Aizvadītajā trešdienā, 22. februārī, gadskārtējā virsprokuroru sanāksmē izskanēja ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atskaite par prokuratūras darbu 2016. gadā. Tajā gan paša ģenerālprokurora ziņojumā, gan amatpersonu uzrunās šoreiz bija divi īpaši akcenti – prokuratūras loma sodu politikas veidošanā un cīņā ar finanšu un ekonomiskajiem noziegumiem.
Noziedzības stāvoklis valstī
Sanāksmes publisko daļu tradicionāli ievadīja vairāk nekā stundu ilgais ģenerālprokurora ziņojums par noziedzības stāvokli valstī un prokuratūras darbu 2016. gadā, iezīmējot arī šī gada aktualitātes.
Tātad 2016. gadā, pēc prokuratūras datiem, valstī reģistrēti 45 639 noziedzīgi nodarījumi, kas ir par 1767 mazāk salīdzinājumā ar 2015. gadu, un tas ir zemākais rādītājs šajā gadsimtā. Noziedzības līmeņa samazinājums pērn bijis vairākos reģionos, tostarp Vidzemē (samazinājums par 9,5 % un kopskaitā reģistrēti aptuveni 3500 nodarījumu), Zemgalē (-8,9 % un 5160), Pierīgā (-9,9 % un 6177), bet visievērojamākais samazinājums – par 13,7 % – fiksēts Kurzemē (no 4933 uz 4255). Turpretim reģistrētās noziedzības pieaugums konstatēts Latgalē (6276 nodarījumi 2015. gadā un 6574 – 2016. gadā) un Rīgas reģionā, kur pieaugums gan ir neliels – 0,7 %, taču ar kopējo skaitu – 19 858 jeb 43,5 % – tas nemainīgi ir viskriminogēnākais reģions valstī.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes