ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

8. Augusts 2017 /Nr.33 (987)

Kopība kā subjekts civilprocesā
15 komentāri
Mg. iur.
Dace Vārna
Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta Starptautisko un procesuālo tiesību nodaļas juriskonsulte 

Šī raksta mērķis ir apskatīt pārvaldnieka (juridiskās personas) kā dzīvokļu īpašnieku pārstāvja statusu dzīvojamo māju pārvaldīšanas tiesiskajās attiecībās, pievēršoties pārvaldnieka kā dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā pārstāvja statusam civilprocesā vietniecības institūta aspektā, un raisīt diskusijas juristu vidū.

Uz šī raksta tapšanu pamudināja kāds šī gada Augstākās tiesas Civillietu departamenta rīcības sēdes lēmums. Augstākā tiesa bija atteikusies ierosināt kasācijas tiesvedību kādā dzīvokļu īpašnieku prasības lietā, jo kasācijas sūdzību dzīvokļu īpašnieku vārdā kā pilnvarotā persona bija parakstījis un iesniedzis pārvaldnieks (kopība bija pilnvarojusi pārvaldnieku dzīvokļu īpašnieku vārdā celt prasību tiesā). Kaut arī praksē parasti biežāk ir sastopami gadījumi, kad prasību pārvaldnieks ceļ savā, nevis kopības vārdā, šajā lietā kā prasītāji (kasatori) bija norādīti tieši dzīvokļu īpašnieki.

Iesniedzot kasācijas sūdzību prasītāju – dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku vārdā, to varēja parakstīt vai nu zvērināts advokāts, vai paši dzīvokļu īpašnieki (Civilprocesa likuma 82. panta sestā daļa – fiziskās personas lietas kasācijas instancē ved pašas vai ar advokāta palīdzību).

Civilprocesa likuma normas, kas pieder pie publiskajām tiesībām (princips "ir atļauts tikai tas, kas tieši paredzēts likumā"), nav iespējams tulkot paplašināti, tāpēc konkrētajā gadījumā Augstākās tiesas lēmums šķiet skaidrs un jautājumus neraisošs.

VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Civilprocesa likums  
— likumi.lv —
Civillikums  
komentāri (15)
15 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Kristīne
10. Augusts 2017 / 20:32
30
ATBILDĒT
Lasītājs Jurists jau vērsa uzmanību uz raksta vājumu un lūgumu “Jurista Vārds” par šādu rakstu nepublicēšanu, kam var tikai piekrist. Zinātnes trūkums krīt acīs – atsauču maz un dažām lietām vispār nav (tiesu nolēmumiem, piemēram). Raksts vispār sākās ar Augstākās tiesas rīcības sēdes lēmuma pieminēšanu, bet raksta autore (D.Vārna) pat lēmuma numuru nenorāda?
Man gan acīs iekrita kas cits, jo esmu lasījusi arī Jāņa Lapsas rakstu. Visam rakstītajam nepiekrītu, bet nu ir dīvaini (varbūt vasara?), ka “Jurista Vārds” atbalsta plaģiātu. Lasītājs Jurists iesaka D.Vārnai izlasīt J.Lapsas rakstu – bet, viņa tak to ir izlasījusi plus vēl izmantojusi uz nebēdu.
Salīdzinājumam tik pāris lietas, ko atradu.

J.Lapsa - “Atbilstoši Īpašuma likuma 15.pantam un Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma (turpmāk – Pārvaldīšanas likums) 11.panta pirmajai daļai un otrās daļas 7.punktam, gadījumos, ja kopība ir izvēlējusies pārvaldnieku un tai ir noslēgts rakstveida pārvaldīšanas līgums atbilstoši Pārvaldīšanas likuma 10.panta otrās daļas nosacījumiem, tad kopību tiesā (gan kā pieteicēju administratīvā procesā, gan kā prasītāju vai atbildētāju civilprocesā) var pārstāvēt pārvaldnieks (juridiska vai fiziska persona).
D.Vārna- “Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 15.pantam un Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 11.panta pirmajai daļai un otrās daļas 7.punktam, gadījumos, ja kopība ir izvēlējusies pārvaldnieku un tai ir noslēgts rakstveida pārvaldīšanas līgums atbilstoši Pārvaldīšanas likuma 10.panta otrās daļas nosacījumiem, tad kopību tiesā (gan kā pieteicēju administratīvā procesā, gan kā prasītāju vai atbildētāju civilprocesā) var pārstāvēt pārvaldnieks (juridiskā vai fiziskā persona).

Tāds pirmkursnieku līmenis, ne? Un ko par šo saka D.Vārnas darba devējs Tieslietu ministrija? Kauns, kauns.
Ā, vēl viena vieta, tur gan nedaudz slīpētāk, bet ar var redzēt plaģiāta saknes.

J.Lapsa – “Skatoties Civilprocesa likuma normas par civilprocesuālo tiesībspēju un rīcībspēju kopsakarā ar to, kas atzīstami par lietas dalībniekiem un pusēm, jāsecina, ka piedalīties civilprocesā kā pilntiesīgi subjekti var tikai fiziskās un juridiskās personas. Dzīvokļu īpašnieku kopība ir komplicēts tiesību subjekts un tieši neatbilst Civilprocesa likumā noteikto subjektu lokam, un attiecīgi tieši civilprocesā piedalīties nevar.”
D.Vārna – “Atbilstoši Civilprocesa likuma normām (1., 71., 72., 74., 127.pants) piedalīties civilprocesā kā pilntiesīgi subjekti var tikai fiziskās un juridiskās personas. Tā kā dzīvokļu kopība tieši neatbilst Civilprocesa likumā noteikto subjektu lokam, tad kā kopība pati civilprocesā piedalīties nevar…”
Nu un vēl vārds vārdā citēta J.Lapsas atsauce uz SKC-1825/2012. Gan jau ka vēl varētu atrast, ja labi meklētu.
Interesanti, ko par šo saka Jānis Lapsa?
Zivs > Kristīne
11. Augusts 2017 / 11:14
9
ATBILDĒT
Lapsa neteiks neko, jo Lapsas izteiksmes stils jau lien ārā pa visām "Kristīnes" un "Jurista" viedokļa rindām.
Sannija Matule > Kristīne
11. Augusts 2017 / 11:12
4
ATBILDĒT
Neieslīgšu diskusijās par raksta tematiku un kvalitāti, jo mēs redakcijā šādus jautājumus un savus autorus publiski nekad neapspriežam. Ja raksts ir publicēts, tātad, redakcijas ieskatā, tas atbilst formālajiem publikācijas kritērijiem. Savukārt publikācijai sekojošie lasītāju viedokļi - secinājumi, juridiskie argumenti un apsvērumi - ir tieši tas, kādēļ JURISTA VĀRDS vispār pastāv, proti, lai nodrošinātu diskusiju par tiesisku domu un praksi. Tādēļ vienmēr priecājamies, ja kāds raksts raisa diskusiju, jo tas ir ceļš uz kaut ko.

Respektējot katra indivīda vārda brīvību un tiesības brīvi paust savus uzskatus, tomēr kategoriski iebilstu pret Jūsu pausto apgalvojumu, ka "ir dīvaini (varbūt vasara?), ka “Jurista Vārds” atbalsta plaģiātu". Ar šādām tēzēm es būtu piesardzīgāka, jo JURISTA VĀRDS nekad nav atbalstījis plaģiātismu. Ir raksti, kurus mēs ar roku un smadzeņu palīdzību (jo tehnisku un automatizētu rakstu salīdzināšanas rīku mums nav) "izķeram" pirms publicēšanas, dažkārt par plaģiātu uzzinām pēc publikācijas, kad pirmavots uz to vērš mūsu uzmanību. Situācijā, kad JV arhīvā ir tūkstošiem rakstu (ņemot vērā, ka šā gada novembrī iznāks jau 1000. JV numurs), ir nesamērīgi prasīt, lai redakcijas cilvēki spētu atcerēties ikkatru publicēto rakstu tādā detalizācijas pakāpē, ka atpazītu atsevišķus teikumus vai rindkopas. Bet - tas pat būtu mazākais.

Galvenais ir tas, ka esam specializētais juridiskais izdevums, kurā var publicētais tikai personas ar jau iegūtu "grādu", ja tik vienkārši drīkst sacīt (studentiem nepieciešams mācībspēka ieteikums, bet šādu publikāciju skaitliski nav daudz), tādēļ prezumējam, ka autori, kuri JV vēlas publicēties, zina, ko dara. Bet, ja kāds nezina un izvēlas riskantu ceļu, arī tas ir mūsu visu kopējais ieguvums, jo galu galā konkrētā persona publiski visiem atklāj savu profesionalitāti un godaprātu (šiem maniem apsvērumiem nav nekāda sakara ar konkrēto rakstu un tā autori!) .
SKUMJI > Sannija Matule
11. Augusts 2017 / 12:39
2
ATBILDĒT
...skumji, kad Jūs - JV- pat pēc šīs diskusijas tomēr "neizvelkat" ārā Jāņa Lapsas rakstu un nesalīdzināt, vai ir vai nav plaģiāts, bet sākat kaut ko taisnoties, aizstāvat savu izdevumu, nevis autoru... ja izlasa abus rakstus un kaut ko saprot arī tēmā, nevis izliek šeit žulti, mandomāt, katram būs skaidrs, ka tas nav plaģiāts - abos rakstos ir galīgi cits rakurss... skumji, tas neveicina vēlmi publicities Jūsu izdevumā, īpaši, ja autors apzinās, ka raksts raisīs diskusiju, vienaldzīgo nebūs un kāda cita viedoklim tiks "uzkāpts arī uz varžacīm"....
Sannija Matule > SKUMJI
11. Augusts 2017 / 13:01
0
ATBILDĒT
Un kā Jūs zināt, ko šobrīd dara vai nedara redakcija?

