ŽURNĀLS Numura tēma

1. Augusts 2017 /Nr.32 (986)

Kultūras priekšmetu pārvietošana ārpus Latvijas robežām
Mg. art.
Liāna Liepa
mākslas priekšmetu eksperte Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Kustamā mantojuma un restaurācijas metodikas daļā 

Latvijā valsts politiku kultūras pieminekļu aizsardzības jomā īsteno Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, kas, nodrošinot savu funkciju izpildi, izsniedz atļaujas mākslas un antikvāro priekšmetu izvešanai uz ārvalstīm un organizē nelikumīgi izvesto kultūras priekšmetu atdošanas procedūru. Raksts sniedz ieskatu normatīvajā regulējumā, kā arī praktiskajos problēmjautājumos, kas skar kultūras priekšmetu pārvietošanu ārpus Latvijas robežām.

Kultūras pieminekļi ir nacionālā kultūras mantojuma sastāvdaļa. To uzskaite, izpēte un praktiskā saglabāšana atbilst visas sabiedrības interesēm, tāpēc Latvijā ir izveidots un tiek uzturēts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts, kas sistemātiski tiek papildināts ar jaunatklātiem objektiem, kuru vēsturiskā, zinātniskā un mākslinieciskā vērtība atbilst likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" un Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr. 474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" noteiktajiem kultūras pieminekļa statusa kritērijiem. Kultūras pieminekļi iedalās nekustamajos un kustamajos kultūras pieminekļos. Šobrīd sarakstā ir iekļauti 8928 objekti, no kuriem 1608 valsts aizsardzības numuri ir piešķirti kustamiem kultūras priekšmetiem, kas ir piesaistīti noteiktai pieminekļa adresei. Diemžēl numuru skaits neatspoguļo patieso priekšmetu skaitu, jo ar vienu valsts aizsardzības numuru var būt iekļauti vairāki līdzīga veida vai atsevišķa komplekta priekšmeti. Kustamie kultūras pieminekļi uzskatāmi par sensitīvu priekšmetu kopu, jo, neievērojot nepieciešamos aizsardzības pasākumus, tos ir viegli pārvietot, apzināti vai neapzināti nodarot neatgriezenisku zaudējumu kultūrvēsturiskajam mantojumam.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Jurista Vārds
Numura tēma
Novitāte Latvijā – mākslas tiesības
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas īsā laika periodā Latvijas juristu saimei vajadzēja krasi paplašināt savas zināšanas, un augstskolām radās nepieciešamība pēc jaunām mācību programmām, tajās iekļaujot ne tikai jaunu ...
Jurista Vārds
Akadēmiskā dzīve
Jauni tiesību zinātņu doktori divās Latvijas augstskolās
Latvijas tiesībzinātniekiem piepulcējušies divi jauni tiesību zinātņu doktori – Jānis Kubilis un Rolands Neilands, kuru darbi izstrādāti civiltiesību nozarē un kuri ir orientēti uz ideju un zinātnisku priekšlikumu izstrādi Latvijas ...
Irina Oļevska
Numura tēma
Īsumā par kultūras mantojuma un mākslas tiesību nozari Baltijas valstu reģionā
Kultūras mantojuma un mākslas tiesības sadzīvē ir uzskatāmas par luksusa tiesību jomu. Šāds iespaids rodas no izsoļu namu paziņotajām rekordlielām pārdošanas cenām un presē aktīvi atspoguļotajiem mākslas darbu zagšanas vai ...
Vadims Mantrovs
Numura tēma
Ielu māksla, grafiti un huligānisms (vandalisms)
Ar ielu mākslu tiek saprasti tādi ielu mākslinieku radošās darbības rezultāti jeb darbi, kuri izvietoti publiskās vietās un kuru saturs ir sabiedrībai pieņemams. Ielu mākslas svarīgi elementi ir publiskums un slepenība, jo ielu ...
Līga Ābele, Anita Vaivade
Numura tēma
Praktisks skats uz normatīvo regulējumu kultūras mantojuma jomā
Lai detalizētāk aplūkotu pašreizējo situāciju mākslas tiesību jomā, un konkrētāk – kultūras mantojuma regulējumā un nākotnes perspektīvās, "Jurista Vārds" lūdza sniegt savu komentāru divām ekspertēm mākslas tiesību jomā: ...
AUTORU KATALOGS