ŽURNĀLS Tiesību prakse

12. Decembris 2017 /Nr.51 (1005)

Priekšnoteikumi, kas nosaka atsavinātāja pienākumu atlīdzināt zaudējumu
Augstākās tiesas Civillietu departamenta spriedums
Lietā Nr. SKC-216
2017. gada 30. jūnijā
1 komentāri

Atsavinātājam zaudējumu atlīdzināšanas pienākums rodas, ja tiek konstatēts 1) apslēpts lietas trūkums; 2) trūkumu rašanās laiks (pirms atsavināšanas); 3) to nozīmīgums (sk. Civillikuma 1613. pantu); 4) atsavinātāja ļauns nolūks, kas izpaužas vienā vai vairākos Civillikuma 1620. pantā definētajos veidostrūkumu noklusēšanā vai arī to noslēpšanā, vai arī apgalvojumā, ka lietai ir zināmas īpašības. Tiesai nav tiesiska pamata paplašināt iepriekšminēto kritēriju loku, aptverot arī cēloniskā sakara izvērtēšanu, jo tādējādi tiesa vienlaikus piemērotu gan vispārīgo, gan speciālo regulējumu zaudējumu atlīdzināšanas izvērtēšanai, kas varētu novest pie atsavinātāja nepamatotas atbrīvošanas no atbildības par atsavinātās lietas trūkumiem.

Augstākā tiesa šādā sastāvā: tiesnese Ļubova Kušnire, tiesnese Inta Lauka, tiesnese Mārīte Zāģere, rakstveida procesā izskatīja civillietu sakarā ar SIA "Eterna Law" (iepriekšējais nosaukums "Baltic Business Group") kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2015. gada 19. februāra spriedumu SIA "Eterna Law" prasībā pret SIA "Sanistal" ar trešo personu Dānijas sabiedrību "Damstahl" par zaudējumu piedziņu.

 

Aprakstošā daļa

SIA "Baltic Business Group" (vēlāk mainoties nosaukumam – SIA "Eterna Law") Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā 2012. gada 14. februārī cēlusi prasību pret SIA "Sanistal", lūdzot piedzīt zaudējumus 56 208,41 LVL jeb 79 977,36 EUR.

Prasības pieteikums ar tā grozījumiem pamatots uz šādiem argumentiem.

SIA "Sanistal" pārdeva un piegādāja SIA "1 Stāvs" caurules par kopējo summu 14 800,80 LVL. Caurules izmantotas Nacionālo bruņoto spēku sporta kluba peldbaseina ēkas rekonstrukcijas ūdensvada ierīkošanā.

Neilgi pēc cauruļu montāžas sākušās problēmas ar ūdensvada un ugunsdzēsības sistēmas izmantošanu.

Atbilstoši 2011. gada 7. februāra cesijas līgumam un 2013. gada 6. augusta vienošanās par grozījumiem cesijas līgumā SIA "1. stāvs" cedējusi SIA "Baltic Business Group" savas prasījuma tiesības pret SIA "Sanistal".

Pārdevēja, piegādājot preci, bija noteikti apgalvojusi cauruļu metāla sastāva atbilstību standartam AISI 304 (ASTM 304), tāpēc prasītājai bija pamats uz to paļauties. Neatbilstību standartam apliecina vairāki Rīgas Tehniskās universitātes Neorganiskās ķīmijas institūta Metālu elektroizgulsnēšanas laboratorijas testēšanas pārskati.

Rīgas Tehniskās universitātes Neorganiskās ķīmijas institūta Metālu elektroizgulsnēšanas laboratorijas vadītāja pēc 2009. gada 2. marta, 2009. gada 25. maija un 2010. gada 14. aprīļa testēšanas pārskatiem 2010. gada 14. septembrī paskaidroja, ka tērauds ir zemas kvalitātes pēc savas struktūras un pastāv tikai tuvināta atbilstība ķīmisko elementu sastāvam.

Pēc iesniegtā cauruļu parauga pārbaudes ar Rīgas Tehniskās universitātes Neorganiskās ķīmijas institūta Metālu elektroizgulsnēšanas laboratorijas testēšanas pārskatu konstatēts, ka iesniegtajos cauruļu izgriezumos metāla struktūra ir neviendabīga un atbilst zemas kvalitātes metālam, poras-tukšumi ir caurules sienas metālā un cauruļu korozijas cēlonis ir zema metāla kvalitāte.

komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Loģika
12. Decembris 2017 / 11:30
0
ATBILDĒT
Es pareizi saprotu - tiesa atzinusi, ka nav jākonstatē cēloņsakarība starp lietas trūkumu un radītajiem zaudējumiem? Tātad sanāk, ka pārdevējs atbild par pilnīgi jebkādiem zaudējumiem, kas radušies lietas pircējam, ja vien pārdevējs tam kādreiz ļaunā nolūkā pārdevis lietu ar slēptu trūkumu?

Piemēram, pārdevējs atsavina pircējam mobilo telefonu, ļaunā nolūkā noklusējot, ka telefonam ir defektīvs procesors. Attiecīgi, pēc laika pircējs trūkumu atklāj - telefons saplīst. Ap šo laiku pircējs kinoteātrī arī salauž kāju. Attiecīgi, pircējs var vērsties pret pārdevēju par lauzto kāju, jo cēloņsakarība starp trūkumu (defektīvu procesoru) un zaudējumiem (kājas ārstēšanas izdevumiem) nav jākonstatē, bet 4 Augstākās tiesas minētie kritēriji, visticamāk, izpildās?

Man drīzāk šķiet, ka cēloņsakarība tieši ir vajadzīga, lai nenovestu pie atsavinātāja nepamatotas saukšanas pie atbildības par grēkiem, pie kā tas vispār nav vainojams..
visi numura raksti
Baiba Bakmane, Sandijs Statkus
Skaidrojumi. Viedokļi
Pašvaldību pieteikumu izvērtēšana Satversmes tiesā
Pēdējo gadu laikā pašvaldību domes (turpmāk – pašvaldības) Satversmes tiesā ir iesniegušas vairākus pieteikumus. Tajos lūgts tiesai sniegt savu vērtējumu par visdažādākajiem tiesību jautājumiem – gan tādiem, kuri ir vairāk ...
Jurista Vārds
Juridiskā literatūra
Dubulta jubileja žurnālam “Administratīvā un Kriminālā Justīcija”
Šī gada otrajā pusē iznāca žurnāla "Administratīvā un Kriminālā Justīcija" 80. laidiens, turklāt 2017. gadā aprit arī šī izdevuma divdesmitā gadskārta. Savulaik – 1997. gadā – dibināts kā Latvijas Policijas akadēmijas ...
Kristīne Gailīte
Skaidrojumi. Viedokļi
Interneta pakalpojumu sniedzēju atbildība par autortiesību pārkāpumiem digitālajā vidē
Internets piedāvā daudz iespēju – to var izmantot gan tiesiskiem, gan arī prettiesiskiem mērķiem. Daži no tiesiskajiem mērķiem ir pašizpausme, izglītība, nodarbinātība, tirdzniecība, taču nereti notiek arī citu cilvēku tiesību ...
Reinis Bērziņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Ieroču direktīvas labums vai ļaunums nacionālajam regulējumam
Raksts ir tapis kā atbilde A. Melkera rakstam "Jurista Vārdā" (29.08.2017.) "Jauni izaicinājumi Latvijas nacionālajam ieroču aprites tiesiskajam regulējumam" (turpmāk – A. Melkera raksts). Autors ir sporta šāvējs IPSC1 disciplīnā jeb, ...
4 komentāri
Labklājības ministrija
Tiesību politika
Pārskats par izmaiņām sociālajā jomā 2018. gadā

Kā ik gadu, arī šoreiz, tuvojoties jaunam kalendārajam gadam, Labklājības ministrija ir sagatavojusi un pagājušajā nedēļā publiskojusi pārskatu par izmaiņām sociālajā jomā 2018. gadā.

AUTORU KATALOGS