ŽURNĀLS Numura tēma

27. Jūnijs 2017 /Nr.27 (981)

Riska un krīzes komunikācijas tiesiskā regulējuma nākotnes perspektīvas
Mg. soc.
Jolanta Derkevica-Pilskunga
BA “Turība” komunikācijas vadības doktorante un lektore, Liepājas Universitātes un RPIVA lektore, SIA “DaJo” valdes priekšsēdētāja 

Komunikācija ir termins, kuru ir grūti vai pat neiespējami ielikt juridiskos rāmjos, lai gan normatīvajos aktos Latvijā un citās valstīs ir centieni informācijas plūsmu regulēt. Salīdzinot normatīvos aktus Latvijā, citās Eiropas valstīs un ASV, nākas secināt, ka komunikācijas regulējums galvenokārt iedalās četros normatīvajos blokos, proti: aizliegumi, tiesības, pienākumi un embargo. Šajā rakstā piedāvāju tiesību zinātņu speciālistiem ieklausīties komunikācijas eksperta viedoklī saistībā ar riska un krīzes komunikācijā nepieciešamo tiesisko regulējumu. Nepretendēju sniegt atbildi, kā tas būtu izdarāms, bet pievēršu uzmanību tam, kas būtu maināms. Temats ir starpdisciplinārs, tādēļ šīs jomas uzlabošanā vajadzīga minēto nozaru sadarbība.

 

Vispārīgi par krīzes vidi un domino efektu

Ja komunikācijai ir labvēlīgi apstākļi, tā problēmas nesagādā. Bīstamāka ir komunikācija riska un krīzes situācijās. Īpaši, ja tajās iesaistīti lielāki vai mazāki privāti uzņēmumi. Komunikācijā starp valsts un pašvaldību iestādēm normatīvie akti ir sakārtotāki. Valstī pašreiz ir spēkā vairāki normatīvie akti, kuri mēģina regulēt krīzes komunikāciju publiskajā pārvaldē: piemēram, Nacionālās drošības likums, Krīzes vadības padomes nolikums, Noteikumi par pasta, radio, televīzijas un citu plašsaziņas līdzekļu darba nodrošināšanu valsts apdraudējuma gadījumā, kā arī Ministru kabineta (turpmāk – MK) rīkojums Nr. 147 "Par Krīžu komunikācijas pasākumu plānu 2011.–2013. gadam", kuram nav reāla rezultāta. Uzņēmumiem ir lielāka brīvība, bet tas ir bīstami, jo krīzes situācijās ļoti svarīgs ir teorijā tā sauktais domino efekts, proti, krīze vienā uzņēmumā var radīt problēmas arī saistītajiem uzņēmumiem, sadarbības partneriem vai klientiem. Šajā aspektā Latvijā ir minami vairāki piemēri, proti, lielveikala "Maxima" ēkas sagrūšana Rīgā, kuras rezultātā tiesvedības process vēl turpinās un traģēdijas dēļ tika mainīti vairāki normatīvie akti ne tikai būvniecībā, bet arī citās nozarēs, kuri ietekmē gan publiskā, gan privātā sektora institūcijas. Piemēram, profesionālās izglītības iestādes (arī privātās) vairs nevar darboties ēkās, kurām nav izglītības iestādes būvniecības koda. Ja tāda nav, iestādēm ir liegts piedalīties iepirkumu projektos valsts sektorā. Ņemot vērā Zolitūdes traģēdijā gūto mācību un nepilnības iepriekšējā regulējumā, izmaiņas iestrādātas jaunajā Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likumā, kurš aizstāj iepriekšējo Civilās aizsardzības likumu.

Joprojām turpinās strīds starp koncertzāles "Rīga" vadību un Latvijas Zinātņu akadēmiju, kurā apelācijas tiesa lēma par labu akadēmijai. Aktuāls ir arī Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (turpmāk – RPIVA) likvidācijas projekts, kurā iesaistītas Izglītības un zinātnes ministrija, pašvaldības, pārējās augstskolas, Latvijas Zinātņu akadēmija, uzņēmēji un studenti. Būtu nepieciešami stingrāki pienākumi un aizliegumi, kas aizsargātu iesaistīto uzņēmumu un institūciju tiesības, īpaši komunikācijā, jo, piemēram, RPIVA lēmumu par likvidāciju uzzināja no medijiem.

Dziļāk analizējot domino efektu, jāsaka, ka to raksturojošie elementi ir ātrums, laika distance un ietekmējošais spēks.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Jurista Vārds
Numura tēma
Numura tēma: tieslietu sistēmas un sabiedrības komunikācija
Šis žurnāla laidiens veltīts komunikācijai tieslietu sistēmā. Neskatoties uz vispārējo un plašo tvērumu, tas nav ne vienkāršs, ne arī viennozīmīgs temats. Atslēgvārds "komunikācija" ir kopīga atbildība un dažkārt negribētas ...
7 komentāri
Rasma Zvejniece, Augstākā tiesa
Numura tēma
Kāda ir tiesu komunikācija mediju vērtējumā
Pirms diviem gadiem Tieslietu padome apstiprināja divus dokumentus: Tiesu sistēmas komunikācijas vadlīnijas (Tieslietu padomē pārstāvētajām institūcijām) un Tiesu komunikācijas stratēģiju, kas ir rīcības normatīvs tiesām. ...
Laila Jurcēna
Numura tēma
Kritika: tiesu varas autoritātes stiprinātāja un tiesnešu neatkarības veicinātāja
Tiesu varas pienācīga reakcija uz kritiku ir nozīmīgs faktors tiesas neatkarības un autoritātes nodrošināšanai. Lai adekvāti reaģētu, jālīdzsvaro divas fundamentālas konstitucionālas vērtības – vārda brīvība, no vienas puses, ...
Anda Rožukalne
Numura tēma
Tiesas un mediji. Atrisināmas vai neatrisināmas pretrunas?
Katra no virsrakstā minētajām pusēm – kā tiesas, tā mediji – vēlētos, lai otra labāk izprot tās darba specifiku. Tā varētu īsi atbildēt uz jautājumiem par to, kāpēc tiesnešiem un tiesu darbiniekiem ne vienmēr ir skaidri ...
Daiga Vilsone
Numura tēma
Tiesu nolēmumu kritikas robežas un kritika, kuras pietrūkst
AUTORU KATALOGS