Sodi un to mērķi attiecībā uz no
Valsts kontrole pēdējā laikā regulāri nāk klajā ar tematiskiem revīziju ziņojumiem, kas vispusīgi un kritiski apskata kāda valsts pārvaldes sektora darbības mērķus un rezultātus. Kā īpaši aktuāls izceļams 2017. gada vasarā publicētais ziņojums "Naudas sodu piemērošanas prakse VID". Ja pirms šā ziņojuma publicēšanas varēja vien abstrakti minēt un pēc nostāstiem no uzņēmējiem nekonkrēti apspēlēt tematu "vai tiešām VID mērķis ir, pirmkārt, piemērot naudas sodus", tad ziņojums sniedz daudz skaidrāku un skaudrāku ainu. Piemēram, ir ticis aprēķināts, ka no 2014. līdz 2016. gadam VID piemērojis naudas sodus nepilnu 12 miljonu eiro apmērā (52 000 gadījumu). Iekasēti tiek tikai 59 % no piemēroto naudas sodu kopsummas.
Atklājies, ka VID ir visai konservatīvs un paredzams attiecībā uz pamatojumu, kāpēc sods tiek piemērots. Lai gan Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss (LAPK) paredz naudas sodus piemērot saskaņā ar 49 tā pantiem, tas faktiski (80 % gadījumu!) tiek piemērots tikai par trīs pārkāpumiem: nesadarbošanos ar nodokļu administrāciju (20 291 gadījums jeb 39 % no visiem sodiem), par grāmatvedības un pārskatu iesniegšanas pārkāpumiem (9341 gadījums) un par nodokļu un informatīvo deklarāciju nesavlaicīgu iesniegšanu (7510 gadījumi). Savukārt tādi pārkāpumi kā tabakas izstrādājumu realizācijas noteikumu pārkāpšana, darba samaksas noteikumu pārkāpšana vai nodarbošanās ar individuālo darbu bez patenta vai reģistrācijas apliecības trīs gadu laikā nav konstatēti ne reizes. Bez padziļinātas analīzes pirmšķietams secinājums varētu būt šāds: vieglāk ir uzlikt sodu par nesadarbošanos ar iestādi (LAPK 159.9 pants), kas ir visai plaši tulkojams, nekā pierādīt, ka ir pārkāpti kādi konkrēti noteikumi, lai saskaņā ar tiem sodu piemērotu. Turklāt, kā norādījusi Valsts kontrole, "konkrētais pārkāpums var tikt plaši interpretēts un rada nekonsekventas VID rīcības risku", kā arī VID to pat piemērojis gadījumos, kad LAPK par kādu pārkāpumu sodu nav paredzējis.
Daudz uzmanības ziņojumā pievērsts tādam bieži konstatētam pārkāpumam kā nodokļu deklarācijas iesniegšanas kavējums vai neiesniegšana. Lai cik absurdi tas nebūtu, ticis konstatēts, ka LAPK nepilnību rezultātā personas, kas kavējušās ar deklarācijas iesniegšanu, tikušas nostādītas sliktākā stāvoklī (sods no 281 līdz 700 eiro) nekā tie, kas tādas neiesniedz vispār (sods līdz 700 eiro, kas teorētiski var būt arī pieci eiro)!
Ziņojuma sadaļā "Vai tikai ar naudas sodiem var panākt vēlamo rezultātu?" pamatoti tiek uzsvērts, ka "nevienā sabiedrībā nav iespējama situācija, ka pilnīgi visi tās locekļi ievēro visus noteiktos pienākumus. Ir saprotams, ka arī neviena nodokļu administrācija nevar pilnībā novērst izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Tāpēc ir svarīgi noteikt, kāds ir sabiedrības sagaidāmais rezultāts no ieviestajiem pienākumiem". Valsts kontroles secinājums, ka "VID faktiskā rīcība liek domāt, ka administratīvo sodu piemērošana varētu būt kļuvusi par iestādes pašmērķi, t.i., primāri uzlabot iestādes rezultatīvos rādītājus, nevis novērst pārkāpumus", apstiprina to, ka likumdevēja savulaik definētais LAPK mērķis "nostiprināt likumību, novērst tiesību pārkāpumus, audzināt pilsoņus likumu precīzas un stingras ievērošanas garā" tiek tikai daļēji uzskatīts par vērā ņemamu un praktiski ieviešamu prioritāti.