbojas uz situāciju, ka lieli kontinentālās Eiropas ražotāji iet uz USA tirgu (viņi to dara caur UK), un līdz ar to arī šādai darbībai brexit būs ievērojams trieciens. (Savā ziņā var pateikt, ka UK izdevās kļūt par tiltiņu starp USA un EU, līdzīgi, ka LV varēja būt par tiltiņu starp RU un EU).
Domāju, ka viss augstākminētais ir tikai aisberga virsotne, bet arī no tās jau var redzēt, ka diez vai tie 350M vienkārši paliks UK, jo tie visticamāk, pat neizveidosies.
Jurčiks > Skatītājs no malas
6. Jūlijs 2016 / 12:22
0
ATBILDĒT
Iespējams, ka tā ir, un iespējams, ka tā nav. Bet jebkurā gadījumā - vai jums visiem nešķiet, ka šādiem aprēķiniem bija jābūt sagatavotiem un publiskotiem LĪDZ referendumam, un ka to vajadzēja darīt ne vien breksistiem, bet arī UK valdībai un Eiropas Komisijai?... Kā jau teicu - TOTĀLA BEZATBILDĪBA no visām pusēm...
BK
5. Jūlijs 2016 / 11:34
0
ATBILDĒT
Rakstā trāpīgi norādīts uz gaidāmajām problēmām ar angļu valodu. Prognozējams, ka līdz ar Liebritānijas izstāšanos mazās valstis nonāks arvien dziļākā sociālā izolācijā. Pat pārvaldot angļu valodu, spēja ietekmēt procesus (un mācīties no grāmatām! - slinkuma vai laika trūkuma dēļ) latviešiem un citām mazajām nācijām ir niecīga. Ja patiešām tuvāko 5-10 gadu laikā ES atsakās no angļu kā darba valodas, tas prasīs vēl vismaz divas desmitgades, lai vidējais ierēdnis apgūtu jaunu oficiālo darba valodu. Vienlaikus žēl par nākotnē gaidāmo "caurumu" ES tiesību literatūrā.
Baraks Osama > BK
5. Jūlijs 2016 / 14:29
1
ATBILDĒT
Nu, vācu un franču valodās (droši vien arī spāņu un itāļu) Eiropas lietām veltītas juridiskās literatūras ir pietiekami (ja pašiem Latvijā trūkst kapacitātes radīt plašu tiesību doktrīnu, tad jālicencē autoritatīvāko Eiropas darbu pilnīga vai daļēja tulkošana un izplatīšana). Bet galvenokārt ir jākritizē mūsu izglītības sistēma (ieskaitot arī augstāko izglītību), kurā šīm lielajām Eiropas valodām atvēlēta stipri margināla loma, tā vietā galvenokārt koncentrējoties tikai uz angļu un krievu valodu apguvi.
BK > Baraks Osama
5. Jūlijs 2016 / 15:07
0
ATBILDĒT
Latvijas bibliotēkās pieejamās ES tiesību grāmatas galvenokārt ir britu autoru darbi. Kad/ja Lielbritānija izstāsies no ES, literatūras birums krietni saruks. Tas ir neizbēgams mīnuss kopējai tiesiskās domas attīstībai, jo citas rietumu svešvalodas pārvalda absolūts juristu mazākums.
Baraks Osama > BK
5. Jūlijs 2016 / 18:37
0
ATBILDĒT
Bibliotēka pielāgojas tās apmeklētāju vēlmēm un vajadzībām. Ja vācu un franču valodas būtu iecienītākas studentu, pasniedzēju un citu tiesībnieku vidū, arī grāmatu būtu vairāk. Neteiktu, ka šajās valodās sarakstītās grāmatas būtu daudz dārgākas par angliski rakstošo autoru darbiem.
Jurčiks
5. Jūlijs 2016 / 09:24
1
ATBILDĒT
Es ļoti labi apzinos, ka būt proeiropiskam ir “moderni” un “progresīvi”, un tāpēc arī politkorekti, taču mēģināšu sniegt savu, nepolitkorekto skatu uz “Breksīti”, riskējot, ka izpelnīšos atpakaļrāpuļa un “Kremļa troļļa” statusu...
Pirmkārt, nemaz nepriecājoties par šādu iznākumu, mani vairāk par pašu breksīti satrauc eiropistu aklums, ar kuru viņi ietiepīgi izvairās saskatīt problēmu un cenšas novelt visu vainu uz muļķiem, kuri nesaprata, par ko balso vai uz meļiem, kuri šos muļķus ir apčakarējuši. Junkers, piemēram, vispār uzvedas kā 7-gadīgs aizvainots bērns smilšu kastē, JV šodienas redakcijas slejā tie paši motīvi utt.

