Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Atsaucoties uz publicēto

18. Jūlijs 2017 /Nr.30 (984)

Advokāts vienlaikus nevar būt advokāts un komersants
2 komentāri
Mg. iur.
Ilze Krastiņa
Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas Eksaminācijas komisijas locekle, zvērināta advokāte

Advokatūrai Advokatūras likuma 107. panta interpretācija ir ļoti būtiska. Sabiedrībai trūkst izpratnes par to, ka advokātu darba mērķis nav peļņas gūšana, kā arī par honorāru noteikšanu. Tādēļ, izlasot 2017. gada 20. jūnija "Jurista Vārdā" Nr. 26 publicēto zvērināta advokāta Dmitrija Skačkova rakstu "Advokatūras likuma 107. pants: interpretācijas problēmas",1 par šo tēmu vēlos izteikt arī savu – citādu viedokli.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
5
8
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (2)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Morāle
21. Jūlijs 2017 / 03:36
0
ATBILDĒT
Paldies autorei par rakstu!
Autores viedoklis ir saprotams, taču, iespējams, neatbilstošs sociālajai realitātei, kurā dzīvojam.
Neatņemama demokrātiskas un tiesiskas valsts sastāvdaļa ir brīvā tirgus ekonomika. Tas nozīmē arī iespēju noteikt un vienoties par atlīdzību par veikto darbu (arī tad, ja tas ir - kā autore norāda - intelektuāls darbs).
Ja advokātu uzskata tikai par taisnīguma uzraugu, nevērtējot advokāta un advokātu biroja dalību juridisko pakalpojumu tirgū, tad kā var būt iespējama situācija, kurā viens advokātu birojs garantē taisnīgumu par 300 naudiņām stundā, bet cits - par 200 naudiņām stundā? Vai atbilstoši autores teorijai šajā aspektā neizbēgami nerodas jautājums, vai runa ir par diviem dažādiem taisnīgumiem? Nu, protams, ka nē. Varbūt tad autores vīzija varētu realizēties, ja juridiskos pakalpojumus varētu sniegt tikai advokāti un honorārs būtu vienmēr fiksēta summa?

Neatkarīgi no atbildes uz manu subjektīvo jautājumu pēc raksta izlasīšanas prātā nāk kāda aina.
Cilvēks palīdz draugam, piemēram, pārvedot mēbeles uz jaunu mājokli. Cilvēks pēc tam dod draugam naudiņas par palīdzību. Draugs naudiņas negribīgi pieņem, jo tas jau nav iemesls, kāpēc viņš palīdzējis. Bet atlīdzība tāpat it kā pienākas, jo ieguldīts darbs. Ko tad, ja draugs dotu neadekvāti mazu naudiņu daudzumu? Tikai advokāta klients nevar tikt uzskatīts par advokāta draugu. Un šeit sākas brīvais tirgus.
Max Headroom
18. Jūlijs 2017 / 01:21
2
ATBILDĒT
Patētiskas jau nu bezgala šīs pārdomas. Diemžēl tajās redzu pārāk daudz pliku apgalvojumu, bet pārāk maz - pārliecinošas argumentācijas. Piemēram, komentārs par Satversmi. Lai autore man piedod, bet nespēju saskatīt, kur tajos dažos Satversmes vārdos, kas attiecas uz advokātiem, būtu paslēpta Satversmes nesavienojamība ar advokātu birojiem – kapitālsabiedrībām. Kā jau pati autore raksta beigās pareizi min, advokatūras subjektu juridiskā forma ir katras valsts juridisko tradīciju jautājums. Līdz ar to būtībā jautājums ir par konceptuālu izšķiršanos, kuriem ideāliem sekot. Vai intelektuālajiem, saskaņā ar kuriem advokātus vada galvenokārt statusa un misijas apziņa un, ja ikdienas saimnieciskie izdevumi vairs nespiež pie zemes, par tālāku peļņu domāt ir grēks? Vai tomēr komerciālajiem, saskaņā ar kuriem advokāts neatšķiras no citiem mācītiem dažādu jomu speciālistiem, kuri pārdod savas zināšanas un prasmes katram, kam tās nepieciešamas un kas par to gatavs maksāt? Satversme šajā sakarā klusēja un klusēs. Var vien norādīt, ka valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība, advokāta noslēpums, advokātu darbības, reklāmas un biroju īpašumtiesību ierobežojumi sabiedrības un vispārējā taisnīguma interesēs – tas viss eksistē arī jurisdikcijās, kurās advokatūra ir krietni vien komercializētāka. Arī Latvijas likumos netrūkst precedentu, kur komersantiem atkarībā no to darbības jomas ir specifiski noteikumi un ierobežojumi.

Arī tas, ka autore uzskata, ka juridiskā palīdzība un “pakalpojums” ir savstarpēji pretēji jēdzieni, ir, diplomātiski izsakoties, netradicionāls apgalvojums.
visi numura raksti
Uldis Pētersons
Domu mantojums
Atmiņas par padomju tiesību jaunradi
Man, padomju mucā audzētam un pa spundi ar marksismu barotam, jaunizceptam juristam, procesā, ko sauca par padomju tiesību jaunradi, nācās piedalīties ar visu jaunības enerģiju un maksimālismu. Šodien svešā mēlē skanīgi šo lietu ...
7 komentāri
Rasma Zvejniece, Augstākā tiesa
Informācija
Būtiskākais par grozījumiem Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā
Saeima pieņēmusi un Valsts prezidents izsludinājis grozījumus Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā, kas paredz izmaiņas disciplinārlietu ierosināšanā un materiālu pieejamībā, Tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšsēdētāja ...
1 komentāri
Āris Kakstāns
Juridiskā literatūra
Inetas Ziemeles atsevišķo domu apkopojums
Ineta Ziemele, kura no 2005. līdz 2014. gadam bija no Latvijas ieceltā Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) tiesnese, bijusi ražīga atsevišķo domu rakstītāja. Izceļot šo veikumu, Rīgas Juridiskā augstskola (RJA) cer uzsākt jaunu ...
Olavs Cers, Toms Platacis
Skaidrojumi. Viedokļi
Faktiskās maksātnespējas iestāšanās dienas noteikšana
2017. gada 29. martā norisinājās Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes un Latvijas Zvērinātu advokātu padomes kopīgi rīkotā konference "Maksātnespējas risinājumi biznesa vadības ekspertu un juristu ...
Līva Upīte
Skaidrojumi. Viedokļi
Izņēmums no nekustamā īpašuma labticīga ieguvēja aizsardzības
No Kriminālprocesa likuma 360. panta pirmās un otrās daļas izriet, ka kriminālprocesa ietvaros, ja nekustamais īpašums ir iegūts noziedzīga nodarījuma rezultātā, piemēram, viltojot pilnvaru, pirkuma līgumu vai nostiprinājuma lūgumu, ...
2 komentāri
AUTORU KATALOGS