ŽURNĀLS Redaktora sleja

11. Aprīlis 2017 /Nr.16 (970)

Ar cerībām par godīgākiem iepirkumiem

2017. gada 1. martā spēkā stājās jauns Publisko iepirkumu likums, un cerams, ka ar to sākusies arī jauna, labāka dzīve.

Nav nekāds noslēpums, ka publiskos iepirkumus Latvijā diezgan bieži izmanto ļaunprātīgi, lai iedzīvotos. Publisko iepirkumu kontekstā ik pa laikam nākas dzirdēt par kukuļošanu, otkatiem, tehniskajām specifikācijām, kas iepirkumā ļauj piedalīties tikai noteiktam pretendentam, kā arī par nelietderīgiem un neizprotamiem iepirkumiem.

Uz augstiem korupcijas riskiem, kas apdraud publiskos iepirkumus Latvijā, savā 2016. gada ziņojumā par Latviju ir norādījusi arī Eiropas Komisija (EK). Jo īpaši EK ir uzsvērusi trūkumus pašvaldību uzņēmumu uzraudzībā, kā arī to, ka ar patvaļīgi pieņemtām specifikācijām var izslēgt iespējamos piegādātājus un dot priekšroku citiem.1 To savā ziņā apliecina fakts, ka 2014. gadā 32 % publiskā iepirkuma procedūru bija tikai viens pretendents.

Kā liecina Iepirkumu uzraudzības biroja apkopotā statistika, 2016. gadā Latvijā ir veikti 15 449 iepirkumi par kopējo summu 1,9 miljardi eiro, kas liecina par publisko iepirkumu nozīmi Latvijas tautsaimniecībā. Taču vienlaikus ir diezgan šausminoši apzināties, ka liela daļa šo iepirkumu nav bijuši godīgi. Tādējādi par zaudētājiem ir padarīti nodokļu maksātāji, kuru nodokļu nauda netiek iztērēta saimnieciski un lietderīgi, bet gan palīdz kādam kļūt bagātam, kā arī tirgus dalībnieki, kuri spiesti darboties kropļotas konkurences apstākļos, un arī paši pasūtītāji, kas korupcijas dēļ saņem sliktākas preces vai pakalpojumus, nekā par attiecīgo cenu tas būtu iespējams, vai arī ievērojami pārmaksā par precēm vai pakalpojumiem.

Jaunais Publisko iepirkumu likums ir tapis, lai galvenokārt nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīvas 2014/24/ES par publisko iepirkumu, ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK, ieviešanu. Attiecīgi jauninājumi, ko paredz jaunais likums, ir primāri vērsti uz Eiropas Savienības noteikto mērķu sasniegšanu, kam būtu jānodrošina brīva preču aprite, brīvība veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvība. Jo īpaši Direktīvā 2014/24/ES uzsvars ir likts uz būvdarbu iepirkumiem, lai efektivizētu publiskā sektora izdevumus un atvieglotu mazo un vidējo uzņēmumu piedalīšanos iepirkumos. Lai arī Direktīvas 2017/24/ES preambulā korupcijas mazināšana tikpat kā nav minēta, jaunajam likumam būtu jāmazina korupcijas riski un jāveicina godīga konkurence.

Jaunais Publisko iepirkumu likums paredz dažādus instrumentus, kam tieši vai netieši būtu jāmazina korupcija. Lielākās cerības dod pakāpeniskā pāreja uz iepirkumiem elektroniskā vidē, kas ietver gan publisko iepirkumu gada plānu sagatavošanu un publiskošanu, gan arī pietiekumu iesniegšanu, izmantojot vienotu elektronisko sistēmu, ko uzturēs Valsts reģionālās attīstības aģentūra. Tā noteikti palīdzētu izskaust tik bezkaunīgus gadījumus, kad pēc piedāvājumu atvēršanas tie tiek samainīti un tiek veikti aritmētiskās kļūdas labojumi, panākot, ka iepirkumā uzvar vēlamais pretendents, kurš sākotnēji iesniedzis pavisam citu cenu piedāvājumu.

Vienlaikus jāatzīmē, ka jau šobrīd ir skaidrs, ka atsevišķi jaunievedumi praksē radīs grūtības vai lielāku neskaidrību. Tāpēc ir svarīgi runāt par jauno Publisko iepirkumu likumu, apspriest un vērtēt tajā ietvertos jaunos noteikumus. Žurnāls "Jurista Vārds" šajā nedēļā aizsāk diskusijas par jauno Publisko iepirkumu likumu, cerot, ka tās attīstīsies un palīdzēs veidot tiesisko domu par publiskajiem iepirkumiem, ar kuriem ikdienā saskaras tik daudzi.

RAKSTA ATSAUCES /

1. Eiropas Komisijas 2016. gada ziņojums par valsti – Latvija. Pieejams: http://ec.europa.eu/europe2020/pdf/csr2016/cr2016_latvia_lv.pdf [aplūkots 05.04.2017.].

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Kalniņa V. Ar cerībām par godīgākiem iepirkumiem. Jurista Vārds, 11.04.2017., Nr. 16 (970), 2.lpp.
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Numura tēma
Kā jaunie likumi ietekmēs iepirkumu procedūras
1. martā stājās spēkā jauns Publisko iepirkumu likums, kura uzdevums ir ieviest Eiropas Savienības direktīvu noteikumus iepirkumu jomā un vairākus citus jaunumus piedāvājumu sagatavošanā, iepirkuma plānošanā, piedāvājumu ...
Māra Stabulniece
Numura tēma
Piegādātāju iesaistīšana pirms iepirkuma izsludināšanas – neizmantotās iespējas un riski
Jānis Geks
Numura tēma
Favorītisms publiskajos iepirkumos
Lai radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus visā Eiropā, Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesības nosaka minimālās vienotās prasības publiskajam iepirkumam. Šīs prasības ir pārņemtas nacionālajos tiesību aktos un attiecas ...
1 komentāri
Jānis Padēls
Numura tēma
Izmaiņas iesniegumos par iepirkuma procedūras dokumentos iekļautajām prasībām
2016. gada 15. decembrī pieņemts jauns Publisko iepirkuma likums, un izmaiņas stājās spēkā 2017. gada 1. martā. Viens no jauninājumiem paredz depozīta iemaksu par iepirkuma procedūras rezultātu apstrīdēšanu, par sūdzību iemaksājot ...
Tiesībsargs
Tiesību politika
Tiesībsarga ziņojums Saeimai par 2016. gada darbu
Tiesībsargs Juris Jansons 30. marta Saeimas plenārsēdē sniedza savu ikgadējo pārskatu par Tiesībsarga biroja darbu un aktualitātēm cilvēktiesību, kā arī labas valsts pārvaldības jomā 2016. gadā. Tiesībsarga gada darba ziņojuma ...
AUTORU KATALOGS