ŽURNĀLS Numura tēma

1. Augusts 2017 /Nr.32 (986)

Praktisks skats uz normatīvo regulējumu kultūras mantojuma jomā
Mg. iur.
Līga Ābele
pētniece Francijas-Latvijas sadarbības programmas zinātnes un tehnoloģiju attīstības jomās “OSMOZE” projektā “Pētniecības tīkla izveide nemateriālā kultūras mantojuma tiesību jomā” un lektore Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātē  
Dr. art., Mg. iur.
Anita Vaivade
docente, pētniece, Latvijas Kultūras akadēmijas UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma politikas un tiesību katedras vadītāja 

Lai detalizētāk aplūkotu pašreizējo situāciju mākslas tiesību jomā, un konkrētāk – kultūras mantojuma regulējumā un nākotnes perspektīvās, "Jurista Vārds" lūdza sniegt savu komentāru divām ekspertēm mākslas tiesību jomā: Līgai Ābelei un Anitai Vaivadei.

Ko Latvijai nozīmē pievienošanās/ nepievienošanās starptautiskajām konvencijām kultūras mantojuma jomā? Kā tas praktiski ietekmē mūsu kultūras priekšmetu starptautisko apriti un aizsardzību?

L. Ābele: Latvijas Republika pārsvarā ir dalībvalsts visās nozīmīgākajās kultūras mantojuma aizsardzības jomas konvencijās pasaules un Eiropas mērogā. Šo konvenciju regulējums lielākoties ir savstarpēji saskanīgs un papildinošs, tāpēc arī kultūras priekšmetu prettiesiskas aprites ierobežošanas jautājumos Latvijas normatīvā bāze principā atbilst starptautiskā regulējuma pamatnostādnēm. Pievienošanās UNESCO 1970. gada konvencijai un UNIDROIT 1995. gada konvencijai starptautiski vēl jo uzskatāmāk apliecinātu Latvijas valsts nostāju kultūras priekšmetu prettiesiskas aprites ierobežošanas jautājumos, formalizētu un stiprinātu publiskajā pārvaldē jau piemērotos tiesību instrumentus un administratīvo praksi, kā arī papildinātu civiltiesības ar specializētu regulējumu darījumiem ar kultūras priekšmetiem.

UNESCO 1970. gada konvencijā paredzētajiem kultūras priekšmetu aizsardzības pasākumiem ir preventīvs raksturs, un tie nosaka kultūras priekšmetu atdošanas gaitu, kā arī valstu savstarpējās sadarbības ietvaru. Ekspertu identificētā UNESCO 1970. gada konvencijas "netiešā ietekme" jau šobrīd ir jūtama Latvijā izveidotajā materiālā kultūras mantojuma aizsardzības sistēmā.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Jurista Vārds
Numura tēma
Novitāte Latvijā – mākslas tiesības
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas īsā laika periodā Latvijas juristu saimei vajadzēja krasi paplašināt savas zināšanas, un augstskolām radās nepieciešamība pēc jaunām mācību programmām, tajās iekļaujot ne tikai jaunu ...
Jurista Vārds
Akadēmiskā dzīve
Jauni tiesību zinātņu doktori divās Latvijas augstskolās
Latvijas tiesībzinātniekiem piepulcējušies divi jauni tiesību zinātņu doktori – Jānis Kubilis un Rolands Neilands, kuru darbi izstrādāti civiltiesību nozarē un kuri ir orientēti uz ideju un zinātnisku priekšlikumu izstrādi Latvijas ...
Irina Oļevska
Numura tēma
Īsumā par kultūras mantojuma un mākslas tiesību nozari Baltijas valstu reģionā
Kultūras mantojuma un mākslas tiesības sadzīvē ir uzskatāmas par luksusa tiesību jomu. Šāds iespaids rodas no izsoļu namu paziņotajām rekordlielām pārdošanas cenām un presē aktīvi atspoguļotajiem mākslas darbu zagšanas vai ...
Vadims Mantrovs
Numura tēma
Ielu māksla, grafiti un huligānisms (vandalisms)
Ar ielu mākslu tiek saprasti tādi ielu mākslinieku radošās darbības rezultāti jeb darbi, kuri izvietoti publiskās vietās un kuru saturs ir sabiedrībai pieņemams. Ielu mākslas svarīgi elementi ir publiskums un slepenība, jo ielu ...
Rolands Žīgurs
Numura tēma
Piesavināšanās jēdziens mākslas tiesībās
Saskaņā ar autortiesību pamatprincipiem bez autora atļaujas viņa darbu nedrīkst izmantot, tomēr mūsdienu mākslas tendences uzskatāmi demonstrē, ka populāri mākslinieki netraucēti pārkāpj autortiesības regulējošo normatīvo aktu ...
AUTORU KATALOGS