Uzskatu, ka novēršanās no patiesības mums visiem, kuri dzīvojam Latvijas Republikā, jau ir izmaksājusi pārāk dārgi. Mans ierosinājums ir izkristalizējies daudzu gadu praktiska darba rezultātā. Ir baisi, ka par objektīvo patiesību smej juristi, vēl baisāk, ka to piesmej likumsargi un tiesu varai piederīgie. Kādā veidā tas notiek? Pavisam vienkārši.
Jūs zināt, ka Krimināllikumā (KL) ir paredzēta atbildība gan par viltojumiem, gan arī par pierādījumu viltošanu un pierādījumu slēpšanu u.tml. (skat. KL 275., 289., 298., 306., 307. un 315. pantu).
Vispārzināms ir jebkura pienākums ziņot par noziedzīgu nodarījumu, jo par neziņošanu draud kriminālatbildība pēc KL 315. panta, bet kompetentas amatpersonas pienākums ir uzsākt kriminālprocesu, ja saņemtas ziņas kaut vai par iespējamu noziedzīgu nodarījumu (Kriminālprocesa likuma (KPL) 6. pants).
Advokāti kriminālprocesa materiālu ierauga tikai tad, kad tas ir sagatavots sūtīšanai uz tiesu, saņemot krimināllietas kopiju.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes
