ŽURNĀLS No citas puses

23. Janvāris 2018 /Nr.4 (1010)

Kuģis vai tomēr māja
4 komentāri
Valsts vides dienesta veiktā "būvniecības stadijā esošā kuģa" fotofiksācija 2011. gada nogalē ..
Dainis Ģelzis

Pagājušajā nedēļā Latvijas informatīvo telpu pāršalca "ziņa" par gadījumu, kad tiesa Ulmalē (Sakas pagastā, Pāvilostas novadā) jūras malā stāvkrastā uzbūvētu māju it kā atzinusi par kuģi un atcēlusi tās būvniekam uzlikto administratīvo sodu.

Tomēr gan Administratīvās rajona tiesas izplatītais paziņojums, gan pats 2013. gada 6. februārī pieņemtais spriedums administratīvā pārkāpuma lietā (lieta Nr.

komentāri (4)
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Iveta Ļaksa
24. Janvāris 2018 / 21:03
0
ATBILDĒT
Tiesa sprieduma motīvu daļā atsaukusies uz Kuģošanas drošības inspekcijas un Latvijas Jūras administrācijas aktiem, kur norādīts, ka atbilstoši ierakstiem Kuģu reģistrā ir reģistrēts būvniecības stadijā esošs kuģis, līdz ar to, tiesa pamatojoties uz šiem dokumentiem bez analīzes izdarīja pieņēmumu, ka Valsts vides dienesta norādītā konstrukcija ir kuģis un šo jautājumu neapskatot no otras puses. No tiesas puses jautājums tika uzstādīts pavisam otrādi: “Vai būvniecībā esošs kuģis ir uzskatāms par konstrukciju?” Netika uzstādīts jautājums: Vai konstrukcija ir uzskatāma par kuģi? Spriedumā nav pat analizēts, vai Baltijas jūras stāvkrastā esošais “kuģis” ir atzīstams par kuģi Jūras kodeksa 1.1. panta izpratnē, turklāt nav vispār analizēts vai “kuģis” ir atzīstams par zvejas kuģi, lai piemērotu Zvejniecības likumu 9. panta septītās daļas 2. punktu. Laikā, kad tika skatītā administratīvā pārkāpuma lietvedība termins “peldoša konstrukcija” Jūras kodeksā nebija, bet pēc esošā regulējuma Jūras kodeksā ir termins “peldoša konstrukcija” (peldošie doki, peldošās darbnīcas, peldošās degvielas uzpildes stacijas, debarkaderi, kravas pontoni) (8.1 pants) ir paredzēta un peldoša konstrukcija taču nav zvejas kuģis (vismaz es ceru, ka LJA nav reģistrēts būvniecības stadijā esošs zvejas kuģis). Būtu skumji, ja atkal pieņemtu grozījumus normatīvajos aktos, kas ierobežotu reālas darbības, lai varētu zvejnieki nodarboties ar zveju. Vienīgi varētu grozīt normatīvos aktus tādā virzienā, kas uzliktu par pienākumu konstrukcijas īpašniekam, veikt katru gadu ietekmes uz vidi novērtējumu un par konstrukcijas novietošanu Baltijas jūras krastā maksāt nodevu pašvaldības budžetā, piemēram, 100 000 euro gadā.
Māris Lejnieks > Iveta Ļaksa
25. Janvāris 2018 / 14:21
0
ATBILDĒT
Jāpiekrīt tiesnešiem, ka strīds tiešām nav bijis par kuģa jēdzienu. Tāpat jāpiekrīt, ka pēc Jūras kodeksā noteiktajiem parametriem šī konstrukcija tiešām būtu uzskatāma par kuģi. Taču šaubas izraisa šīs konstrukcijas atbilstība kuģa definīcijai Jūras kodeksā: "1.1 pants. Kuģis

Kuģis, ja šajā kodeksā nav noteikts citādi, ir kuģošanas līdzeklis — inženiertehniska ierīce, kas konstruktīvi paredzēta kuģošanai." Ar uzsvaru uz vārdiem "paredzēta kuģošanai". Ja konstrukcija tiek būvēta vietā, kur tās ielaišana ūdenī ir problemātiska, turklāt acīm redzami nav īpaši piemērota šādu konstrukciju būvei, ja gadiem ilgi faktiski pabeigtā konstrukcija atrodas krastā, nevis īpašnieks to pārvieto uz kādu ūdenstilpni, tad šaubas rada ne tik daudz tas, vai konstruktīvi šis veidojums ir paredzēts kuģošanai, bet vai tā īpašnieks subjektīvi ir paredzējis to izmantot kuģošanai. Ja šādas subjektīvas vēlmes nav, par ko liecina šobrīd zināmie lietas apstākļi, tad šī konstrukcija neatbilst Jūras kodeksa 1.1.pantā ietvertajai kuģa definīcijai. Un nekādi likuma grozījumi nav nepieciešami, lai jau šobrīd pašvaldība varētu attiekties pret šo konstrukciju nevis kā pret kuģi, bet gan māju.
Jānis > Māris Lejnieks
25. Janvāris 2018 / 15:42
0
ATBILDĒT
Tomēr svarīgs ir arī vārds - konstruktīvi! Proti, ja krastā stāvētu īsts kuģis, kurš kalpojis desmitiem gadu, bet pēc darba gadiem novietots krastā, kurā ik pa laikam/ patstāvīgi īpašnieks dzīvo. Subjektīvā griba nav vairs kuģot, bet vai tāpēc vairs nebūs kuģis, bet māja??
Māris Lejnieks > Jānis
25. Janvāris 2018 / 17:48
0
ATBILDĒT
Varbūt vraks? Kurš apdraud citu pontonu nvigāciju pa tauvas joslu. :)
visi numura raksti
Tieslietu ministrija
Numura tēma
Šābrīža aktualitātes nacionālajā un pārrobežu civilprocesā
2017. gada 7. un 8. decembrī norisinājās ikgadējā tiesību zinātnieku un praktiķu konference "Civilprocess – Latvijas un pārrobežu regulējuma aktuālie problēmjautājumi", ko Tieslietu ministrija sadarbībā ar Tiesu administrāciju ...
Gvido Zemribo
Numura tēma
Likums “Par tiesu varu” un civilprocesuālā likumdošana
Viktorija Jarkina
Numura tēma
Acīmredzami pareizs nolēmums vai tajā ietvertais lietas iznākums kā pamats atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību
1 komentāri
Daina Ose
Numura tēma
Saīsinātie spriedumi Latvijas civilprocesā
Inga Kačevska
Numura tēma
Briseles I bis regula un pagaidu pasākumi starptautiskā šķīrējtiesas procesā
AUTORU KATALOGS