Ar 2015. gada 24. novembra Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta lēmumu lietā Nr. SKK-389 tika mainīta judikatūra un izvirzīta šāda tēze: "[..] Ar tiesas spriedumiem un lēmumiem Krimināllikuma 296. panta izpratnē jāsaprot tiesneša (tiesnešu) nolēmumi, kuri pieņemti, īstenojot tiesas funkcijas. Izmeklēšanas tiesnesis savas kompetences ietvaros īsteno izmeklēšanas tiesneša, nevis tiesas funkcijas, līdz ar to izmeklēšanas tiesneša lēmumi nav atzīstami par tiesas lēmumiem." Tomēr, izvērtējot citus lēmumā neapskatītus juridiskus argumentus, iespējams nonākt pie pretēja secinājuma.
Dažādi termini Kriminālprocesa likuma izpratnē
Krimināllikuma 296. pantā ir noteikta atbildība "par tiesas nolēmuma vai prokurora priekšraksta par sodu neizpildīšanu vai izpildes kavēšanu, ja to izdarījusi persona, kurai tas pēc likuma vai uzlikta uzdevuma bija jāizpilda [..]". Termins "nolēmums" sevī ietver gan lēmumus, gan spriedumus. Ņemot vērā, ka Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta lēmumā izvirzītās tēzes būtība ir izmeklēšanas tiesneša lēmumi, rakstā tiks apskatīts termins "tiesas lēmums".
Teksta, kādā pants izteikts, gramatiskā nozīme nespēj sniegt pilnīgu izpratni par tiesību normā iekļauto noziedzīgā nodarījuma objektīvo pusi.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes