ŽURNĀLS Intervija

6. Februāris 2018 /Nr.6 (1012)

Tiesu kritika ir jānošķir no uzbrukumiem tiesai
Lords Tomass (Lord Thomas of Cwmgledd) intervijā JURISTA VĀRDAM
23 komentāri
Foto: en.wikipedia.org

Pat tie Latvijas juristi, kam nav nekādas saskarsmes ar Lielbritānijas tieslietu sistēmu, 2016. gadā, kad Eiropu satricināja Brexit referendums, jādomā, pievērsa uzmanību tiesu procesiem, ar kuriem izstāšanās no Eiropas Savienības (turpmāk – ES) pretinieki centās procesuāli piebremzēt britu valdības straujo virzību uz ES līguma 50. panta iedarbināšanu (oficiālu izstāšanās procesa sākšanu), cenšoties panākt, ka valdībai pirms galīgā lēmuma pieņemšanas ir jāsaņem arī parlamenta piekrišana.

Pirmā tiesa, kas šos Lielbritānijas konstitucionālos pamatus skarošo lietu par valdības un parlamenta kompetencēm, vienkāršoti sauktu arī par the Article 50 case, izskatīja 2016. gada nogalē, bija Anglijas un Velsas Augstākā tiesa (High Court of England and Wales). Brexit aktīvi atbalstošā britu dzeltenā prese, kas plaši pazīstama ar savu īpašo agresivitāti un pat vulgaritāti, valdībai nelabvēlīgo spriedumu uzņēma ar atklātām dusmām un spēra atbildes soli – uzbruka tiesnešiem. Īpaši izcēlās Daily Mail, kas pirmajā lappusē nodrukāja visu triju tiesnešu fotoattēlus ar tekstu – Enemies of the People (tautas ienaidnieki). Valdība šo spriedumu pārsūdzēja apelācija kārtībā, taču arī Augstākā tiesa (Supreme Court), kas šo lietu tās konstitucionālās nozīmības dēļ skatīja pilnā vienpadsmit tiesnešu sastāvā, nonāca pie tāda paša secinājuma.

Apstākļos, kad arī Latvijā tiek diskutēts par tieslietu sistēmas un preses attiecībām (sk. šodienas laidienā publicēto pārskatu par 26. janvāra konferenci), mūsu lasītājiem noteikti būs interesanti iepazīties ar tāda tiesneša redzējumu, kas reiz izturējis tik ārkārtīgu, ar Latvijas mērogiem nesalīdzināmu publisko ažiotāžu.

"Jurista Vārds" pateicas minēto spriedumu sagatavojušā tiesas sastāva priekšsēdētājam lordam Tomasam (Anglijas un Velsas Augstākās tiesas priekšsēdētājs no 2013. līdz 2017. gadam) par viņa interviju Latvijas juridiskajam žurnālam. Šodien šo sarunu piedāvājam mūsu lasītājiem: par tiesu attiecībām ar presi, robežām starp demokrātiskai sabiedrībai nepieciešamo tiesu kritiku un nepieļaujamiem uzbrukumiem tiesnešiem, par tiesu varas labas reputācijas un sabiedrības uzticēšanās priekšnosacījumiem, par tiesu neatkarību utt.

Kā jūs raksturotu 50. panta lietu (the Article 50 case) no jurista skatpunkta?

Svarīgi uzsvērt, ka lieta pēc būtības bija par svarīgu tiesisku jautājumu, bet vienlaikus saistījās ar ļoti grūtu politisku problēmu.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (23)
23 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Seskis
7. Februāris 2018 / 17:33
3
ATBILDĒT
Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētāja Zita Kupce, kura Latvijas Televīzijā (LTV) iepriekš izteicās, ka nevar salīdzināt tiesnešu un medmāsu atbildību, turklāt, «ja dzīve piespiestu, viņa par medmāsu strādāt varētu, bet medmāsa par tiesnesi, jādomā, nevarētu».
Tiesnesis R.Buls ir nācis pierādīt, ka pat tad, ja dzīve nespiež, tiesnesis var strādāt par medbrāli. Par ko gods un cieņa viņam!
nevar, nevar salīdzināt > Seskis
8. Februāris 2018 / 10:42
4
ATBILDĒT
tiesnešu un medmāsu atbildību, tas nudien ir tiesa, jo no medmāsas rīcības ir atkarīga cilvēka dzīvība un veselība, bet no tiesneša - tikai sasmērētu papīru kaudzes apmērs
:( > nevar, nevar salīdzināt
8. Februāris 2018 / 12:33
0
ATBILDĒT
Diemžēl - pēc negodprātīgu tiesnešu darba arī dzīves tiek salauztas...paliek vien plikā dzīvība...
Jurčiks
7. Februāris 2018 / 12:57
17
ATBILDĒT
Vārēja paprasīt, kā viņš komentētu to, kas pašlaik notiek Latvijā, konkrēti Bula noriešana, akcentu liekot uz tiesnesi nevis uz viņa nolēmumiem...
Brīvības Dzintars > Jurčiks
7. Februāris 2018 / 17:32
2
ATBILDĒT
Anglijā tā būtu augstākā līmeņa necieņa pret tiesu, ja kāds žurnālists atļautos tā ķengāt un apšaubīt tiesneša godaprātu un kritizēt tā pieņemto nolēmumu.

Bet tas, ko tagad darba Buls, apgalvojot, ka māsu studijas tam palīdz darba pienākumu veikšanā, demonstrē to, ka šim tiesnesim būtu jāļauj turpināt strādāt māsas amatā un tiesneša mantija būtu jāaizstāj ar balto uzsvārci.
Marķīzs > Jurčiks
7. Februāris 2018 / 14:35
3
ATBILDĒT
Lordam par Bulu nebūtu ko teikt.
Britu tiesnesis pat teorētiski nespēj iztēloties, ka mācās par medmāsu.
Ja nu vienīgi ļoti spēcīgā skoča ietekmē mentāli integrētos kādā no Mr. Bīna vai Harija Potera sērijām.
Jurčiks > Marķīzs
7. Februāris 2018 / 21:16
22
ATBILDĒT
Mani sajūsmina, ka kaut kādi anonīmi latviešu rējēji zina, ko spēj un ko nespēj iztēloties britu tiesnesis. Cik ir nācies sastapties ar britu (un ne tikai) augsta līmeņa juristiem, ir nācies secināt, ka vidusmēra latvietim līdz viņiem vēl augt un augt. Un ne tikai profesionālajā, bet tīri cilvēciskajā un emocionālās inteliģences ziņā...
Marķīzs > Jurčiks
10. Februāris 2018 / 18:09
2
ATBILDĒT
Mani, Jurčik, sajūsmina, ka, pats slēpdamies zem pseidonīma un riebeklības par citiem mētādams, jūs saucat pārējos komentētājus par "anonīmiem latviešu rējējiem".
Quod licet Jovi, non licet bovi?
Protams, ja vien kā sevišķi inteliģents latviešu jurists spējat saprast šo jautājumu.
Lūdzu, atbildiet ar savu vārdu! Ja pasē nav rakstīts tieši "Jurčiks", protams :))
Jurčiks > Marķīzs
12. Februāris 2018 / 09:28
7
ATBILDĒT
Jā, es rakstu ne savā īstaja vārdā, bet es, atšķirībā no Marķīza, neapvainoju konkrētus cilvēkus anonīmi. Marķīz, ja Jums ir iebildumi pret konkrētu tiesnesi, lūdzu, ejiet un sūdzieties ar savu īsto vārdu par viņu KNABā, SABā, DPā, ĢPā utt, bet neņirgājieties anonīmi...
Marķīzs > Jurčiks
12. Februāris 2018 / 10:44
4
ATBILDĒT
"Anonīmie latviešu rējēji"!
Kas gan tas ir, ja ne citu komentētāju anonīma un aroganta noriešana, Jūs, kristāldzidrās dvēseles īpašniek, Jurčik?
Jurčiks > Marķīzs
12. Februāris 2018 / 11:54
3
ATBILDĒT
Kas tas ir, jautājat? Ja nesapratāt vai izliekaties nesaprotam, paskaidrošu: tie ir tie, kuri, slēpjoties aiz pseidonīmiem, norej konkrētus, uzvārdā nosauktus cilvēkus. Pārsvarā bez pamatojuma.
:):):):) > Jurčiks
8. Februāris 2018 / 10:11
6
ATBILDĒT
Savukārt Latvijas juristiem ir kur augt un augt līdz vidusmēra latvietim tīri cilvēciskajā un emocionālās inteliģences ziņā.
Jurčiks > :):):):)
8. Februāris 2018 / 12:19
9
ATBILDĒT
To apstiprina arī ielūkošanās jebkuru portālu komentāros. Latviešu komentāros ad hominem ir 80%+. Ārvalstu lapās ir pretēji - 80% ir par būtību, nevis par personālijām. Izskatās, lielākā daļa mūsējo savādāk neprot diskutēt ārpus paradigmas "duraks - pats tu duraks". Un tad, kad uz to tiek norādīts, tad norādītājs arī atraujas tādā pašā stilā, un nekas no tā nemainās.

Vai mēs varam vienreiz diskutēt par TĒMĀM, nevis par cilvēkiem?...
:):):):) > Jurčiks
8. Februāris 2018 / 12:31
3
ATBILDĒT
Domāju, ka "jebkuru" portālu komentāros nedominē vidusmēra latvieši, bet mazliet cita profila komentētāji, tai skaitā tie, kas stipri ZEM vidusmēra :)
Jurčiks > :):):):)
8. Februāris 2018 / 17:07
15
ATBILDĒT
Tiešām? Un šeit, it kā inteliģentu cilvēku žurnālā un forumā kas notiek? Kur ir diskusija? Kur ir analīze? Kur ir argumenti? Es personiski redzu tikai komandu FAS! Es personiski lūdzu, lai Magone, kura emocionāli uzskata, ka Buls ir nejēga un korumpants, neko nav konkrētu pateikusi. Es lūdzu konkrētas lietas numuru, - atteicās dot. Tie apstākļii, ko viņa uzskaitīja, ko Buls pārkāpis un ko atzinis Senāts, atceļot to lēmumu, nu nekādīgi nav pamats vērsties pret tiesnesi personiski...

Par ko biju pārsteigts visvairāk - par administratīvā Senāta priekšsēdētāju Veroniku Krūmiņu, kura nu jau atklātā tekstā (šķiet, žurnālā "IR") pateikusi, ka meklēs ceļus, lai liktu tiesnešiem saprast, ka būtu jāiet prom no tiesu sistēmas. Respektīvi, tiesnese, kurai nav pieredzes maksātnespējas lietās, nevis argumentē par nolēmumiem, bet uzbrūk personiski tiesnešiem, draudot viņus izmest no sistēmas, ja “būs nopietnas šaubas”. Kaut kas tāds tiešām iesējams tikai banānu valstī. Civilizētā valstī par šādiem vārdiem sekas būtu tiesneša karjeras beigas. Bet Latvijā, redz, var, jo Latvijā visu rullē sabiedrība (lasi - pūlis). Spēlē uz pūli un nekad nezaudēsi. Jā, jo tālāk, jo mazākas cerības uz to, ka Latvija varētu kļūt demokrātiska. Vēl ceru, ka kāds no tiesnešiem iesniegs par Krūmiņu iesniegumu vismaz ētikas komisijā, bet, izskatās, tiesnešus nekas vairs neinteresē...
:):):) > Jurčiks
9. Februāris 2018 / 12:31
1
ATBILDĒT
Man grūti komentēt Jūsu attiecības ar Magoni, jo neesmu jurists. Šai portālā ienāku tad, kad vēlos redzēt, ko saka juristi par dažādiem morāli ētiskiem jautājumiem, kas, manuprāt, ir daudz plašāks problēmu loks, kā tikai juristu sacensība par to, kurš vairāk likumu punktu un paragrāfu piesauks. Man secinājums: likuma punktu un paragrāfu, uz kuriem atsaukties, pietiek gan tiem, kas ir par buliem, gan tiem - kas pret. Es tomēr gribētu zināt juristu cilvēcīgus un augstā emocionālā inteliģencē balstītus viedokļus....man reti, kad izdodas....
Tiesnesis > Jurčiks
9. Februāris 2018 / 12:12
10
ATBILDĒT
Tiesnese Krūmiņa 26.janvāra konferencē uzbruka savam kolēģim tiesnesim Strupišam, kurš bija atcēlis Bula spriedumu un kurš teica, ka tiesnešu pārbaudei un sodīšanai jānotiek likuma rāmjos un tāpēc ar komisiju veidošanu jābūt uzmanīgiem, lai nenonāktu konfliktā ar likumu un tiesnešu neatkarības principu. Uz ko tiesnese Krūmiņa teica, ka nav problēmu veidot ad hoc komisijas tiesnešu "vētīšanai" kaut katru gadu.
Προμηθεύς > Tiesnesis
9. Februāris 2018 / 16:29
9
ATBILDĒT
Kas notiek ar adminstratīvajiem tiesnešiem? Vai viņi savā nekļūdīgās mesijas apziņā gatavi upurēt likumu?
3550 > Προμηθεύς
9. Februāris 2018 / 20:06
8
ATBILDĒT
Ar Senāta administratīvo departament un mazākā mērā ar citiem administratīvajiem tiesnešiem problēma ir tā, ka tajā amatā salika morāli un emocionāli nenobriedušus jauniešus. Es pazinu Neimani tajā laikā. Viņš vienmēr ir bijis problēmcilvēks, bet pēc iecelšanas tajā amatā viņam pilnīgi parādījās tāds izredzētības oreols ap galvu. Šie visi notikumi apliecina, ka tas nav noticis tikai ar Neimani.
Προμηθεύς > 3550
10. Februāris 2018 / 13:28
6
ATBILDĒT
Krūmiņa kā Administratīvā departamenta priekšsēdētāja arī tagad uz departamentu pārvelk jaunietes. Višķere, piemēram. Nemaz nerunājot par to, ka vēl nav likumā noteiktais vecums sasniegts šim amatam, viņai vēl minimums 10 gadi būtu jāstrādā 1. un 2. instancēs, bet redz nē, jo Krūmiņai vajadzēja tieši Višķeri. Kas viņa ir? Kur ir viņas nopelni jurisprudencē? Viens no izskaidrojumiem varētu būt paklausīgas komandas veidošana. Šis izskaidrojums pēdējo notikumu gaismā izskatās ticams.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 3
visi numura raksti
Tieslietu ministrija
Skaidrojumi. Viedokļi
Aktuāli un būtiski grozījumi Civilprocesa likumā
Šā gada 15. janvārī stājās spēkā 2017. gada 14. decembrī Saeimā pieņemtais likums "Grozījumi Civilprocesa likumā" (turpmāk – CPL), atsevišķas, bet ļoti būtiskas šā likuma normas saskaņā ar CPL Pārejas noteikumiem gan ...
Ģirts Strazdiņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Vispārējais zaudējumu atlīdzības prasījuma pamats delikta un saistības pārkāpuma gadījumā
Ja prasību apmierina, tad valsts parasti iebrūk atbildētāja pamattiesībās, visbiežāk īpašuma tiesībās, jo liek daļu savas mantas atdot prasītājam. Savukārt, ja prasību noraida, tad var likt prasītājam samierināties ar iebrukumu ...
9 komentāri
Rihards Gulbis
Atsaucoties uz publicēto
Par īpašuma prasības nodrošinājuma atzīmes priekšrocību un dzēšanas nepieļaujamību, apstiprinot izsoles aktu
Turpinot Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes pasniedzēja un zvērināta advokāta Jāņa Lapsas iesākto diskusiju par Augstākās tiesas 2017. gada 29. decembra lēmumu lietā Nr. SPC-27/2017 (C04291511) par priekšrocību ieguvušas ...
3 komentāri
Tiesību politika
Sabiedriskā viedokļa ietekme uz tiesnešiem un tiesu sistēmu kopumā
Zinātnisko konferenci "Sabiedriskā viedokļa ietekme uz tiesnešiem un tiesu sistēmu kopumā", kas notika 2018. gada 26. janvārī Latvijas Universitātē, rīkoja Latvijas Tiesību institūts, sadarbojoties ar Latvijas Universitātes Juridisko ...
Jurista Vārds
Informācija
Konference par sabiedrības viedokļa ietekmi uz tiesu sistēmu
Tiesību zinātņu pētniecības institūts (TZPI) 2018. gada 26. janvārī Latvijas Universitātē rīkoja konferenci "Sabiedriskā viedokļa ietekme uz tiesnešiem un tiesu sistēmu kopumā", kurā piedalījās tieslietu sistēmas darbinieki, ...
AUTORU KATALOGS