ŽURNĀLS Tiesību politika

Tiesu darba rādītāji

Kā viens no nozīmīgākajiem rādītājiem, kas raksturo tiesu spēju samazināt uzkrāto lietu atlikumu, ir lietu caurlaides spēju koeficients (Clearance rate), kas parāda attiecību starp tiesā saņemtajām un pabeigtajām lietām noteiktā laika posmā. Ja šis rādītājs pārsniedz 100 procentus, secināms, ka izskatīts ir vairāk lietu nekā saņemts un tiek likvidēts lietu uzkrājums. Tieslietu ministrijas iepriekšējos gados aizsāktie un šogad turpinātie pasākumi tiesu kapacitātes paaugstināšanā ir bijuši vērsti uz neizskatīto lietu samazinājumu, jo kopš 2012. gada izskatīto lietu skaits pārsniedz saņemto lietu skaitu. Tiesu darba izpildes rādītājs civillietās (bez maksātnespējas lietām) rajona pilsētas tiesā 2012. gadā bija 113,6 %, 2013. gadā – 114,6 %, 2014. gadā – 100,3 % un 2015. gadā – 102,7 %. Savukārt 2016. gada pirmajā pusgadā caurlaides spējas rādītājs sasniedza 108,2 %. Minētie rādītāji arī uzskatāmi liecina, ka ir izlīdzinājusies noslodze starp tiesām un saņemto un izskatīto lietu proporcija visās Latvijas tiesās ir līdzīga.

Kā redzams no statistikas datiem, kopumā lietu izskatīšanas ilgumam ir tendence samazināties visu kategoriju lietās.

Lietu izskatīšanas ilgums

Pasākumi tiesu sistēmas politikas jomā

2016. gadā turpināta tiesu teritoriju apvienošana atbilstoši Tieslietu padomes, kā arī Ministru kabineta atbalstītajam risinājumam, proti, īstenojot pakāpenisku apgabaltiesu darbības teritorijā esošo rajonu (pilsētu) tiesu teritoriju apvienošanu.

Visbūtiskāk reformas skārušas Latgales tiesu apgabalu, kur kopš 2016. gada 1. februāra ir divas rajona (pilsētas) tiesas un zemesgrāmatu nodaļas – Daugavpils tiesa un Daugavpils tiesas zemesgrāmatu nodaļa, kā arī Rēzeknes tiesa un Rēzeknes tiesas zemesgrāmatu nodaļa.

2016. gada 28. novembra sēdē Tieslietu padome apstiprināja Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas un Kurzemes rajona tiesas reorganizāciju no 2017. gada 1. februāra.

Kopumā 2016. gada nogalē rajona (pilsētu) skaits Latvijā no 34 vispārējās jurisdikcijas tiesām pirms tiesu teritoriju reformas uzsākšanas ir samazinājies līdz 27 tiesām. Savukārt no 2017. gada 1. februāra Latvijā būs 26 vispārējās jurisdikcijas rajona (pilsētas) tiesas.

Norādāms, ka ir notikušas vairākas tiesu priekšsēdētāju un zemesgrāmatu nodaļu priekšnieku sanāksmes, kurās, piedaloties arī prokuratūras un policijas pārstāvjiem, analizētas veiktās reorganizācijas. Tāpat 2016. gada 6.–7. oktobrī notika Latvijas tiesu priekšsēdētāju un zemesgrāmatu nodaļu priekšnieku konference "Turpmākie soļi tiesu namu reformas ieviešanā", kurā, piedaloties ārvalstu ekspertiem, tajā skaitā pārstāvjiem no Eiropas Komisijas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas, tika apzināti tiesu darbības teritoriju reformas īstenošanas organizatoriskie un praktiskie aspekti. Konferences dalībnieku paustie viedokļi apliecināja, ka tiesu darbības teritoriju reforma tiek atzīta par būtisku instrumentu tiesu efektivitātes paaugstināšanai un reformas īstenošana apstiprina kopējo tendenci ne tikai starp Baltijas valstīm, bet arī starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. Akcentējot tiesu priekšsēdētāju uz zemesgrāmatu nodaļu priekšnieku lomu pārmaiņu procesā, konferencē tika kopīgi pārrunāti turpmākie soļi tiesu darbības teritorijas reformas īstenošanā, kā arī identificēti risināmie problēmjautājumi, panākta vienošanās par reģionālo vizīšu organizēšanu, un jau ir notikusi šāda tikšanās Kurzemes tiesu apgabalā, bet nākamā plānota Zemgales tiesu apgabalā.

Saskaņā ar Valdības rīcības plānā Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai doto uzdevumu tiesu teritoriju reformas pabeigšana tiek plānota līdz 2018. gada beigām.

Pabeigta pāreja uz "tīro instanču" tiesām. Pirms septiņiem gadiem tika uzsākta kompetenču pārdale starp tiesu instancēm krimināllietās jeb pāreja uz tā sauktajām "tīrajām tiesu instancēm" krimināllietu izskatīšanā, kas tika pabeigta 2014. gada 31. decembrī. Reforma tika turpināta ar civillietu nodošanu. Kopš 2014. gada 4. janvāra rajona (pilsētas) tiesas izskata lietas, kas izriet no saistību tiesībām, ja prasības summa pārsniedz 210 000 eiro. Savukārt pieņemtie grozījumi Civilprocesa likumā, kas stājās spēkā 2015. gada 1. janvārī, apturēja pārējo lietu plūsmu uz Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātu un noteica rīcību ar lietām, kas nebūs izskatītas līdz Civillietu tiesu palātas likvidācijas brīdim – 2016. gada 31. decembrim. Realizējot kompetenču pārdali starp tiesu instancēm, ir izveidota vienkāršāka un sabiedrībai saprotamāka tiesu instanču sistēma, tādējādi palielinot uzticamību tiesu sistēmai un veicinot pieejamība tiesām.

Uzsākta tiesu darbinieku un tiesnešu algu reforma, lai nodrošinātu atbilstošu atlīdzību. Lai nodrošinātu sekmīgu tiesu darbību, ir nepieciešami ne tikai augsti kvalificēti tiesneši, bet arī profesionāli tiesu darbinieki. Tāpēc reformas mērķis ir nodrošināt visu tiesu sistēmā strādājošo darbinieku darba samaksas samērīgumu ar viņu veicamajiem pienākumiem un atbildību. 2016. gadā ir rīkotas vairākas ekspertu tikšanās, kurās piedalījās pārstāvji no Finanšu ministrijas, Ģenerālprokuratūras, Latvijas Tiesnešu biedrības, Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrības, Tieslietu padomes, Augstākās tiesas un Tiesu administrācijas.