ŽURNĀLS Redaktora sleja

6. Februāris 2018 /Nr.6 (1012)

Intelektuālā īpašuma tiesības cīņas sportā

Kopš televīzijas piedāvā skatītājiem iegādāties īpašu "biļeti" uz cīņu skatīšanos ekskluzīvā tiešraidē, vairāk nekā trīsdesmit dažādu cīņas veidu pārraidēs saskaņā ar Business Insider datiem ir sasniegts vismaz viens miljons abonentu. Līdz ar Latvijas boksera Maira Brieža panākumiem starptautiskā līmenī, arī Latvijā arvien vairāk attīstās maksas televīziju piedāvājums iegādāties īpašu abonementu uz skatītāju izraudzīto pārraidi. To var atzīt par būtisku panākumu arī intelektuālā īpašuma tiesību jomā.

Latvijas iedzīvotāju vidējais dzīves līmenis ir ļoti audzis, salīdzinot ar, piemēram, deviņdesmitajiem gadiem, kad praktiski jebkurš televizora īpašnieks varēja bez lielām pārdomām izlikt savu aparātu publiskai redzamībai, lai visi kopā skatītos basketbola vai hokeja čempionāta spēles ar Latvijas izlases piedalīšanos. Valsts policija boksera un vienlaikus arī policista M. Brieža cīņas laikā veica bezprecedenta reidus pa bāriem un kafejnīcām. Pagājušā gada nogalē notikušās cīņas laikā policija pārbaudīja 473 vietas (pēc citiem datiem pat vairāk nekā 500), konstatējot 30 pārkāpumus. Šīs slejas rakstīšanas brīdī vēl nav pieejama nesenākās cīņas statistika, bet ir pamats uzskatīt, ka izpratne par šo intelektuālā īpašuma pusi ir būtiski augusi un pārkāpēju skaits varētu būt kļuvis mazāks, arvien vairāk kļūstot tiem, kas izvēlas pirkt licenci pārraižu demonstrēšanai savā iestādē. Tiesību telpai kļūstot stiprākai, televīzijas translāciju vērtības pieaugums būtiski ir sekmējis bokseru labklājības pieaugumu.

Senajā Grieķijā un Senajā Ķīnā pirms vairākiem tūkstošiem gadu radās pirmie cīņas sporta veidi, bet līdz pat mūsdienām šajā sporta veidu atzarā vērojama viena no vislielākajām sadrumstalotībām, raugoties no juridiskā skatpunkta. Mūsdienās par ietekmīgākajām organizācijām boksā, kuru līdzāspastāvēšanu atzīst Starptautiskā boksa slavas zāle, tiek uzskatītas četras: par vecāko boksa organizāciju atzītā Pasaules boksa asociācija (World Boxing Association), kurai seko Pasaules boksa padome (World Boxing Council), kā arī Starptautiskā boksa federācija (International Boxing Federation) un Pasaules boksa organizācija (World Boxing Organization). No šīm četrām organizācijām M. Briedis bija ieguvis Pasaules boksa padomes čempiona jostu. Tikmēr Latvijas Boksa federācija pārstāv Latviju Starptautiskajā boksa asociācijā (AIBA) un Eiropas boksa konfederācijā (EUBC). Vienlaikus nevar ignorēt, ka olimpiskais bokss tiek dēvēts arī par "amatieru boksu" un ir maz saistīts ar iepriekš minētajiem starptautiskajiem profesionālajiem boksa orgāniem. Vairumā pārējo pasaules populāro sporta veidu organizācijā redzamie juridiskie labirinti, šķiet, ir daudz vieglāki nekā boksā.

Jaukto cīņas mākslu (MMA) finansiālie panākumi pasaulē arī saistāmi ar funkcionāru lielisko prasmi sekmīgi izmantot intelektuālā īpašuma tiesību sniegtās iespējas. Pasaules populārākā MMA organizācija ir UFC, kuras priekšteči esot rīkojuši īstas "cīņas bez noteikumiem". Ar laiku cīņas noteikumos parādījās vairāk ierobežojumu, un pavisam nesen UFC apmaiņā pret četriem miljardiem ASV dolāru mainīja īpašnieku. Arī šajā cīņas sportu atzarā vērojama visai liberāla dažādu organizāciju līdzāspastāvēšana.

Iespējams, cīņas sporta veidi no juridiskā viedokļa daudz labāk sader ar konkurences tiesībām, kamēr futbolā pastāvošās vienas organizācijas (FIFA) vara to ir novedusi pie skandāliem.

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Kakstāns Ā. Intelektuālā īpašuma tiesības cīņas sportā. Jurista Vārds, 06.02.2018., Nr. 6 (1012), 2.lpp.
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Dina Gailīte, Āris Kakstāns
Intervija
Tiesu kritika ir jānošķir no uzbrukumiem tiesai
Pat tie Latvijas juristi, kam nav nekādas saskarsmes ar Lielbritānijas tieslietu sistēmu, 2016. gadā, kad Eiropu satricināja Brexit referendums, jādomā, pievērsa uzmanību tiesu procesiem, ar kuriem izstāšanās no Eiropas Savienības ...
23 komentāri
Tieslietu ministrija
Skaidrojumi. Viedokļi
Aktuāli un būtiski grozījumi Civilprocesa likumā
Šā gada 15. janvārī stājās spēkā 2017. gada 14. decembrī Saeimā pieņemtais likums "Grozījumi Civilprocesa likumā" (turpmāk – CPL), atsevišķas, bet ļoti būtiskas šā likuma normas saskaņā ar CPL Pārejas noteikumiem gan ...
Ģirts Strazdiņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Vispārējais zaudējumu atlīdzības prasījuma pamats delikta un saistības pārkāpuma gadījumā
Ja prasību apmierina, tad valsts parasti iebrūk atbildētāja pamattiesībās, visbiežāk īpašuma tiesībās, jo liek daļu savas mantas atdot prasītājam. Savukārt, ja prasību noraida, tad var likt prasītājam samierināties ar iebrukumu ...
9 komentāri
Rihards Gulbis
Atsaucoties uz publicēto
Par īpašuma prasības nodrošinājuma atzīmes priekšrocību un dzēšanas nepieļaujamību, apstiprinot izsoles aktu
Turpinot Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes pasniedzēja un zvērināta advokāta Jāņa Lapsas iesākto diskusiju par Augstākās tiesas 2017. gada 29. decembra lēmumu lietā Nr. SPC-27/2017 (C04291511) par priekšrocību ieguvušas ...
3 komentāri
Tiesību politika
Sabiedriskā viedokļa ietekme uz tiesnešiem un tiesu sistēmu kopumā
Zinātnisko konferenci "Sabiedriskā viedokļa ietekme uz tiesnešiem un tiesu sistēmu kopumā", kas notika 2018. gada 26. janvārī Latvijas Universitātē, rīkoja Latvijas Tiesību institūts, sadarbojoties ar Latvijas Universitātes Juridisko ...
AUTORU KATALOGS