Latvijas Republikas Saeima 2017. gada 22. jūnijā izdarīja grozījumus divos svarīgos likumos, kas aktualizēja vairākas krimināltiesību teorijas nostādnes un pavēra plašākas iespējas Krimināllikuma 195. panta praktiskai piemērošanai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas ierobežošanas jomā. Likumu grozījumi stājās spēkā no 1. augusta. Teiktais attiecas uz grozījumiem Saeimas 2008. gada 17. jūlija likuma "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums" (turpmāk – Likums) 5. pantā1 saistībā ar Krimināllikuma 195. panta piemērošanu, kas paredz atbildību par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, un Krimināllikuma 314. pantā,2 kurā paredzēta atbildība par noziedzīgā kārtā iegūtas mantas iegādāšanos vai realizāciju.
Raksta mērķis ir analizēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jēdziena saturu kontekstā ar grozījumiem, kas izdarīti Likuma 5. pantā, kā arī pievērsties Krimināllikuma 195. panta piemērošanas krimināltiesiskajiem aspektiem, norobežojot to no Krimināllikuma 314. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma.
Krimināllikuma 195. pants ir blanketa norma, jo šā panta dispozīcijā ir nosaukta tikai prettiesiskā darbība, bet tās izpausme jeb šī nozieguma objektīvās puses pazīmes ir noteiktas Likuma 5. pantā, kura saturs tad arī veido noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jēdziena pamatnostādnes.
Saskaņā ar Likuma 5. pantu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija objektīvi izpaužas kā noziedzīgi iegūtu līdzekļu pārvēršana citās vērtībās, to atrašanās vietas vai piederības mainīšana (5. panta pirmās daļas 1. punkts), kā arī šādu līdzekļu patiesā rakstura, izcelsmes, atrašanās vietas, izvietojuma, kustības, piederības slēpšana vai maskēšana (Likuma 5. panta pirmās daļas 2. punkts).
Jāatzīmē, ka Likumā ir arī skaidrots, kas jāsaprot ar Krimināllikuma 195. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma priekšmetu – noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem (Likuma 1. panta 1. un 2. punkts). Līdzekļi ir finanšu līdzekļi vai cita ķermeniska vai bezķermeniska, kustama vai nekustama manta. Ar finanšu līdzekļiem jāsaprot personas turējumā esoši finanšu instrumenti vai maksāšanas līdzekļi skaidras vai bezskaidras naudas veidā, dokumenti papīra vai elektroniskā veidā, kas ir personas īpašumā vai valdījumā un kas rada tiesības gūt labumu no tiem, kā arī īpašumā vai valdījumā esoši dārgmetāli.
Likuma 5. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā minēto darbību realizētājs ir persona, kura pati pirms līdzekļu legalizācijas tos ir ieguvusi jebkādā krimināltiesiski sodāmā kārtā. Tas nozīmē, ka legalizētājs iepriekš ir izdarījis patstāvīgu Krimināllikuma Sevišķajā daļā paredzētu noziedzīgu nodarījumu (predikatīvais noziedzīgais nodarījums).
Ja persona noziedzīgi iegūtos līdzekļus pati ir legalizējusi Likuma 5. panta pirmās daļas 1. vai 2. punktā paredzētajā veidā, viņa atbild saskaņā ar noziedzīgo nodarījumu reālās kopības nosacījumiem, tas ir, saskaņā ar Krimināllikuma attiecīgo pantu gan par līdzekļu nelikumīgu iegūšanu, gan par darbībām, kas izpaudušās kā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija.
Cita situācija veidojas, ja līdzekļus nelikumīgi ieguvusi viena persona, bet tos legalizējusi cita persona, kura apzinājusies, ka tie ir iegūti noziedzīgā kārtā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes