Mākslas tirgus pēdējā gadsimta laikā ir piedzīvojis strauju uzplaukumu, kas atspoguļots vairākos tirgus pētījumos.1 Tomēr tiesiskās vides pielāgošana mākslas tirgus ekspansijai norit lēnām, tāpēc var rasties iespaids, ka mākslas tirgus ir nesakārtots un no tiesiskā viedokļa nedrošs un neparedzams. Šis raksts piedāvā ieskatu mākslas tirgus īpatnībās un tā tiesiskā regulējuma problemātikā, kā arī meklē atbildi uz mūžseno jautājumu: kurā brīdī māksla kļūst par tiesiskajās attiecībās definējamu jēdzienu?
Raksturojot mākslas tirgu Pasaules ekonomikas forumā Davosā, Ņujorkas Universitātes Šterna biznesa skolas profesors Nuriels Rubini (Nouriel Roubini) izteica viedokli, ka mākslas tirgus ir negodīgs un tas arvien biežāk tiekot izmantots, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas pienākuma.2 Savukārt dažādos pētījumos kā galvenie mākslas tirgus mīnusi tiek minēti – interešu konflikts, necaurspīdīgums, slepenas vienošanās un cenu manipulācijas.3 Šāds mākslas tirgus raksturojums valda ne tikai ekonomistu, bet arī mākslinieku vidū. Piemēram, amerikāņu konceptuālās mākslas pārstāvis Džons Baldesari (Johns Baldessari) ir teicis, ka mākslas tirgus ir neveselīgs un iracionāls.4
Mākslas tirgus pieprasījumu mūsdienās galvenokārt veido cilvēki, kuri mākslu patiesi izprot un bauda, un cilvēki, kuriem kārtējais mākslas darbs ir sava sociālā statusa apliecinājuma zīme.5 Tomēr, līdzīgi kā daudzās specifiskās jomās, šiem cilvēkiem nereti ir nepilnīgas zināšanas par savām tiesībām un pienākumiem. Autores ieskatā, ir nepieciešams pilnveidot tiesisko vidi, lai sakārtotu un uzlabotu procesus mākslas darbu dzīves ciklā, kas eventuāli varētu mainīt sabiedrības priekšstatu par mākslas tirgu kopumā.
Vispārīgs mākslas tirgus apraksts
Mākslas darba dzīves cikls var tikt iedalīts vairākos posmos, un katram no tiem ir raksturīgs specifisks tiesiskais regulējums.6 Tomēr mākslas darbu pirkšanas un pārdošanas kontekstā mākslas darba dzīves cikls var tikt iedalīts divās galvenajās kategorijās – primārais un sekundārais tirgus.
Mākslas darba atsavināšana primārajā tirgū (primary market)
Primārajā tirgū mākslas darbs atrodas tad, kad to pirmo reizi pārdod pats mākslas darba autors. Tomēr faktiski šajā darījumā gandrīz nekad nav iesaistītas tikai divas personas – mākslinieks un pircējs. Mūsdienās bieži mākslinieku attiecībās ar pircēju pārstāv mākslas tirgotājs (art dealer).7 Ar jēdzienu "mākslas tirgotājs" var saprast gan individuāli praktizējošu mākslas tirgotāju, gan mākslas galerijas, gan starptautiska mēroga galeriju grupas, kā arī tiešsaistes platformas mākslas darbu pārdošanai.8 Mākslas tirgotāja svarīgākais uzdevums ir rūpēties, lai mākslinieka darbi tiktu pamanīti un izstādīti starptautiskās izstādēs, mākslas gadatirgos (Art Basel, Frieze London, ARTISSIMA, Art Cologne, Armory Show) vai iekļauti privātās mākslas kolekcijās.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes