No Kriminālprocesa likuma 360. panta pirmās un otrās daļas izriet, ka kriminālprocesa ietvaros, ja nekustamais īpašums ir iegūts noziedzīga nodarījuma rezultātā, piemēram, viltojot pilnvaru, pirkuma līgumu vai nostiprinājuma lūgumu, uz kura pamata nekustamais īpašums tiek atsavināts un nodots tālāk trešajām personām, tas atdodams pēc piederības īpašniekam. Kriminālprocesa ietvaros netiek vērtēts, vai mantas ieguvējs jeb pašreizējais īpašnieks ir labticīgs vai nē.
Savukārt civillietās, vērtējot identiskus faktiskos apstākļus, kad īpašuma tiesiskais īpašnieks zaudējis nekustamo īpašumu prettiesisku darbību rezultātā, tiesu prakse līdz šim nav bijusi viennozīmīga. Dažkārt ir tikuši aizsargāti nekustamā īpašuma labticīgie ieguvēji, bet citkārt nekustamais īpašums ir ticis atdots tā tiesiskajam jeb sākotnējam īpašniekam neatkarīgi no tā, vai ieguvējs ir labticīgs. Šajā rakstā autore analizēs pašreizējo regulējumu, tiesu praksi civillietās, norādīs uz nepieciešamību atkāpties no esošās neviennozīmīgās tiesu prakses, paredzot, ka nekustamais īpašums, kas iegūts noziedzīga nodarījuma rezultātā, ir atdodams pēc piederības īpašniekam arī tad, ja šis jautājums tiek skatīts civillietas ietvaros, nevērtējot pašreizējā īpašnieka jeb ieguvēja labticīgumu.
1. Labticīguma vērtēšana
Šobrīd cietušajam ir iespēja ne tikai kriminālprocesa ietvaros atgūt nekustamo īpašumu, kas zaudēts noziedzīga nodarījuma rezultātā, bet arī vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā ar īpašuma prasību. Ja cietušais izvēlas vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā, civillietas ietvaros galvenais jautājums ir tas, vai jāvērtē personas, kura ieguvusi nekustamo īpašumu, attieksme. Ja ir jāvērtē, tad vai persona ir uzskatāma par labticīgu vai ļaunticīgu nekustamā īpašuma ieguvēju?
Par labticīgu valdītāju uzskata personu, kas pārliecināta, ka nevienam citam nav vairāk tiesību valdīt lietu kā viņam, bet ļaunticīgs – tas, kas zina, ka viņam nav tiesību lietu valdīt vai ka kādam citam šajā ziņā ir lielākas tiesības nekā viņam (Civillikuma 910. pants). Tādējādi pēc būtības tieši personas attieksme ir noteicošā, lai nošķirtu, vai persona ir labticīga vai ļaunticīga.
Labticīgam valdītājam jāvalda lieta, nezinot šķēršļus, kas nepieļauj iegūt to par īpašumu, un pilnīgā pārliecībā, ka citai personai nav tiesību uz šo lietu.1 Ja tiek vērtēts ieguvēja labticīgums, personai, kura zaudējusi nekustamo īpašumu noziedzīga nodarījuma rezultātā, civillietas ietvaros jāpierāda, ka pašreizējais īpašnieks jeb ieguvējs zināja šķēršļus, tātad faktiski zināja par noziedzīgu nodarījumu, viltoto pilnvaru, pirkuma līgumu vai nostiprinājuma lūgumu, kas praksē rada problēmas, ņemot vērā, ka pierādījumi Civilprocesa likuma izpratnē tam var nepastāvēt. Turpretim kriminālprocesa ietvaros šim apstāklim nav nekādas nozīmes, jo tā ietvaros netiek vērtēts personu labticīgums, bet gan tiek atjaunots taisnīgums un iepriekšējais stāvoklis.
Atbilstoši Civillikuma 927. pantam lietu tiesības ir absolūtas tiesības un tās ir spēkā pret jebkuru trešo personu, tāpēc to pastāvēšanai un saturam jābūt darītam zināmam trešajām personām. Par lietu tiesību publicitātes līdzekli kalpo zemesgrāmata,2 uz kuras publisko ticamību attiecīgi atsaucas nekustamo īpašumu ieguvēji.
Juridiskajā literatūrā ir ticis norādīts, ka lietu tiesību uz nekustamu lietu labticīga ieguvēja aizsardzība izriet no, pirmkārt, Civillikuma 994. panta pirmajā daļā paredzētās "nekustamā īpašuma piederības prezumpcijas" un, otrkārt, Zemesgrāmatu likuma 1. pantā ietvertā zemesgrāmatu publiskās ticamības principa. Šie noteikumi par nekustamas lietas labticīgu iegūšanu īpašumā, kas pamatojas uz zemesgrāmatu publiskas ticamības principu, ierobežo īpašnieka iespēju atprasīt savu lietu ar īpašuma prasību no jebkura trešā valdītāja.3 Tādējādi saskaņā ar šo viedokli jebkurā gadījumā būtu aizsargājami labticīgi nekustamā īpašuma ieguvēji kā izņēmums no iespējas atprasīt lietu ar īpašuma prasību, ja vien pārdevējs bija nostiprinājis savas īpašuma tiesības zemesgrāmatā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes
