ŽURNĀLS Redaktora sleja

24. Janvāris 2017 /Nr.4 (958)

Acis, ausis ciet
8 komentāri

Kā kukaiņu apsēsts vecāsmātes skapis – tā varētu teikt par plaģiatoru rosību Latvijas izglītības sistēmā. Ķirmji paklusām (bet arī īpaši neslēpjoties) čirkstina savās alās, bet skapja īpašnieks vai nu nedzird, vai izliekas to nedzirdam. Diemžēl kādā brīdī izkurtējusī mēbele var sabrukt – pat ne simboliskā, bet visai burtiskā nozīmē. Piemēram, kad ar nopirktu "rēgu rakstnieku" palīdzību būvnieka diplomu ieguvis censonis uzprojektēs savu pirmo tiltu.

Jau pagājušā gada pavasarī "Jurista Vārds" (Nr. 22, 31.05.2016.) pievērsās "pasūtījuma darbu" problēmai Latvijas izglītības sistēmā. Tikko kā šo tēmu atkal uzjundījuši televīzijas žurnālisti.

Patiešām nav jābūt inspektoram Capam, lai pamanītu daudzos sludinājumus, kuros tiek piedāvāta bakalaura, maģistra un citu veidu darbu rakstīšana "uz pasūtījumu". Un nebūtu vajadzīga arī Bonda meistarība, lai noskaidrotu personas, kuras slēpjas aiz šiem sludinājumiem, un uzaicinātu tās uz sirsnīgu sarunu policijas iecirknī.

Atrunas par to, ka neviens likums neaizliedz cita zinātnisko darbu uzdot par savējo, ja tas notiek ar abu pušu piekrišanu, varētu būt pārspīlētas, ņemot vērā, ka augstskolas diploms, ko iegūst nopirkto darbu viltus autori, faktiski ir valsts autorizēta garantija, ka diploma uzrādītājam ir attiecīgā zinātniskā vai profesionālā kvalifikācija. Šādā kontekstā derētu aplūkot, piemēram, Krimināllikuma 275. pantu (Dokumenta, zīmoga un spiedoga viltošana un viltota dokumenta, zīmoga un spiedoga realizēšana un izmantošana), it īpaši tā otro daļu, kas nosaka atbildību par dokumenta, kas piešķir tiesības, viltošanu, ja šādu darbību izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās. Krimināltiesību lietpratēji noteikti iebildīs, ka šis pants tēmēts uz pašu diplomu (kā papīra gabala) viltotājiem, tomēr jājautā – vai sodāma nebūtu arī bakalaura (maģistra utt.) darba viltošana, ja tas ir priekšnosacījums šī diploma iegūšanai?

Tāpat neizprotama ir par izglītības nozari atbildīgo iestāžu vienaldzība pret tirdzniecību ar zinātniskajiem darbiem – jo īpaši tādēļ, ka nerimst runas par nepieciešamību uzlabot Latvijas izglītības un zinātnes sasniegumus. Nemaz nerunājot par tādu vērtību kā akadēmiskais godīgums aizstāvēšanu.

Tieši šobrīd, kad līdz parastajam augstskolu nobeiguma darbu iesniegšanas laikam atlikuši vien pāris mēneši, viltotāju rūpals noteikti ir īpaši aktuāls. Ķirmji turpina savus klusos darbiņus.

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Gailīte D. Acis, ausis ciet. Jurista Vārds, 24.01.2017., Nr. 4 (958), 2.lpp.
komentāri (8)
8 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Viesturs
24. Janvāris 2017 / 16:44
2
ATBILDĒT
Cik visi naski uz sodīšanu, nu pilnīgs bērnudārzs. Špikošana visos laikos skolēniem un studendiem ir bijusi ,,svēta lieta", tagad taisīt no tā ahūno tiesībsvarīgu valstisko politiku ir nesamērīgi, manuprāt.
Tas ir no sērijas - bērni vienmēr darīs blēņas (pieaugušo izpratnē), tāpēc katru reizi ir kkā jāsoda, lai saprot; un nevienam neinteresē, ka bērns pēc piecām minūtēm to aizmirsis. Gluži vienkārši nevajag radīt apstākļus, kur blēņas (šajā gadījumā špikošana, plaģiāts) var notikt. Ja visi strādā uz tjap ļap, tai skaitā pasniedzēji. tad kādā sakarā var kko prasīt no parasta studenta??!
Vnk bakalauru, maģistru darbiem ir jābūt mazāk (augstākā izglītība ir domāta gudrajiem, nevis spējīgajiem maksāt) un ar mazāk formālām prasībām, jo, piem, lai dabūtu iekšā nepieciešamās atsauces vien, ir jāzog citu domas, līdz ar to, tas jau ir priekšnosacījums plaģiātiem. :)
Jurčiks > Viesturs
24. Janvāris 2017 / 17:45
2
ATBILDĒT
Viestur, kad nonāksi pie diplomēta daktera, kurš diplomu nopircis vai ieguvis caur špikošanu, tev domas varētu mainīties. Tas ir, ja paliksi dzīvs... Jurista kļūdas nav tik acīmredzamas un tās vieglāk noslēpt, bet cilvēka dzīvi tās var sagandēt tā, ka maz neliksies...
Viesturs > Jurčiks
25. Janvāris 2017 / 10:27
1
ATBILDĒT
Varētu jau piekrist, taču cik zinu un ,,paldies dievam" medicīnas studijas ir saglabājušas kvalitāti, jo tur tomēr ir savādāks mācību process.
Plaģiāti raksturīgi humanitārajām zinātnēm, eksaktajās nemaz nevar turpināt mācīties, ja nav mācību viela nav reāli apgūta.
Kabacis
24. Janvāris 2017 / 12:07
0
ATBILDĒT
Sveša darba rakstīšanas kriminalizācija par noziedzīgu nodarījumu diez vai atrisinās rakstā aplūkoto problēmu kad sveši darbi tiek uzdoti par saviem. Ne jau internetā atrodamie piedāvājumi rakstīt svešus darbus rada pieprasījumu pēc šāda pakalpojuma. Gluži otrādi- šāds piedāvājums ir tikai sekas tam, ka mācību iestādēs ir iespējams veiksmīgi aizstāvēt ne tikai paša rakstītu, bet arī svešu darbu- jo darba aizstāvēšana ļoti bieži izvēršas par formālu pasākumu- gan aizstāvēšanai ierobežotā laika dēļ, gan arī aizstāvēšanas komisijas uzdoto formālo jautājumu dēļ, kas ļoti bieži (ko tur slēpt) ir sekas tam, ka komisija aizstāvamo darbu ir lasījusi ''pa diognāli'' un līdz ar to komisijai var paskriet garām piemēram tas, ka ''autors'' nezina sava aizstāvamā darba nianses, nevar atbildēt kā nonācis pie darbā paustajiem secinājumiem utt. Patiesībā, ja aizstāvēšanas komisija ikvienu maģistrantu padsmit minūšu vietā tirpinātu veselu stundu, tad diez vai noslēguma darbu izdotos aizstāvēt tādam studentam, kurš pats nav šī darba autors.
Proficius Aliri > Kabacis
26. Janvāris 2017 / 22:01
0
ATBILDĒT
Tajā vecāsmātes skapī kukaiņi un puve ir iemetusies vēl zemākos plauktos. Sākums ir darba vadītājs. Ja darba vadītājs pienācīgi pildītu savu pienākumu, tad plaģiāta iespējamība būtiski saruktu. Nākamais plaukts ir recenzents. Tur situācija ir mazliet labāka. Savukārt aizstāvēšanas komisijas plaukts pašreizējā formā ir neglābjams. Izteikti formāls pasākums, kur patiesajai darba vērtībai ir maza loma. Recenzenta viedoklis, komisijas locekļu subjektīvā attieksme pret darba autoru, darba vadītāju, recenziju vai darba tēmu un nejaušība ir tas, kas vairāk nosaka vērtējumu. Piekrītu, ka forma dominē pār saturu (vienkāršāk pamanīt). Ja tādas ir prasības, tad izbrīnu nemaz neizraisa studentu attieksme un ķirmju savairošanās. Katrā plauktā, protams, ir sastopami izņēmumi, kas tomēr nespēj paglābt visu skapi.
Jā! > Kabacis
24. Janvāris 2017 / 15:30
0
ATBILDĒT
Pilnībā pievienojos šim viedoklim! No savas pieredzes - darbu, protams, biju izstrādājusi pati un, manā ieskatā, pat labu :-)), bet aizstāvēšanā, kuras komisija to nebija lasījusi (jo ne darba vadītājs, ne recenzents tur nebija klāt) un turpat minūtes laikā tikai pāršķirstīja, tā īsti pie vārda nemaz netiku. Uzdod pirmo jautājumu - divus teikumus pasaku, uzreiz: paldies, student, sapratām, pārejam pie nākamā jautājuma. Un tā dažās minūtēs biju galā, un ne ar spožu atzīmi, jo, piedodiet, man faktiski pat nebija iespēju (laika ziņā) atspoguļot ne sava darba būtību, ne galvenās tēzes vai secinājumus, jo faktiski tiku pārtraukta pat nesākusi runāt.

p.s. Es te ne par savu bēdu, bet gan par to, ka aizstāvēšana patiešām izlaiž caur to sietu ļoti lielus akmeņus:(
Kabacis > Jā!
25. Janvāris 2017 / 13:49
0
ATBILDĒT
Pilnībā pievienojos. Turklāt aizstāvēšanas komisijai, kurai (tēlaini runājot) būtu jākalpo kā asmenim kurš sasmalcina sliktos vai plaģiātiskos darbus, mana pieredze rāda ka reāli šis asmenis griež pilnībā uz otru pusi:
Piemērs no manas dzīves: maģistra darbu rakstīju ļoti uzcītīgi- meklēju veselu gadu tulkoju ārvalstu tiesību avotus, pētīju tiesu praksi. Domāju ka darbs bija tiešām labs, ko apstiprināja arī pasniedzēja. Diemžēl, kad saņēmu darba recenziju, vārda tiešā nozīmē ''atkārās žoklis''. Recenzija būtībā sastāvēja no vispārīgām frāzēm un kopējā vērtējuma, ka darbs ir ''viduvējs, bez zinātniskās vērtības''. Kas jo īpaši interesanti, aizstāvēšanā visiem studentiem, kuriem darbus recenzēja konkrētais cilvēks, recenzijas pēc satura bija praktiski identiskas.
Var jau saprast recenzentu, kuram ir daudz darba un spiež smagais pienākumu slogs citos amatos, bet man kā studentam, kurš šim darbam bija izlicis sevi visu, bija sāpīgi ka recenzents nebija uzskatījis par vajadzīgu izlasīt visu darbu (nevis tikai ievadu, secinājumus un atsevišķas lappuses no satura).

PS. To, ka maģistra darbam, pretēji recenzijā norādītajam, tomēr bija zināma vērtība, netieši apstiprināja tas, ka darba tapšanas rezultātā gūtās atziņas kļuva par vēlāku pamatu atsevišķu likuma grozījumu pieņemšanai.
Jurčiks > Jā!
24. Janvāris 2017 / 17:50
2
ATBILDĒT
Piekrītu. Latvijā studenti izliekas, ka mācās, pasniedzēji izliekas, ka māca... Darbu aizstāvēšanas ir formalitāte: Pastāstiet, lūdzu, 5 minūtēs sava darba novitāti un galvenos secinājumus. Pārējais atkarīgs no recenzenta. 60-80% recenzijas ir par darba formālo pusi - noformējumu, valodu, atsaucēm utt. Par būtību labi ja 10%. Ja kāds no komisijas sadzird kādu sev tuvu "buzzword", viņš pamostas, un tad, iespējams, aizstāvēšana kļūst interesantāka. Bet tas notiek samērā reti...

Trakākais ir tas, ka līdzīgi ir doktora disertāciju aizstāvēšanā. Rezultātā - kaudze ar doktoriem, bet gandrīz neviena zinātnieka šā vārda patiesā nozīmē...
visi numura raksti
Edgars Pastars, Sandija Novicka, Jānis Priekulis
Skaidrojumi. Viedokļi
Iestāžu vadlīnijas – labā prakse vai likuma atrunas principa pārkāpums
Ņemot vērā dzīves gadījumu sarežģītību un atšķirību, ārējie normatīvie akti nekad nebūs tik skaidri, lai tie paredzētu visu, ko lasītāja acij kārotos redzēt. Lai ikvienam tiesību normas adresātam būtu saprotams, kā šis akts ...
4 komentāri
Laila Medina
Tiesību politika
Tieslietu ministrijas tiesību politikas sektora 2016. gada veikums
2016. gads Tieslietu ministrijas (TM) tiesību politikas sektoram ir bijis radoša un saspringta darba gads. Gadam noslēdzoties, ir būtiski atskatīties uz paveikto, novērtēt rezultātus un iezīmēt nākamā gada uzdevumus. Tas ir paveikts, un ...
Jānis Baumanis
Skaidrojumi. Viedokļi
Vaina krimināltiesībās jeb “kvantu” kriminoloģija
Saskaņā ar Krimināllikuma 1. panta pirmo daļu pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai tāda persona, kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Ņemot vērā minēto, kriminālatbildības piemērošanai nepieciešamais ...
5 komentāri
Vija Kalniņa
Juridiskā literatūra
Atziņas par ECT ietekmi uz demokratizāciju Austrumeiropā
2016. gadā Kembridžas Universitātes izdevniecība (Cambridge University Press) izdevusi grāmatu The Impact of the ECHR on Democratic Change in Central and Eastern Europe. Judicial Perspectives (Eiropas Cilvēktiesību tiesas ietekme uz ...
Artūrs Gurskis
Skaidrojumi. Viedokļi
Izslēgšana par iepriekš nepildītiem līgumiem publiskajos iepirkumos
Dzirdot vārdus "melnais saraksts", cilvēkiem nereti rodas asociācijas ar sarakstu, kurā ir iekļautas noteiktas personas, kuras kaut ko ir pārkāpušas un kurām līdz ar to ir liegta dalība konkrētos pasākumos vai liegts veikt konkrētas ...
AUTORU KATALOGS