ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

6. Septembris 2016 /Nr.36 (939)

Mūsdienu starptautisko jūras tiesību aktualitātes
Māris Lejnieks
LU Juridiskās fakultātes lektors, Ārlietu ministra Starptautisko un Eiropas Savienības tiesību neatkarīgo ekspertu padomes priekšsēdētājs 

Kad 1982. gadā ar ANO Jūras tiesību konvencijas1 parakstīšanu beidzās deviņus gadus ilgusī ANO III Jūras tiesību konference, vienotā konvencijā kodificējot uz to brīdi pastāvošās paražu tiesību normas starptautiskajās jūras tiesībās, kā arī piedāvājot vairākus būtiskus jaunievedumus, varēja likties, ka starptautiskās jūras tiesības ir gatavas un pabeigtas.

Šo rindu autors bija viens no komisijas locekļiem, kuri izvēlējās referātus šī gada septembra Eiropas Starptautisko tiesību asociācijas (ESIL – European Society of International Law) konferences starptautisko jūras tiesību sekcijai. Ja šīs Rīgā notiekošās konferences kopīgais nosaukums ir "Kā starptautiskās tiesības darbojas krīzes laikā", tad jūras tiesību sekcijas – "Jūras tiesības: kā parasti starp Seldenu un Grociju".2 No aptuveni divdesmit iesūtītajiem pieteikumiem bija jāizvēlas četri – gan ņemot vērā piedāvājuma akadēmisko vērtību, gan to, ka ESIL politika prasa runātāju dažādību gan no ģeogrāfiskās izcelsmes, gan dzimuma viedokļa.

Ne katram "Jurista Vārda" lasītājam būs iespēja apmeklēt ESIL konferenci, kas sola būt Latvijas vēsturē grandiozākais akadēmiskās jurisprudences pasākums, tāpēc sniegšu nelielu ieskatu piedāvātajā referātu klāstā, kas, es ceru, pierādīs, ka starptautiskajām jūras tiesībām priekšā ir vēl pietiekami daudz izaicinājumu.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Ineta Ziemele
Notikums
Starptautisko tiesību diskusija Eiropā un Latvijā
Šonedēļ Rīgā uzturēsies vairāk nekā 400 juristu no 43 valstīm, lai diskutētu par to, kā (un varbūt arī vai) darbojas starptautiskās un Eiropas tiesības dažādās krīzes situācijās. Šogad Eiropas Starptautisko tiesību biedrība ...
Elīna Dindendorfa
Skaidrojumi. Viedokļi
Starptautiskās tiesas jurisdikcija un Latvijas nostāja
Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) ietvaros izveidotā Starptautiskā tiesa (International Court of Justice) starptautisko tiesību sarunvalodā tiek dēvēta arī par Pasaules tiesu, kas apliecina tās būtisko lomu ...
Inga Kačevska
Skaidrojumi. Viedokļi
Būt vai nebūt atklātībai ieguldījumu šķīrējtiesu procesos
Ko mēs zinām par ieguldījumu strīdiem, kuros ir iesaistīta Latvija? 2015. gada 17. novembrī Ministru kabinetā tika izskatīts informatīvais ziņojums par valsts interešu pārstāvību starptautiskajos strīdos.1 Tā 1. pielikums satur ...
Agnese Studāne
Skaidrojumi. Viedokļi
Valsts publiskās intereses Eiropas Savienības ieguldījumu līgumos
Ieguldījumu tiesības līdz Lisabonas līgumam, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu (turpmāk – Lisabonas līgums), nebija iekļautas kopējās tirdzniecības politikā un Eiropas Savienības ...
Vasilijs Ragačevičs
Viedoklis
Vai laiks aktualizēt jautājumu par zvērinātu tiesas tulku institūtu
2016. gada 31. jūlijā stājās spēkā 2016. gada 4. februārī Saeimā pieņemtie grozījumi Civilprocesa likumā, kas attiecas uz izmaiņām obligāti nodrošināma tulka pakalpojuma nodrošināšanā civilprocesā iesaistītām fiziskajām ...
6 komentāri
AUTORU KATALOGS