Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Redakcijas sleja

2. Augusts 2016 /Nr.31 (934)

Tiešās demokrātijas problēma
19 komentāri

Kopš vasaras sākumā notikušā Lielbritānijas pilsoņu balsojuma par valsts izstāšanos no Eiropas Savienības gan tiesībnieku vidū, gan masu medijos tiek plaši apspriests jautājums par referendumu rīkošanas lietderību un problēmām. Visai vienkāršotos priekšstatus, ka "tauta vienmēr zina labāk" un "vēlētājiem ir tiesības izlemt pašiem" strauji aizstājusi izteikta piesardzība un argumenti par labu gadsimtos pārbaudītās pārstāvnieciskās demokrātijas priekšrocībām.

Apsvērumu ir daudz. Pirmkārt, "Brexit" uzskatāmi pierādījis, ka ar balsotāju viedokli var viegli manipulēt, kā to Lielbritānijā izdarīja konservatīvie un dzeltenie, izteikti eiroskeptiskie masu mediji. Daudzi no viņu minētajiem "leave" kampaņas argumentiem izrādījās negodīgi pārspīlējumi vai īsti meli, taču mediju lietotāji tiem noticēja un, visticamāk, uz tiem balstīja savu balsojumu.

Otrkārt, populistiski politiķi, manipulējot ar sabiedrisko domu, spēj radīt plašā sabiedrībā iracionālas emocijas, kas tāpat var kalpot par izšķirošu faktoru tautas nobalsošanā. Piemēram, ksenofobiskas bailes vai bailes par savu drošību, kas tiek uzpūstas tiktāl, ka tālredzīgiem prāta apsvērumiem vairs nav vietas. Izteiksmīga ilustrācija šādam gadījumam būs Ungārijas valdības vadītāja Viktora Orbāna rudenī rīkotais referendums, kurā vēlētājiem tiks uzdots jautājums: "Vai jūs vēlaties, ka Eiropas Savienība arī bez Ungārijas parlamenta piekrišanas var noteikt Ungārijā tādu personu nometināšanu, kam nav Ungārijas pilsonības?" Acīmredzams, ka šajā uzstādījumā tiek spēlēts tikai uz ungāru tautas nacionālās pašapziņas jūtām, vienlaikus pilnībā aizmirstot pat par egoistisko "nezāģē zaru, uz kura sēdi" principu (nevar taču izslēgt, ka pašai Ungārijai var kādreiz nākties lūgt citu dalībvalstu palīdzību), nemaz nerunājot par ES pamatos likto ideju un vērtību – valstu savstarpējās uzticības un nacionālā egoisma pārvarēšanu kopējo vajadzību vārdā – ignoranci.

Treškārt, laikā, kad sabiedrības un valsts dzīve ir sarežģīti organizēta, likumdošana ir komplicēts process. Tādēļ aizvien biežāk uzmanības centrā ir labas (respektīvi, kvalitatīvas) likumdošanas problēma. Lai labu likumdošanu nodrošinātu, pētnieki aicina parlamentus veidot zinātniskas palīginstitūcijas, kuras veiktu likumdošanas ietekmes (ekonomiskās, demogrāfiskās, ekoloģiskās, valsts drošības utt.) izvērtējumu. Tā, piemēram, balsojot par atļauju palielināt kāda dabas resursa izlietojumu, teiksim, zivju nozveju, ir jāņem vērā dabas atjaunošanās spējas un citas, sākotnēji pat grūti saskatāmas sekas, ko šāds lēmums var izraisīt, lai pēc pāris gadiem neattaptos, ka jūra ir tukša, zvejnieki, kas vilkuši lielos lomus, kļuvuši par bezdarbniekiem, zivju pārstrādes fabrikas slēgtas, iedzīvotāji pametuši piekrastes ciemus un apmirušas pat kaijas, kas kādreiz barojās ar zivīm. Skaidrs, ka tautas nobalošanā pat šāda šķietami uzskatāma situācija varētu tikt pagriezta iracionālā virzienā ("mūsu jūra – mūsu zivis, ķeram, cik gribam") un par "labu", respektīvi, tālredzīgu, likumdošanu šeit nebūtu runa.

Par tiešās un pārstāvnieciskās demokrātijas priekšrocībām un trūkumiem tika plaši spriests arī šā gada Bīriņu seminārā, kura konspektīvu pārskatu piedāvājam šajā žurnālā. Tā, piemēram, LU docents Jānis Pleps atzina, ka mūsdienu sabiedrību raksturo kompleksa konstitucionāla sistēma, kuras ietvaros ir jābūt mehānismiem, kas savalda tos konstitucionālos orgānus, kas uz kādu brīdi "sajūk prātā", – ar mērķi ilgtermiņā nosargāt demokrātisko iekārtu. Ir jābūt orgāniem, kas sargā arī tautu no sevis pašas (lai atceramies 20. gadsimta 30. gadu Vāciju un nacionālsociālistu nākšanu pie varas vēlēšanās!). Šādā kontekstā, J. Plepa ieskatā, referendumu rīkošanas kārdinājuma vietā daudz lielāka kompetence būtu piešķirama Satversmes tiesai. Savukārt Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits izvirzīja tēzi, ka pašlaik politiskajos procesos vērojama "pārvienkāršošana" – centieni ar populistiskiem, bet neracionāliem argumentiem un līdzekļiem risināt komplicētas problēmas, kuru izpratnei vajadzīga profesionāla kompetence. Tādējādi, viņa ieskatā, referendumi būtu rīkojami par ētiskiem jautājumiem, kuros visi vēlētāji ir vienlīdz kompetenti, profesionāli sarežģīto problēmu risinājumus atstājot profesionāļu – parlamentu un valdību – ziņā.

Diemžēl jāatzīst, ka ES kā Eiropas kontinenta drošības un labklājības projekts, kā arī Eiropas valstu demokrātiskās tradīcijas šobrīd apdraud pat vēl tikai pirms pāris gadiem neiedomājamas tendences – politisko procesu radikalizācija un populisms, nacionālisma un izolacionisma, kā arī vadonisma idejas atdzimšana utt. Tiešās un pārstāvnieciskās demokrātijas priekšrocību un trūkumu analīzes process šajā kontekstā tuvākajā laikā tikai pieņemsies ddspēkā. Šim demokrātiskai valstij būtiskajam tematam būtu jāpievēršas arī Latvijas tiesībnieku saimei.

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Gailīte D. Tiešās demokrātijas problēma. Jurista Vārds, 02.08.2016., Nr. 31 (934), 2.lpp.
3
1
komentāri (19)
19 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
sm.
3. Augusts 2016 / 09:50
2
ATBILDĒT
Tautas referendumam var saskatīt paralēles ar zvērināto verdiktu tiesas procesā. Tauta pasaka jā/nē, institūcijas piemēro likumu. Būšana ES varētu arī nebūt likuma jautājums, tātad referendums pieļaujams. Savukārt valodas jautājums Latvijā, kur pieļāva referendumu, bija tieši likuma jautājums, ko nevajadzēja dot nobalsošanai.

Pārsteidza arī, ar kādu ātrumu “izglītotie” metās noliegt tiešo demokrātiju. Drīzāk piekrītu bijušajai Vācijas KT tiesnesei: demokrātijai bija jābūt tiešākai, vairāk valstīs un ātrāk (http://verfassungsblog.de/five-questions-on-brexit-to-gertrude-luebbe-wolff/).

Līdz ar to “izglītotie” varēja labāk paskatīties uz sevi, saviem neizdarītajiem darbiem, nevis vainot "tiešo demokrātiju".
Tendo > sm.
3. Augusts 2016 / 12:16
0
ATBILDĒT
Attiecībā uz tiešo demokrātiju, jāatzīmē, ka vaina (problēma) nav pašā procedūrā, bet visu nosaka konkrētie cilvēki, kas referendumā balso.

Ņemot vērā, ka es neesmu konstitucionālo tiesību eksperts, es varu kļūdīties, bet no publiski pieejamās informācijas tiešā demokrātija salīdzinoši labi darbojas daudzās valstīs, kur labākais piemērs iespējams ir Šveice.
Tajā pašā laikā mūsdienu vēsturē ir pietiekami daudz spilgtu piemēru, kad referendumu rezultāti (sekas) noteikti nav bijuši par labu konkrētajai valstij vai tās iedzīvotājiem, piemēram, Vācijas referendumi Ādolfa Hitlera laikā, sākot ar pirmo 12.11.1933., kurā absolūts vairākums vāciešu (95,1%) nobalsoja par Vācijas izstāšanos no Nāciju līgas. Jāatzīmē, ka atbilstoši valdošajam vēsturnieku viedoklim, konkrētās vēlēšanas bija visnotaļ brīvas un konkrētie rezultāti objektīvi atstpoguļoja sabiedrībā valdošo viedokli.

Ja abstrahējamies no ārvalstīm un pievēršamies Latvijai un neizdarītajiem darbiem jeb vainīgo meklēšanai, tad analizējot konkrēto situāciju Latvijā, manuprāt, Saeima pietiekami bieži savus lēmumus pieņem pretēji vai atšķirīgi valdošajam sabiedrības viedoklim. Kā piemērus var minēto Sodu politiku (piemēram, skatīt Krimināllikuma grozījumus, kas stājās spēkā 01.04.2013.), tai skaitā pozīciju attiecībā uz nāves sodu. Līdzīga situācija ir arī citās jomās, piemēram, pēdējā laikā aktuālajai nodokļu politikai.

No vienas puses es piekrītu viedoklim, ka šāda situācija demokrātiskā valstī īsti nebūtu pieņemama. Jāatzīmē, ka šo pozīciju atbalsta arī Jūsu citētā Gertrude Lübbe-Wolff.

No otras puses retoriski var jautāt - kā ir labāk, ka tauta pieņem sev nelabvēlīgus lēmumus, vai arī tās pārstāvji pretēji tautas gribai pieņem tautai derīgus lēmumus.
Tāpat iespējams, ka tautai ir jādod iespējas kļūdīties (tai skaitā skatīt iepriekš pieminētos referendumus Vācijā pirms II pasaules kara), lai tā pēc tam varētu apzināties savas kļūdas un ilgtermiņā tās labot.

Jāatzīmē, ka man pareizās atbildes uz šiem jautājumiem.

Būšu priecīgs uzklausīt citus viedokļus attiecībā uz šo jautājumu, jo manā ieskatā tas ir būtisks jautājums, kurš lielā mērā sasaucas ar citiem mūsu valsts principiem, piemēram, sociāli atbildīgas valsts principu.
sm. > Tendo
3. Augusts 2016 / 15:12
0
ATBILDĒT
Tautas nobalsošana ir galējais solis.

Pirms šī soļa speršanas būtu efektīvāk jāizmanto sabiedrības līdzdalības mehānismi. Piemēram, šo skaisto VPIL normu: "Sabiedrībai svarīgos jautājumos iestādei ir pienākums rīkot publisku apspriešanu. Ja iestāde pieņem lēmumu, kas neatbilst ievērojamas sabiedrības daļas viedoklim, tā šo lēmumu īpaši pamato."

Katras nobalsošanas pamatā parasti ir konkrēti nerisināti jautājumi, kas sabiedrību no līdzdalībnieka spiež kļūt par balsotāju.
Tenzo > Tendo
3. Augusts 2016 / 13:04
0
ATBILDĒT
Labojums: man pareizās atbildes nav.
Tendo
2. Augusts 2016 / 13:36
3
ATBILDĒT
Protams, ka absolūts vairākums vēlētāju ir stulbi un viegli ietekmējami.

