Sīrijas krīze ir raisījusi diskusijas gan par tajā iesaistītajiem bruņotajiem spēkiem, gan par karotāju atbildību, gan par karotājiem, kas uz šo valsti aizbraukuši no Latvijas. Šī raksta mērķis ir parādīt šī konflikta hronoloģiju un noskaidrot, kas ir konfliktējošie spēki šajā valstī, kāda ir pasaules lielvaru iesaiste un kā tiek piemērotas ANO Drošības padomes rezolūcijas, kas pieņemtas krīzes iespaidā.
I. Konflikta hronoloģija
"Arābu pavasara" kontekstā krīze Sīrijā aizsākās jau 2011. gada martā, kad valsti pārņēma prodemokrātiskie protesti, uz ko valdība atbildēja ar militāru spēku.1 2011. gada martā drošības spēki sāka šaut uz protestētājiem dienvidu pilsētā Derā, kur tie prasīja atlaist politieslodzītos; tas pārauga nemieros, kas nākamajos mēnešos izplatījās pa visu valsti.2 Sīrijas prezidents Bašars al Asads paziņoja par samierināšanās pasākumiem, atlaida desmitiem politieslodzīto, kā arī atlaida valdību.3 Bet jau 2011. gada maijā armijas tanki iebrauca Derā, Banjās, Homsā un Damaskas piepilsētā ar mērķi iznīcināt antirežīma protestus.4 Tajā brīdī ASV un Eiropa pastiprināja sankcijas.5 2011. gada jūnijā Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra nolēma ziņot ANO Drošības padomei par Sīrijas slēptu kodolprogrammas reaktora programmu.6 2011. gada jūlijā prezidents Asads atlaida ziemeļu provinces gubernatoru pēc masu demonstrācijām, uz kurām tika nosūtīti militāri spēki, lai uz cilvēku dzīvību rēķina atjaunotu kārtību.7 2011. gada oktobrī jaunā Sīrijas Nacionālā padome paziņoja, ka tā virzās uz priekšu ar kopēju fronti, kas sastāv no iekšzemes un ārzemju opozīcijas aktīvistiem.8
2011. gada novembrī Arābu Līga nobalsoja par Sīrijas darbības apturēšanu Līgā, vainojot to par neizdošanos ieviest Arābu miera plānu.9 Arābu Līga noteica Sīrijai sankcijas.10 2012. gada februārī Sīrijas valdība sāka bombardēt Homsu un citas pilsētas.11 2012. gada martā ANO Drošības padome apstiprināja nesaistošu plānu, kuru bija izstrādājis ANO īpašais sūtnis Sīrijā Kofi Annans.12 Ķīna un Krievija piekrita šim plānam.13 2012. gada jūnijā Turcija grozīja tās kaujas noteikumus pēc tam, kad Sīrija notrieca Turcijas lidmašīnu.14 Turcija noteica, ka, ja Sīrijas spēki tuvosies Turcijas robežai, tas tiks uzskatīts par militāru draudu.15 2012. gada jūlijā Brīvās Sīrijas armija sagrāba Alepo ziemeļos.16
2012. gada augustā Sīrijas premjerministrs Riāds Hījabs atkāpās no amata, un tā laika ASV prezidents Baraks Obama brīdināja, ka ķīmisko ieroču izmantošanas gadījumā ASV noslieksies par labu intervencei.17 2012. gada oktobrī ugunsgrēks Alepo iznīcināja vēsturisko tirgu, cīņas un bumbu uzbrukumi dažādās pilsētās turpinājās.18 2012. gada novembrī Sīrijas Revolucionāro un opozīcijas spēku nacionālā koalīcija (turpmāk – Nacionālā koalīcija) izslēdza no savām rindām islāmistu zemessargus.19
2012. gada decembrī ASV, Lielbritānija, Francija, Turcija un Līča valstis formāli atzina opozīcijas Nacionālo koalīciju par Sīrijas tautas "leģitīmajiem pārstāvjiem".20 2013. gada janvārī Sīrija apsūdzēja Izraēlu par militārās bāzes netālu no Damaskas bombardēšanu, aizdomās tika turēts Hezbolla grupējums par konvoja ar pretlidmašīnu raķetēm sūtīšanu uz Libānu.21
2013. gada septembrī ANO ieroču inspektori secināja, ka 2013. gada augustā Sīrijā ir tikuši lietoti ķīmiskie ieroči uzbrukumā Goutas apkārtnei Damaskā, nogalinot 300 cilvēkus.22 Sīrijas valdība atļāva ANO iznīcināt ķīmisko ieroču krājumus, uzsākot procesu, kam bija jābeidzas 2014.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes