ŽURNĀLS Tiesību prakse

6. Februāris 2018 /Nr.6 (1012)

Tiesnešu atsevišķās domas sodīto skolotāju lietā

2017. gada 24. novembrī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2017-07-01 "Par Izglītības likuma 50. panta 1. punkta, ciktāl tas liedz personai, kura tikusi sodīta par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, tiesības strādāt par pedagogu, atbilstību Latvijas Republikas 106. pantam", ar kuru apstrīdētā norma tika atzīta par neatbilstoši Satversmes 106. pantam.

2018. gada 23. janvārī oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" tika publicētas Satversmes tiesas tiesnešu Gunāra Kusiņa un Alda Laviņa atsevišķās domas šajā lietā.

Satversmes tiesas tiesneša G. Kusiņa atsevišķās domas

Satversmes tiesas tiesnesis G. Kusiņš savās atsevišķajās domās ir piekritis spriedumā norādītajam, ka apstrīdētā norma ierobežo personai Satversmes 106. panta pirmajā teikumā noteiktās tiesības, šis ierobežojums ir noteikts ar likumu un tam ir vairāki leģitīmie mērķi, taču tiesnesis nepiekrīt spriedumā izdarītajiem secinājumiem, kas bijuši par pamatu apstrīdētajā normā ietvertā ierobežojuma atzīšanai par neatbilstošu samērīguma principam. Tiesneša ieskatā, spriedumā ir noteiktas pārmērīgas prasības likumdevējam absolūtā aizlieguma noteikšanas izvērtēšanai, kā arī izdarīti kļūdaini secinājumi par saudzējošāku līdzekļu pastāvēšanu leģitīmā mērķa sasniegšanai.

Lietas ietvaros tika secināts, ka apstrīdētajā normā ir ietverts absolūts aizliegums, bet likumdevējs ir tiesīgs noteikt šādus aizliegumus un absolūta aizlieguma pastāvēšana pati par sevi nenozīmē šādas normas neatbilstību Satversmei.

VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Izglītības likums  
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Dina Gailīte, Āris Kakstāns
Intervija
Tiesu kritika ir jānošķir no uzbrukumiem tiesai
Pat tie Latvijas juristi, kam nav nekādas saskarsmes ar Lielbritānijas tieslietu sistēmu, 2016. gadā, kad Eiropu satricināja Brexit referendums, jādomā, pievērsa uzmanību tiesu procesiem, ar kuriem izstāšanās no Eiropas Savienības ...
23 komentāri
Tieslietu ministrija
Skaidrojumi. Viedokļi
Aktuāli un būtiski grozījumi Civilprocesa likumā
Šā gada 15. janvārī stājās spēkā 2017. gada 14. decembrī Saeimā pieņemtais likums "Grozījumi Civilprocesa likumā" (turpmāk – CPL), atsevišķas, bet ļoti būtiskas šā likuma normas saskaņā ar CPL Pārejas noteikumiem gan ...
Ģirts Strazdiņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Vispārējais zaudējumu atlīdzības prasījuma pamats delikta un saistības pārkāpuma gadījumā
Ja prasību apmierina, tad valsts parasti iebrūk atbildētāja pamattiesībās, visbiežāk īpašuma tiesībās, jo liek daļu savas mantas atdot prasītājam. Savukārt, ja prasību noraida, tad var likt prasītājam samierināties ar iebrukumu ...
9 komentāri
Rihards Gulbis
Atsaucoties uz publicēto
Par īpašuma prasības nodrošinājuma atzīmes priekšrocību un dzēšanas nepieļaujamību, apstiprinot izsoles aktu
Turpinot Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes pasniedzēja un zvērināta advokāta Jāņa Lapsas iesākto diskusiju par Augstākās tiesas 2017. gada 29. decembra lēmumu lietā Nr. SPC-27/2017 (C04291511) par priekšrocību ieguvušas ...
3 komentāri
Tiesību politika
Sabiedriskā viedokļa ietekme uz tiesnešiem un tiesu sistēmu kopumā
Zinātnisko konferenci "Sabiedriskā viedokļa ietekme uz tiesnešiem un tiesu sistēmu kopumā", kas notika 2018. gada 26. janvārī Latvijas Universitātē, rīkoja Latvijas Tiesību institūts, sadarbojoties ar Latvijas Universitātes Juridisko ...
AUTORU KATALOGS