ŽURNĀLS Tiesību politika

2. Janvāris 2018 /Nr.1 (1007)

Valsts kontrole rosina diskusiju par racionālu pašvaldību
Priekšlikumi pārdomām un turpmākajai rīcībai
Gata Šļūkas karikatūra

"Saskaramies ar paradoksālu novērojumu – sabiedrība pašvaldībām vairāk uzticas nekā valsts varai, bet vienlaikus par pašvaldību darbu Valsts kontrole saņem ievērojami vairāk sūdzību nekā par valsts institūcijām," secināts vienā no pēdējiem Valsts kontroles 2017. gada veikumiem, ar kuru cerēts rosināt tālāku diskusiju par racionālu pašvaldību izveidi Latvijā. Šim nolūkam aizvadītā gada 13. decembrī Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā Valsts kontrole prezentēja savu redzējumu par racionālu pašvaldību darbību un attīstību, kas vērsta uz iedzīvotāju vajadzībām. Šī vīzija jeb Valsts kontroles sagatavotais pārdomu dokuments1 ietver pēdējos piecos gados pašvaldību revīzijās gūtās atziņas un praksē balstītus secinājumus problēmu novēršanai.

Pārdomu dokumenta ievadvārdos valsts kontroliere Elita Krūmiņa uzsver, ka, "veidojoties Latvijas valstiskumam, pašvaldības bija vieta, kurā mācījās jaunveidojamās valsts izpildvaras darbinieki. Un arī mūsdienās šī pašvaldību paradigma tiek pārmantota. Šobrīd pašvaldību pārvaldības forma, darbības raksturs un diskusiju būtība joprojām saglabā šo diskursu, it īpaši atjaunotās Latvijas Republikas laikā, uzsverot pašvaldību īpašu neatkarību un autonomiju. Šajā tvērumā pašvaldība ir sinonīms demokrātijai, valstiskai neatkarībai un brīvībai. Tā ir vieta, kurā tiek apgūtas visai valsts pārvaldei nepieciešamās administratīvās pārvaldes zināšanas. Pašvaldībās savas iemaņas apgūst arī daudzi politiķi, kuri turpina savu karjeru Saeimā. Tomēr, neskatoties uz šādu tvērumu, ne vienmēr un ne visur pašvaldībām piemīt tik liela autonomija un patstāvība.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Ingus Meimers, Kalīne Ozola
Skaidrojumi. Viedokļi
Prasības nodrošināšana pirms vēršanās starptautiskā šķīrējtiesā
Latvijas juridiskajā literatūrā1 un tiesu praksē2 ir plaši aplūkots jautājums par prasītāja tiesībām lūgt prasības nodrošinājumu strīdā, kas izskatāms Latvijas vispārējās jurisdikcijas tiesās Civilprocesa likumā3 noteiktajā ...
Dina Gailīte
Notikums
Izdota Latvijas tiesnešu biogrāfiskā vārdnīca  
Aizvadītā gada nogalē, 20. decembrī, Rīgas apgabaltiesā tika svinīgi atvērta vēsturnieku Dr. hist. Ērika Jēkabsona un Dr. hist. Valtera Ščerbinska sastādītā un Tiesu administrācijas izdotā Latvijas Republikas neatkarības pirmā ...
Tiesību politika
Tiesu varas pienākums rīkoties savas reputācijas krīzes gadījumā
Vēl pagājušā gada izskaņā kā turpinājums 2017. gada 14. decembra Augstākās tiesas plēnumā tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča tiesnešiem izteiktajam aicinājumam departamentos objektīvi izvērtēt situāciju, kad publiskajā ...
25 komentāri
Iveta Skujiņa, Edgars Tauriņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Informācijas tehnoloģiju drošības incidenti: sagatavoties, atpazīt, ziņot, atrisināt
Katru dienu meklējam informāciju, lasām ziņas, sarakstāmies, iepērkamies, izmantojot datorus, viedtālruņus un citas ierīces. Šī ir tikai daļa no tā, kādā veidā informācijas un komunikācijas tehnoloģijas ir ienākušas mūsu ...
Jānis Baumanis
Skaidrojumi. Viedokļi
Personu nereabilitējošie apstākļi kriminālprocesā jeb kriminālprocesuālā dekoherence
Kriminālprocess primāri ir valsts instruments, lai konstatētu cilvēka vainīgumu vai nevainīgumu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Kriminālprocesa likums paredz, ka kriminālprocesam pret personu jābeidzas ar šīs personas ...
1 komentāri
AUTORU KATALOGS