Argumentus šai pozīcijai tālu nav jāmeklē, tā piemēram, atbilstoši CSP datiem (2012.gada dati no pēdējās tautas skaitīšanas) augstākā izglītība Latvijā ir tikai 23,1 % iedzīvotāju, 54% iedzīvotāju ir vidējā/vidējā speciālā izglītība, bet 22,9% nav pat vidējās izglītības
Lai arī neapšaubāmi augstākā izglītība nav garantija augstai erudīcijai un loģiskajai domāšanai, šie dati manā ieskatā apstiprina Tomasa Alvas Edisona teicienu: "5% no cilvēkiem domā, 10% no cilvēkiem domā, ka domā, bet pārējie 85% labāk mirs kā domās".

Attiecībā uz populismu, būtiski atcerēties slaveno Eināra Repšes retorisko jautājumu attiecībā uz vēlēšanām: "kā var nesolīt?". Neiedziļinoties minētā kunga politiskajā darbā, jāatzīmē, ka viņš pamatoti norādīja, ka bez populisma nav iespējami panākumi vēlēšanās. Līdz ar to iespējams nevienu nepārsteidz pēdējo gadu politisko spēku laipošana pensiju jautājumā, vienmēr solot tās paaugstināt, lai iegūtu pensionāru balsis (kuri noteikti veido lielāko un politiski aktīvāko sabiedrības daļu), bet pēc tam tiekot valdībā, meklējot labākus attaisnojumus, lai solījumus nepildītu, jo visiem tāpat ir skaidrs, ka naudas ir tik, cik viņas ir.

Neskatoties uz skumjo ievadu, Latvijā paldies dievam politiskā kultūra ir izveidojusies tāda, ka salīdzinoši maz neizglītotu personu vispār kandidē Saeimas vēlēšanās, turklāt sabiedriski aktīvākie, līdz ar to redzamākie politiķi gandrīz vienmēr ir ar labu izglītību.
Šo abu, kā arī iespējams citu faktoru ietekmē galu galā pēdējā Saeimā no 100 ievēlētajiem deputātiem, tikai 3 personām nebija augstākā izglītība, kas dod zināmu cerību, ka šīs personas tomēr spēs pieņemt prātīgākus lēmumus, kā tauta referendumā.

Līdz ar to rezumējot, es pilnībā esmu par pārstāvniecisko demokrātiju Latvijā un uzskatu, ka referendumu rīkošana būtu jāsamazina līdz minimumam, kas pamatoti ne pārāk sen arī tika izdarīts, mainot parakstu vākšanas sistēmu.
Jurčiks > Tendo
2. Augusts 2016 / 19:00
3
ATBILDĒT
Citāts: Protams, ka absolūts vairākums vēlētāju ir stulbi un viegli ietekmējami.
===========

Tātad demokrātija nav iespējama?
nedomāju vis > Jurčiks
3. Augusts 2016 / 15:03
2
ATBILDĒT
Ir iespējama parlamentāra demokrātija, savukārt absolūta (tieša) demokrātija krīzes situācijās visticamāk pati sevi likvidēs. Veimāras republika ir tikai viens, bet spilgts piemērs.
Vislabāk ir mācīties no citu kļūdām, diemžēl lielākā daļa nemācās pat no savējām.
Jurčiks > Jurčiks
2. Augusts 2016 / 19:01
3
ATBILDĒT
P.S. Izglītība nav tas pats, kas gudrība, ja kas...
Jurčiks
2. Augusts 2016 / 11:36
6
ATBILDĒT
Tēze, ka ar vēlētājiem var manipulēt, ir absolūti nederīgs arguments pret referendumiem. Jo pārstāvnieciskajā demokrātijā pārstāvjus ievēl šie paši manipulējamie vēlētāji. Un kurš uzdrošināsies apgalvot, ka ievēlētie paši nav manipulējami? Ir, un vēl kā. Turklāt ar vēl "drošākām" un prognozējamākām metodēm, piemēram, ar naudu. Un tad ievēlētie sāk manipulēt tos, kuri viņus ievēlējuši...

Rezultātā manipulē visus...
Žirafe > Jurčiks
3. Augusts 2016 / 11:45
7
ATBILDĒT
Ar vēlētājiem ir daudz vieglāk manipulēt kā ar ievēlētajiem, jo vēlētājiem ir minimāla personīga atbildība par pieņemtajiem lēmumiem. Pat ja ticam tautas masu vaimanām par slinkajiem, stulbajiem, bezatbildīgajiem un bezgodīgajiem Saeimas deputātiem, deputātam tomēr nākas divreiz apdomāt par ko viņš balso un kādas tam būs sekas. Pilnīgi vājprātīgus priekšlikumus caur Saeimu nevar cauri dabūt, bet piemēram referendums par homoseksuālu attiecību kriminalizēšanu (Jurčikam par lielu prieku) vai Latexitu varētu aiziet uz urrā, jo vēlētāju Jāni Bērziņu neviens personiski nevainos par to ka Latvijas Republika ir kļuvusi par aziātiski konservatīvu, pasaules apsmietu miskasti. Jānis Bērziņš referendumā nobalsojis var mierīgi aiziet mājās un laist vēju dīvānā. Jānim Bērziņam nebūs nākamajā dienā jātaisnojas citu valstu līderiem un diplomātiem vai jālauza galva kā to sviestu par ko nupat nobalsojis kaut cik jēdzīgi nomenedžēt.
Jurčiks > Žirafe
3. Augusts 2016 / 19:48
5
ATBILDĒT
Redzi, te arī ir atšķirība starp tavu un manu izpratni par to, kā jāvada valsts. Tev valsts vadīšana nozīmē pasīvu sekošanu saimniekam no sērijas "ka tik kaut kā neizceļamies", aiz bailēm, ka vajadzēs taisnoties, ka neesam miskaste. Bet ko gan var gribēt no žirafes, kurai "Āzija" un "Jurčiks" ir lamuvārdi?... Tādi nu mums ir bijuši pie siles praktiski visus šos 25 gadus...
Žirafe > Jurčiks
4. Augusts 2016 / 10:35
1
ATBILDĒT
Es gan vairāk domāju par interesēm un vērtībām, kas mums ar kopīgas ar mūsu draugiem un sabiedrotajiem, nevis par bailēm neizcelties un zābaku laizīšanu.
Jurčiks > Žirafe
4. Augusts 2016 / 13:12
1
ATBILDĒT
Klasiskā liberālā totalitārisma arogance: kāpēc tu domā, ka TAVAS vērtības ir visas SABIEDRĪBAS vērtības?...

Tad jau tā arī atklāti pasaki - ka patiesībā tu esi pret demokrātiju un par mazākuma varu. Kritērijus mazākumam vari izvēlēties: izglītība, bagātība, žirafju cilts, homoseksuāļi vai cita minoritāte...
Žirafe > Jurčiks
4. Augusts 2016 / 15:41
0
ATBILDĒT
Bet kāpēc tu Jurčik domā, ka manas vērtības nav vairākuma vērtības? Vai tad kāds ir aizliedzis referendumus rīkot, vai vēlēšanās balsot par tikumīgām partijām? Kur tad ir tavs demokrātiskais vairākums?
:( > Jurčiks
4. Augusts 2016 / 14:11
0
ATBILDĒT
Skumji atzīt, bet patērētāju sabiedrībā "vairākuma vara" jau ved uz totālu Rietumu civilizācijas sabrukumu!
Jurčiks > :(
4. Augusts 2016 / 15:15
1
ATBILDĒT
P.S. Un Rietumu civilizāciju uz sabrukumu ved nevis vairākuma vara, bet "tautas vēlētā" un "gudrā" mazākuma - Junkera, Merkeles, Olanda patvala un diktatūra. Vairākums to nekad nepieļautu...
Jurčiks > :(
4. Augusts 2016 / 15:11
0
ATBILDĒT
Nu es tak to arī saku: PASAKIET ATKLĀTI, KA DEMOKRĀTIJA NAV IESPĒJAMA, jo vairākums ir stulbs! Atzīstiet to un pasakiet: DEMOKRĀTIJA NAV IESPĒJAMA, jo jāvalda gudrajam mazākumam.

Un tad, kad būsiet to pateikuši, padomājiet - ar ko jūs atšķiraties, piemēram, no V.I.Ļeņina, kuram Komunistiskā partija arī vienmēr labāk zināja, kas PATIESĪBĀ nepieciešams darbaļaužu interesēm...
Žirafe > Jurčiks
4. Augusts 2016 / 15:45
0
ATBILDĒT
Demokrātija ir tāda pārvaldes forma, kur ikviens var piedalīties. Nav demokrātijas vaina, ka vairākumam tas nav interesanti un slinkums. Es gan par to nesūdzos, jo vairākums tiešām ir drusku uz dumo pusi.
Jurčiks > Jurčiks
3. Augusts 2016 / 19:50
2
ATBILDĒT
Bet kopumā es šādu motivāciju saprotu: ērti, atbildības nekādas... Reizēm nākas saimniekam zābaku nolaizīt, bet to tak šad tad var paciest, it īpaši ja kādu kaulu par to dabū...
visi numura raksti
Jurista Vārds
Numura tēma
“Rail Baltica” – sabiedrības vajadzību juridiskie ietvari
Lai no Latvijas būtu ātrs, drošs un videi draudzīgs dzelzceļa savienojums ar Eiropu, jau aptuveni 15 gadu garumā tiek strādāts pie apjomīgākā starpvalstu transporta projekta "Rail Baltica". Latvijas kontekstā šī projekta īstenošanu ...
Dina Gailīte, Sannija Matule, Vija Kalniņa
Notikums
Bīriņu seminārā  – par demokrātijas un tiesiskuma nākotni Latvijā, Eiropā un pasaulē  
Šā gada konstitucionālās tiesībpolitikas seminārs, kas jau 13. reizi Publisko tiesību institūta direktora Arvīda Dravnieka vadībā noritēja Bīriņos, koncentrējās uz tiesiskas un demokrātiskas valsts apdraudējumiem pašreizējo ...
1 komentāri
Agnija Granžē
Numura tēma
Īpašuma maiņa piespiedu atsavināšanas gadījumā “Rail Baltica” ietvaros
Saskaņā ar Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 26. pantu īpašniekam ir tiesības atlīdzību saņemt ne tikai naudā, bet arī prasīt atlīdzības kompensācijas vietā citu nekustamo īpašumu. ...
1 komentāri
Leila Neimane, Edmunds Kance, Ilva Rudusa
Numura tēma
“Rail Baltica” ietekme uz vidi un vides ietekme uz šo projektu
Dzelzceļa līnijas projekts "Rail Baltica" ir Eiropas transporta tīkla (TEN-T) sastāvdaļa, un tā vispārīgais normatīvais regulējums ir ietverts Līguma par Eiropas Savienības darbību 170.–172. pantā. Nacionālā mērogā tas ir ...
Elīna Grigore-Bāra
Numura tēma
Nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšana valsts vai sabiedriskām vajadzībām pret atlīdzību
Nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanas gadījumā ir risināma fundamentāla tiesību filozofijas problēma – attiecības starp privātpersonu un valsti jeb individuālām un kolektīvām interesēm. Dažādos tiesību vēstures periodos ...
AUTORU KATALOGS