ŽURNĀLS Numura tēma

16. Augusts 2016 /Nr.33 (936)

Ieskats olimpiskās kustības tiesiskajā regulējumā
Raitis Keselis
biedrības “Latvijas Olimpiskā komiteja” juridiskais direktors 

Modernā olimpiskā kustība, kādu to pazīstam pašreiz un kāda tā visu olimpiskās kustības dalībnieku pūļu rezultātā kļuvusi kopš dibināšanas 1894. gada 23. jūnijā Parīzes Starptautiskajā kongresā Sorbonnā,1 ir sava darbības areāla ziņā milzīga sistēma, kas tomēr saglabā labi saskatāmu dalībnieku, programmu un pasākumu kodolu. Šī raksta mērķis ir sniegt nelielu ieskatu sistēmas darbības pamatprincipos, ļaujot saskatīt likumsakarības iepriekš ar neizpratni uzlūkotās olimpiskās kustības procedūrās, tādējādi padarot tās atvērtākas ne tikvien tieši iesaistītajām, bet arī informatīvi ieinteresētajām personām.

Katras olimpiādes pirmajā gadā visa pasaule svin olimpiādes spēles.2 To atklāšanas ceremonijā stadionā iesoļo nāciju parādes dalībnieki, kas vairumā gadījumu3 pārstāv savu valstu nacionālās olimpiskās komitejas4 un tādējādi arī savas valstis. Kopš IX olimpiādes spēļu nāciju parādes Amsterdamā, 1928. gadā pirmie stadionā iesoļo Grieķijas atlēti, bet parādi noslēdz norises valsts nacionālās olimpiskās komitejas komanda. Citu nacionālo olimpisko komiteju komandas stadionā iesoļo atbilstoši to nosaukumiem norises reģionā vai valstī visplašāk izmantojamajā valodā, šīs valodas alfabēta secībā.5

Šāda kārtība šķiet tik pašsaprotama un ierasta, ka, vērojot olimpiādes spēļu un ziemas olimpisko spēļu norisi, jūtot līdzi savas valsts atlētiem un daloties emocijās par viņu uzvarām un zaudējumiem, lielākā daļa skatītāju un arī spēļu dalībnieku nepievērš uzmanību iemesliem, kuru dēļ mūsdienu olimpiskā kustība, iekļaujot visas tās sastāvdaļas, darbojas tieši šādi.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Sannija Matule
Numura tēma
Sports un tiesības no jurista skatpunkta
Šobrīd, kad Brazīlijā vēl norisinās XXXI vasaras olimpiskās spēles, "Jurista Vārds" lēmis aktualizēt tēmu par tiesībām sportā. Pēdējo gadu un arī šo spēļu notikumi liecina, ka aplūkojamo aspektu netrūkst – aizvien jauni ...
Edgars Gūte
Numura tēma
Starptautisko publisko tiesību ietekme uz sporta tiesību attīstību
Ņemot vērā praktisko nozīmību, kā arī salīdzinoši nelielo publikāciju apjomu sporta tiesībās, šī raksta mērķis ir sniegt ieskatu sporta tiesībās kā tiesību nozarē un norādīt piemērus, kā starptautiskās publiskās tiesības ...
Inga Kačevska
Numura tēma
Atnācu, ieraudzīju, uzvarēju? Strīdu izšķiršanas process Sporta šķīrējtiesā

Šī raksta mērķis ir sniegt pārskatu par Starptautiskās sporta arbitrāžas tiesas kompetenci un strīdu izšķiršanas kārtību tajā.

Mārtiņš Dimants
Numura tēma
Dopinga kontroles procesā un rezultātu pārvaldībā piemērojamās tiesību normas
Lai saprastu antidopinga nozīmi un gūtu izpratni par tā kontroles procesu un pārvaldību, kā arī atlētu un atzīto sporta federāciju tiesībām un pienākumiem, konstatējot dopinga pārkāpumu, ir svarīgi ielūkoties nacionālajos un ...
Mārcis Krūmiņš
Numura tēma
Pārdomas par sportu un dopingu
Sports un dopings ir cieši saistīti jau gadu simtiem. Vārdam "sports" sinonīms ir sacensība, bet – ko tad saprot ar vārdu "dopings"? Publiski pieejamā telpā, kas ir atrodama elektroniskā vidē, var lasīt: "Dopings ir substance, kam ...
AUTORU KATALOGS