Ar taisnošanos tam nav nekāda sakara. Es norādīju, ka noraidu apgalvojumu, ka redakcija atbalsta plaģiātu.
Niedra
9. Augusts 2017 / 14:12
6
ATBILDĒT
Diskusijas un viedokļi nekad nav par daudz. Gan Jāņa Lapsas publikācijā "Dzīvokļu īpašnieku kopība civilprocesā", gan šajā rakstā ir sniegti risinājumi un priekšlikumi par ļoti aktuālu jautājumu mums pārvaldniekiem - kopību civilprocesā. Abos rakstos skatījumi ir vērā ņemami, kaut arī apskatīti no dažādiem rakursiem. Daces Vārnas rakstā akcents ir uz vietniecības jautājumiem kasācijas instancē, piemēram, pamatots un piedāvāts risinājums kopības pārstāvībai kasācijas instancē -substitūcija.
Pārdomas man izraisīja skaidrojums rakstā par atšķirību starp uzdevuma līgumu un pilnvarojuma līgumu ( no Sinaiska), kas parāda uz diskusijas tālāku nepieciešamību.
Niedra
9. Augusts 2017 / 14:12
3
ATBILDĒT
Diskusijas un viedokļi nekad nav par daudz. Gan Jāņa Lapsas publikācijā "Dzīvokļu īpašnieku kopība civilprocesā", gan šajā rakstā ir sniegti risinājumi un priekšlikumi par ļoti aktuālu jautājumu mums pārvaldniekiem - kopību civilprocesā. Abos rakstos skatījumi ir vērā ņemami, kaut arī apskatīti no dažādiem rakursiem. Daces Vārnas rakstā akcents ir uz vietniecības jautājumiem kasācijas instancē, piemēram, pamatots un piedāvāts risinājums kopības pārstāvībai kasācijas instancē -substitūcija.
Pārdomas man izraisīja skaidrojums rakstā par atšķirību starp uzdevuma līgumu un pilnvarojuma līgumu ( no Sinaiska), kas parāda uz diskusijas tālāku nepieciešamību.
Zakareva
8. Augusts 2017 / 22:34
2
ATBILDĒT
Paldies par rakstu!
Līdz šim trūka plašāka juridiska skaidrojuma par pārvaldnieka pilnvarojumu pārstāvot kopību tiesā. Vērtīgas atziņas par divām pieejām vietniecībā pāvaldnieka un dzīvokļu īpašnieku kopības attiecībās.
Gribētu plašāku skaidrojumu par vietniecības sekām uz līgumiem, ko pārvaldnieks kopības vārdā slēdz ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem.
Vai rakstā piesauktais AT rīcības sēdes lēmums ir publicēts?
Jurists
8. Augusts 2017 / 17:18
35
ATBILDĒT
Uz diskusiju jau ir aicinājis Jānis Lapsa ar publikāciju "Dzīvokļu īpašnieku kopība civilprocesā" žurnāla "Jurista Vārds" 2017.gada 31.janvāra numurā. Žēl, ka raksta autore Dace Vārna nav apskatījusi minēto publikāciju. Arī atsaukšanās uz tiesas nolēmumiem, kas tapuši pirms Jāņa Lapsas raksta publikācijas ir nevietā. Tāpat acīs krīt ne tikai tas, ka ir vien četras atsauces, bet arī tas, ka nemaz nav izmantota ārvalstu literatūra šajā jautājumā. Lūgums žurnāla redakcijai nepublicēt tik vājus rakstus kā Daces Vārnas raksts.
Sannijas Matule > Jurists
11. Augusts 2017 / 11:21
3
ATBILDĒT
Lūdzu piezvaniet man uz redakciju: 67310680. Pēc Jūsu komentāra spriežot, esat vai vismaz jūtaties eksperts konkrētajā tēmā, tādēļ mēs labprāt par šiem jautājumiem publicētu arī citus rakstus, tostarp Jūsējo.
Max Headroom > Sannijas Matule
12. Augusts 2017 / 00:46
1
ATBILDĒT
Ja 11. augustā 11:21 pievienoto komentāru tiešām ir ievietojusi JV redakcijas pārstāve, tad šāda reakcija uz kritiku nepatīkami pārsteidz. Šis komentārs ir tikai minimāli jāpārfrāzē (vai jāizlasa ar pareizi piemiegtām acīm), lai tas pārvērstos par ad hominem izaicinājumu kādam lietotājam, kurš uzdrīkstējies apšaubīt raksta un redakcijas darba kvalitāti, "atbildēt par bazaru". Ielaisties šāda līmeņa un formas izteikumu apmaiņā ar kopumā korekti, nebūt ne rupjā vai aizskarošā formā izteiktu viedokli ir ļoti neprofesionāli.
ha ha > Jurists
10. Augusts 2017 / 14:14
6
ATBILDĒT
Tad Jums kolēģi būtu jāatklāj gan sava identitāte, gan kompetence, lai izteiktu tik nopietnus aicinājumus, citādi atgādināt 2. kursa studentu, kurš ir gudrāks par visiem citiem.
Jurists > ha ha
10. Augusts 2017 / 16:17
16
ATBILDĒT
Jums noteikti nav jurista kvalifikācijas, jo nemaz nezināt, ka prasība par ārvalstu literatūras izmantošanu studiju darbos ir noteikta jau pirmā kursa studentiem. Kur tad ir palikuši tiesību zinatnieki, kas pētītu šo jautājumu? Autorei nav nekāda pamata atsaukties uz romiešu tiesībām. Dzīvokļu īpašnieku kopība ārvalstu likumos pirmo reizi ir parādījusies 20.gadsimta 50.gados, resp., pēc Otrā pasaules kara. Latvijā dzivokļa īpašums tika atzīts vēl vēlāk: 1995.gadā. Tātad arī atsaukšanās uz 20.gadsimta 30.gados Latvijā izdotu literatūru ir nevietā.
ha ha > Jurists
11. Augusts 2017 / 11:17
0
ATBILDĒT
Būsiet pārsteigts - kvalifikācija man ir! :-)

Palasiet mūsu zinātniskās autoritātes, paskaitiet viņu rakstos ārvalstu avotus un to statistiku uzrakstiet šeit pat komentāros. Būsiet pārsteigts par saviem secinājumiem.
Gurķis > ha ha
23. Augusts 2017 / 02:11
0
ATBILDĒT
Tik tiešām. Un neatceros par ārzemju literatūras prasību rakstu darbos. Tieši otrādi. Kursa darbā, pētot Latvijā maz iztirzātu tēmu, sanāca lielākoties izmantot ārzemju autorus, par ko saņēmu kritiku, ka "mēs taču esam Latvijā."
Vispār skumīgi, ka nav kvalitatīvu publikāciju vai peer-review žurnālu, kur publicēties.
Visu cieņu Jurista Vārdam un jāteic, ka pārsvarā saturs ir kvalitatīvs. Tomēr par peer-reviewed rakstu šāda līmeņa diskusijas (plaģiāts utt) nekad nenotiktu.
visi numura raksti
Āris Kakstāns
Intervija
Jāsaglabā līdzsvars starp lietu izskatīšanas ātrumu un kvalitāti  
Saskaņā ar Eiropas Komisijas pētījumu1 Lietuva ir starp pirmrindniecēm Eiropas Savienībā, vērtējot vispārējās jurisdikcijas tiesās izskatīto lietu ātrumu. Līdz ar to ir pamats nopietnāk iepazīties ar Lietuvas pieredzi ne tikai kā ...
Jurista Vārds
Juridiskā literatūra
Jauns Augstākās tiesas judikatūras krājums
Klajā nākusi kārtējā apjomīgā Augstākās tiesas (AT) svarīgāko nolēmumu izlase – gandrīz 1000 lappušu biezais 2016. gada judikatūras krājums, kurā publicēti 75 nolēmumi, kas izvēlēti no pērn tiesā izskatītajām aptuveni 4100 ...
Pēteris Meisters
Skaidrojumi. Viedokļi
Atsevišķi datu subjekta tiesību aspekti Vispārīgās datu aizsardzības regulas kontekstā
Ar jaunās Vispārīgās datu aizsardzības regulas (turpmāk – Regulas 2016/679) pieņemšanu, kuras normas būs jāsāk piemērot, jau sākot no 2018. gada 25. maija, Eiropas Savienībā ir radīts jauns tiesisks ietvars fizisko personu datu ...
Rolands Kikors
Skaidrojumi. Viedokļi
Krimināllietā esošu pierādījumu izsniegšanas nepieciešamība civillietas vajadzībām
Raksta pamatā ir līdz šim doktrīnā un zinātniskajās diskusijās salīdzinoši maz apskatīta tēma. Tāpat raksta pamatā ir tieši normatīvā regulējuma problemātika, kurai, pēc autora domām, atbilstošākais risinājums tiks ...
Tiesību politika
Proporcionalitātes princips pašvaldību pastāvīgo komiteju izveidošanā un locekļu ievēlēšanā
Kā zināms, šī gada jūnijā Latvijā norisinājās pašvaldību vēlēšanas, pēc kurām likumsakarīgi aktualizējās arī jautājums par pašvaldību pastāvīgo komiteju turpmāko sastāvu. Tas raisījis nevienu vien strīdu starp ...
AUTORU KATALOGS