Pāris cipari. Uzticēšanās indekss ES visās dalībvalstīs: 2007.g. ES pozitīvi uztver 52%, 2012.g. vairs tikai 31%. (avots – Eirobarometrs) .
Šos ciparus Eiropas tā dēvētie līderi joprojām izliekas neredzot. Ietiepīgi. Piecu gadu laikā atbalsts nokrīt no 52% uz 31, bet, kā tajā dziesmā, - “Viss kārtībā, ak, cienījamā kundze, viss kārtībā, viss kārtībā”... Pat neraugoties uz to, ka dalībvalstīs plaukst un zeļ eiroskeptiķu partijas, kurām popularitāte aug nenormālā ātrumā. Vai tas liecina par atbildīgu attieksmi un veselo saprātu? Pilnīgi droši – NĒ! Tas parāda uz ES atrautību no reālajiem cilvēkiem, reālās pasaules. Starp citu, vai jūs paši uztverat kaut kādu saikni vai ietekmi uz ES caur Zīli, Griguli, Pabriku, Ždanoku, Kalnieti vai Dombrovski? Es personiski nē...

Līdz ar to breksītis ir tikai un vienīgi likumsakarīgs iznākums Eiropas politikāņu (jo politiķu nosaukumu viņi nav nopelnījuši) bezatbildībai.
Otrkārt, par to, kas notiks. Tas, ka šobrīd, pēc vētras, iestājies zināms klusums, nav nekāds pārsteigums. Ir nepieciešams laiks, lai apkopotu domas, izstrādātu plānus, programmas, stratēģijas, taktikas, pozīcijas utt. Tas nevar notikt ne nedēļas laikā, ne mēneša laikā. Vienkārši fiziski nevar. Un tādēļ pārmetumi UK par vilcināšanos sniegt oficiālo papīru ir absolūti nevietā. Tā nav laulības šķiršana ar primitīvu mantas sadali – kuram veļas mašīna un kuram grāmatplaukts, te tās saites ir krietni sarežģītākas, un lai to kaut vai tikai apjēgtu, nepieciešams laiks. Kamerons izdarīja ļoti gudri, nosaucot oktobri kā termiņu.

Bet jebkurā scenārijā UK pastāvēja, pastāv un pastāvēs. Ja ne kā ES dalībvalsts, tad kā USA arvien ciešāks sabiedrotais šajā puslodē. Atcels muitas ar USA, noslēgs brīvās tirdzniecības līgumu un dzīvos zaļi...
Baraks Osama > Jurčiks
5. Jūlijs 2016 / 14:24
0
ATBILDĒT
To visu var saprast - ieskaitot par protesta balsojumu un visu pārējo. Bet protesta balsojumu sekas tāpēc nav mazāk reālas par visracionālākā un izsvērtākā balsojuma sekām. Sevišķi jau, ja ne balsotājiem, ne viņu inspirētājiem pašiem nav lielas skaidrības, ko darīt tālāk, kā arī drosmes visu iecerēto realizēt (patiesībā tas situāciju pasliktina vēl vairāk). Protesta balsojumu lielākā problēma ir tā, ka tie pēc būtības nav konstruktīvi. Tieši pēc tādiem tauta mēdz attapties, ka kāja gan piecirsta, bet vispārējā apjukumā pie varas grožiem nonākuši radikāļi un dažādi "noderīgie idioti". Opozīcijai pret pastāvošo kārtību nepietiek tikai ar abstraktu tautas atbalstu - tā jau laicīgi jāgatavo konstruktīva un gatava īstenot plānu priekšgājēju kļūdu un problēmu labošanai.
Jurčiks > Baraks Osama
5. Jūlijs 2016 / 14:30
3
ATBILDĒT
Vai tavā komentārā minētais, ka "ne balsotājiem, ne viņu inspirētājiem pašiem nav lielas skaidrības, ko darīt tālāk, kā arī drosmes visu iecerēto realizēt" ir fakts vai pieņēmums?

Tikpat labi es varu pateikt, ka Junkeram nav lielas skaidrības par to, kā viņš "vada" EK... Vai tu pieņemsi šādu "argumentu? Šaubos. Tādēļ ceru, ka piedosi man, ka es nepieņemu tavējo...
Baraks Osama > Jurčiks
5. Jūlijs 2016 / 14:48
0
ATBILDĒT
Ja es kļūdos par breksitistu nodomiem un gatavību, tad kāpēc es dzirdu, ka uzvarētāji ir melojuši balsotājiem un solījuši neizpildāmo? Kāpēc es dzirdu, ka visi līderi un solītāji demisionē un atkāpjas no amatiem, nevis paceltu galvu steidzas pildīt tautas pausto gribu? Kāpēc no uzvarētāju puses tāds pārsteigums par savu uzvaru?
Jurčiks > Baraks Osama
5. Jūlijs 2016 / 15:49
3
ATBILDĒT
Cilvēki bieži vien dzird tikai to, ko grib dzirdēt. Un interpretē to atbilstoši tam, ko sagaida, tam, kas vairāk atbilst viņu izpratnei par lietām. Tavas interpretācijas, piemēram, balstās uz ilūziju, ka "pareizie" politiķi nekad nemelo, ka VISI līderi demisionē (Farāžs nav VISI), ka tagad UK šausmīgs apjukums.

Man nav pietiekami informācijas, lai izdarītu viennozīmīgus secinājumus par to, kas tur tagad notiek, bet apvainot anglus stulbumā es neatļaušos...
:) > Jurčiks
6. Jūlijs 2016 / 14:30
0
ATBILDĒT
Un kā Boris?
Baraks Osama > Jurčiks
5. Jūlijs 2016 / 18:32
0
ATBILDĒT
"Tavas interpretācijas, piemēram, balstās uz ilūziju, ka "pareizie" politiķi nekad nemelo"
------------------
Nē. Kas tā vēl par ilūziju un kāds man ar to sakars?
Jurčiks > Baraks Osama
5. Jūlijs 2016 / 22:07
0
ATBILDĒT
(c) Kas tā vēl par ilūziju un kāds man ar to sakars?
==============

Man šķita, ka tu pārmet breksistiem melošanu, nosodi viņus par to un tāpat nosodi pašu Brexit. Atvainojos, ja pārpratu...
Jurčiks > Jurčiks
5. Jūlijs 2016 / 16:22
2
ATBILDĒT
Starp citu, tas, ka Farāžs melojis vai nav melojis arī ir interpretācijas jautājums. Kampaņā viņiem bija lozungs "350 miljoni nedēļā varēs novirzīt uz veselības aizsardzību". Pārraidē, kurā viņu it kā "atmaskoja", viņš atzina, ka ir kļudījies, ka runa ir par 10 miljardiem brīvās naudas gadā (~200 milj. nedēļā) un ka to varētu izmantot iekšēji. Gluži melots nav, it īpaši salīdzīnājumā ar mūsu makaronu karinātājiem...
Unabomberz > Jurčiks
11. Jūlijs 2016 / 18:27
0
ATBILDĒT
Sveika Gauja, plūsti plaši. Ja mēs domājam par vienu un to pašu pārraidi, tad Farāžs tieši pateica, ka Veselības budžets tos 350 (vai 200 milj, nav nozīmes) nedabūs un ja kāds tā domājis viņš kļūdījies. Tā vietā nāk eifēmisms, ka nu briti "lems paši kur novirzīt". Zinot britu hroniskās problēmas ar veselības aprūpi, kaut kas man liek domāt ka krietna daļa laukos dzīvojošās "vecās labās Anglijas" un pensionāru, kas izšķīra kopējo balsojumu, nobalsoja par konkrētu saukli, kurš bija redzams uz visiem sarkanajiem busiem. Tik atklāta melošana manuprāt Rietumeiropā sen nav pieredzēta, jo tas tomēr ir konkrēts un tiešs solījums un piga nākamajā dienā.

Runājot plašāk - protams ka Junkers nav Dieva dāvana un Brexit ir tikai simptoms tam, ka Brisele pēdējā laikā risina "gurķu garuma līmeņa problēmas", nevis visus interesējošās imigrācijas problēmas, bet diez vai pēc Brexit'a (pat ja tas tiks akurāti novests līdz galam) Lielbritānijas ietekme pasaulē palielināsies un diez vai Lielbritānijas ekonomiskā situācija uzlabosies. Tāpat jāatzīst, ka diez vai ekonomiskā situācija dramatiski pasliktināsies pēc tam, kad visa viļņošanās "norimsies". Samazināsies tikai Lielbritānijas iespēja ietekmēt procesus pasaulē. Lai gan tie Briti, kuriem ir hipotēkas Spānijā un Portugālē (un viņu nav mazums) nejutīsies priecīgi par britu mārciņas kritumu.
visi numura raksti
Sanita Osipova
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesiska valsts vai "tiesnešu valsts"
Mūsdienās jebkurai valstij, lai tā baudītu citu valstu cieņu un līdztiesīgi iekļautos starptautiskajās attiecībās, tiek izvirzīti vairāki kritēriji. Tai ir jābūt demokrātiskai un tiesiskai valstij. Ja tā turklāt ir arī sociāla ...
5 komentāri
Dace Vārna
Skaidrojumi. Viedokļi
Par grozījumiem Civilprocesa likumā saistībā ar izmaiņām tulka nodrošināšanā
2016. gada 31. jūlijā stāsies spēkā šā gada 4. februārī Saeimā pieņemtie grozījumi Civilprocesa likumā (turpmāk – CPL). Rakstā autore Tieslietu ministrijas uzdevumā sniegs ieskatu par būtiskāko, ko paredz pieņemtie grozījumi ...
2 komentāri
Māris Leja
Skaidrojumi. Viedokļi
Netieša nodoma īpatnības formāla sastāva noziedzīgos nodarījumos
Iepriekšējā autora rakstā1 pamatots, ka netiešs nodoms formāla sastāva noziedzīgā nodarījumā konstatējams tad, ja persona nav pilnīgi droša (precīzi nezina), ka eksistē tāds faktiskais apstāklis, kas padara viņas nodomāto ...
4 komentāri
Sannija Matule
Tiesību politika
Sagatavoti pirmie divi apgabaltiesu prakses apkopojumi
Lai sabiedrībai, tostarp juristiem, padarītu pieejamāku arī apelācijas instances tiesu praksi, vienotajā Latvijas tiesu portālā www.tiesas.lv nu pieejami jau pirmie divi apgabaltiesu praksi apkopojoši materiāli. Viens no tiem ir ...
Juris Janums
Tiesību prakse
ECT: par izmeklēšanas noslēpumā ietilpstošo ziņu publicēšanu presē noteiktos gadījumos ir pieļaujama kriminālatbildība
2016. gada 29. martā Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) Lielā palāta pieņēma spriedumu lielā "Bédat pret Šveici" (pieteikuma Nr. 56925/08), kur ar piecpadsmit balsīm pret divām nekonstatēja Eiropas Padomes Cilvēka tiesību un ...
AUTORU KATALOGS