Kad 1982. gadā ar ANO Jūras tiesību konvencijas1 parakstīšanu beidzās deviņus gadus ilgusī ANO III Jūras tiesību konference, vienotā konvencijā kodificējot uz to brīdi pastāvošās paražu tiesību normas starptautiskajās jūras tiesībās, kā arī piedāvājot vairākus būtiskus jaunievedumus, varēja likties, ka starptautiskās jūras tiesības ir gatavas un pabeigtas.
Šo rindu autors bija viens no komisijas locekļiem, kuri izvēlējās referātus šī gada septembra Eiropas Starptautisko tiesību asociācijas (ESIL – European Society of International Law) konferences starptautisko jūras tiesību sekcijai. Ja šīs Rīgā notiekošās konferences kopīgais nosaukums ir "Kā starptautiskās tiesības darbojas krīzes laikā", tad jūras tiesību sekcijas – "Jūras tiesības: kā parasti starp Seldenu un Grociju".2 No aptuveni divdesmit iesūtītajiem pieteikumiem bija jāizvēlas četri – gan ņemot vērā piedāvājuma akadēmisko vērtību, gan to, ka ESIL politika prasa runātāju dažādību gan no ģeogrāfiskās izcelsmes, gan dzimuma viedokļa.
Ne katram "Jurista Vārda" lasītājam būs iespēja apmeklēt ESIL konferenci, kas sola būt Latvijas vēsturē grandiozākais akadēmiskās jurisprudences pasākums, tāpēc sniegšu nelielu ieskatu piedāvātajā referātu klāstā, kas, es ceru, pierādīs, ka starptautiskajām jūras tiesībām priekšā ir vēl pietiekami daudz izaicinājumu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes