ŽURNĀLS Tiesību prakse

20. Jūnijs 2017 /Nr.26 (980)

Procesa dalībnieka tiesības uz iestādes rīcībā esošu informāciju
Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta lēmums / Judikatūras maiņa
Lietā Nr. SKA-172
2017. gada 20. janvārī

Administratīvā procesa dalībnieks, vēloties saņemt informāciju no lietas materiāliem, īsteno savas procesuālās tiesības, līdz ar to ir piemērojams nevis Informācijas atklātības likums, bet speciālais regulējumsAdministratīvā procesa likuma normas.

Ja iestāde liedz procesa dalībniekam iespēju iepazīties ar lietas materiāliem, tas būtiski ierobežo procesa dalībnieka iespēju pilnvērtīgi līdzdarboties lietas risinājuma rašanā. Šāda iestādes rīcība var tikt atzīta par procesuālu pārkāpumu, kura ietekme uz administratīvās lietas iznākumu ir rūpīgi izvērtējama.

Ja administratīvā procesa dalībnieks vēlas iegūt informāciju, kas nav iekļauta lietas materiālos, bet ir tās iestādes rīcībā, kura ir ierosinājusi administratīvo procesu, procesa dalībnieks ir tiesīgs vērsties tiesā ar atsevišķu pieteikumu, aizstāvot Latvijas Republikas Satversmē un Informācijas atklātības likumā paredzētās tiesības uz informāciju.

Augstākā tiesa kopsēdē šādā sastāvā: tiesnesis Andris Guļāns, tiesnese Dzintra Amerika, tiesnese Jautrīte Briede, tiesnese Vēsma Kakste, tiesnese Veronika Krūmiņa, tiesnesis Jānis Neimanis, tiesnese Ilze Skultāne, tiesnese Līvija Slica, tiesnese Ieva Višķere, tiesnese Rudīte Vīduša, rakstveida procesā izskatīja SIA "Moller Auto Krasta" blakus sūdzību par Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2015. gada 15. oktobra lēmumu, ar kuru atteikts pieņemt pieteikumu.

 

Aprakstošā daļa

Konkurences padome ir ierosinājusi administratīvo lietu par iespējamu Konkurences likuma 11. panta pirmās daļas pārkāpumu vairāku komercsabiedrību, tostarp pieteicējas SIA "Moller Auto Krasta", darbībās.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Dmitrijs Skačkovs
Skaidrojumi. Viedokļi
Advokatūras likuma 107. pants: interpretācijas problēmas
Latvijas Republikas Advokatūras likuma (turpmāk – Advokatūras likums) 107. pants nosaka, ka zvērinātu advokātu profesionālā darbība (prakse) ir intelektuāls darbs, un tās mērķis nav peļņas gūšana. Šī vienkārši formulētā ...
5 komentāri
Kristīne Zvejniece
Informācija
Starptautiskā jauno juristu organizācija AIJA Rīgā pulcē 300 juristus no visas pasaules
Laikā no 17. līdz 20. maijam Rīgā norisinājās Starptautiskās jauno juristu organizācijas AIJA (Association Internationale des Jeunes Avocats / International Association of Young Lawyers) pusgada konference, kas pulcēja 300 juristus no visas ...
Ingus Meimers
Skaidrojumi. Viedokļi
Kompensācijas apmēra noteikšana pakāpeniskās ekspropriācijas gadījumos
Pieaugot pakāpeniskās ekspropriācijas gadījumu skaitam praksē,1 pieaug arī vajadzība pēc priekšnoteikumiem, kas paredz atlīdzinājuma noteikšanu ārvalstu ieguldītājam. Praksē šajā sakarā pastāv vienotība, ka kompensācijai ir ...
2 komentāri
Māris Mednis
Skaidrojumi. Viedokļi
Soda regresīvās izpildes aktualitāte krimināljustīcijas reformā
Valsts probācijas dienesta konferences "Četras rehabilitācijas: virzoties uz starpdisciplināra darba modeli"1 (turpmāk – Konference) rīkotāji ir līdzdarbojušies Latvijas krimināljustīcijas reformā. Prieks, ka turpinās sekmīgā ...
1 komentāri
Veronika Krūmiņa
Tiesību politika
Kādēļ Latvijā nepieciešams regulēt lobēšanu
AUTORU KATALOGS