ŽURNĀLS Tiesību politika

11. Aprīlis 2017 /Nr.16 (970)

Tiesībsarga ziņojums Saeimai par 2016. gada darbu

Tiesībsargs Juris Jansons 30. marta Saeimas plenārsēdē sniedza savu ikgadējo pārskatu par Tiesībsarga biroja darbu un aktualitātēm cilvēktiesību, kā arī labas valsts pārvaldības jomā 2016. gadā. Tiesībsarga gada darba ziņojuma izvērstā versija pieejama tā tīmekļa vietnē1 un ir ļoti apjomīga, tādēļ deputātiem tika sniegts koncentrēts izvilkums jeb pārskats par plašajā atskaitē pausto, kas publicēts arī šī materiāla ietvaros.

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja Mūrnieces kundze, godājamie deputāti, dāmas un kungi!

Savu runu par Tiesībsarga biroja 2016. gada ziņojumu vēlos sadalīt vairākos tematiskajos blokos. Vispirms vēlos atzinīgi novērtēt un vērst jūsu uzmanību uz parlamenta, Ministru kabineta un ministriju labo praksi pagājušajā gadā. Tad turpināšu ar Tiesībsarga biroja veiksmēm un jautājumiem vai jomām, kurās birojam nav sekmējies, kā sākotnēji iecerēts, kā arī runāt par biroja kapacitāti un nacionālo preventīvo mehānismu un tā ieviešanas procedūru.

Latvijas kā valsts un tās sabiedrības ilgtspēja nav iedomājama bez cilvēktiesību un labas pārvaldības reālas un praktiskas ievērošanas un veicināšanas. Es un kolēģi Tiesībsarga birojā vienmēr esam augstu vērtējuši likumdevēja, izpildvaras un pašvaldību vēlmi un spēju darboties sabiedrības interesēs, kā arī veselīgi uztvert kritiku un turpināt darbu jaunā kvalitātē.

 

Parlamenta labā prakse 2016. gadā

Kā pirmos vēlos uzteikt veiksmīgos risinājumus parlamentā. 2015. gadā aicināju Saeimu pārskatīt naudas līdzekļu apjomu, kas paliek to personu rīcībā, kuras atrodas ilgstošās sociālās aprūpes institūcijās. Tas krīzes laikā tika samazināts no 15 uz 10 % un nozīmēja, ka personas rīcībā personiskām vajadzībām mēnesī atlika vidēji 6 līdz 17 eiro. Šī gada janvārī likumdevējs akceptēja priekšlikumu, ka tā sauktās kabatas naudas apmērs pirmskrīzes līmenī jeb 15 % apmērā atgriežams no 2020. gada.

2016. gadā vērsāmies Saeimā, lūdzot novērst pretrunīgās tiesību normas Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku sociālās aizsardzības likumā.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Numura tēma
Kā jaunie likumi ietekmēs iepirkumu procedūras
1. martā stājās spēkā jauns Publisko iepirkumu likums, kura uzdevums ir ieviest Eiropas Savienības direktīvu noteikumus iepirkumu jomā un vairākus citus jaunumus piedāvājumu sagatavošanā, iepirkuma plānošanā, piedāvājumu ...
Māra Stabulniece
Numura tēma
Piegādātāju iesaistīšana pirms iepirkuma izsludināšanas – neizmantotās iespējas un riski
Jānis Geks
Numura tēma
Favorītisms publiskajos iepirkumos
Lai radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus visā Eiropā, Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesības nosaka minimālās vienotās prasības publiskajam iepirkumam. Šīs prasības ir pārņemtas nacionālajos tiesību aktos un attiecas ...
1 komentāri
Jānis Padēls
Numura tēma
Izmaiņas iesniegumos par iepirkuma procedūras dokumentos iekļautajām prasībām
2016. gada 15. decembrī pieņemts jauns Publisko iepirkuma likums, un izmaiņas stājās spēkā 2017. gada 1. martā. Viens no jauninājumiem paredz depozīta iemaksu par iepirkuma procedūras rezultātu apstrīdēšanu, par sūdzību iemaksājot ...
Āris Kakstāns
Informācija
Darbu sāk darba grupa valsts noslēpuma regulējuma pilnveidei
Satversmes tiesa (ST) ar 2017. gada 10. februāra spriedumu lietā Nr. 2016-06-01 "Par likuma "Par valsts noslēpumu" 11. panta piektās daļas, 13. panta trešās un ceturtās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam ...
AUTORU KATALOGS