ŽURNĀLS Tiesību politika

20. Februāris 2018 /Nr.8 (1014)

Prezidents iebilst pret nepienācīgi izstrādātiem grozījumiem Publisko iepirkumu likumā

Valsts prezidents Raimonds Vējonis šī gada 9. februārī, atrazdamies oficiālā vizītē Korejas Republikā, nodeva otrreizējai caurlūkošanai Saeimai grozījumus Publisko iepirkumu likumā. Vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei prezidents uzsver, ka viņš jau septīto reizi Saeimā atgriež likumu otrreizējai caurlūkošanai galīgajā lasījumā sasteigti virzītu un pienācīgi neizstrādātu priekšlikumu dēļ, kā arī atgādina, ka trešais lasījums nav īstais laiks, lai piedāvātu risinājumus, kas iepriekšējos lasījumos nav apspriesti un pienācīgi izstrādāti. Valsts prezidents aicina Saeimu izlemt jautājumu par trešajā lasījumā pieļaujamo priekšlikumu apjomu un noteikt, ka likumprojekta izskatīšanai trešajā lasījumā var iesniegt tikai tādus priekšlikumus, kas saistīti ar pašu likumprojektu vai apspriesti agrākos likumdošanas procesa posmos. Tas ļautu izvairīties no biežajām kļūdām pēdējā brīža risinājumos un uzlabotu likumu kvalitāti, kā arī sekmētu sabiedrības uzticēšanos Saeimai. "Jurista Vārds" publicē šo vēstuli pilnībā.

Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

Saeima 2018. gada 1. februārī pieņēma likumu "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā" (likumprojekta Nr. 834/Lp12) (turpmāk – Likums).

Likuma 3. panta trešā daļa paredz papildināt Publisko iepirkumu likuma 9. panta astoto daļu ar papildu nosacījumu, ka pasūtītājs izslēdz no dalības iepirkumā pretendentu, kuram būtu piešķiramas iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, proti – no dalības iepirkumā tiek izslēgts arī tāds pretendents, kas ir zemu nodokļu valstī vai beznodokļu valstī vai teritorijās reģistrēts uzņēmums.

Savukārt Likuma 18. panta trešā daļa paredz papildināt Publisko iepirkumu likuma 42. panta pirmo daļu ar vairākām normām, kas piemērojamas kandidātu vai pretendentu izslēgšanai no dalības iepirkuma procedūrā, proti – "12) kandidāts vai pretendents, kas ir zemu nodokļu vai beznodokļu valstī un teritorijās reģistrēts uzņēmums; 13) kandidāts vai pretendents, kas ir reģistrēts Latvijas Republikā, kurā vairāk par 25 procentu kapitāldaļu (akciju) turētājs ir zemu nodokļu vai beznodokļu valstī un teritorijās reģistrēts uzņēmums; 14) kandidāta vai pretendenta, kāds no piedāvājumā norādītajiem apakšuzņēmējiem ir zemu nodokļu vai beznodokļu valstī vai teritorijās reģistrēts uzņēmums".

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Kalvis Torgāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Vingrinājums kursam “Tiesnešu tiesības” jeb par likuma burtu un garu
Likumos var būt norma, kas laika gaitā netiek piemērota un neviens nepievērš tai uzmanību, jo netic tās atbilstībai tiesību sistēmai kopumā. Taču ar humoru uztveramajos Mērfija likumos1 atrodama šāda prātula: ja kādu likumu var ...
7 komentāri
Dina Gailīte
Intervija
Vairāk nekā 2000 Latvijas juristu izglītosies Eiropas tiesībās
Šī gada 31. janvārī Tiesu administrācija parakstīja līgumu ar Eiropas Tiesību akadēmiju (Academy of European Law – angļu val., Europäische Rechtsakademie – vācu val., saīsināti – ERA) par Latvijas tiesību sistēmas darbinieku ...
Vija Kalniņa
Juridiskā literatūra
Iznākusi grāmata, kas analizē vēstures ietekmēšanu ar normatīvajiem aktiem
Pagājušā gada beigās izdevniecība Cambridge University Press ir publicējusi grāmatu Law and Memory. Towards Legal Governance of History, kas veltīta vēstures un atmiņas regulēšanai, izmantojot normatīvos aktus. Grāmatas redaktori ir ...
Datu valsts inspekcija
Skaidrojumi. Viedokļi
Datu valsts inspekcijas rekomendācijas novērtējumam par ietekmi uz datu aizsardzību
Datu valsts inspekcija atgādina, ka, sākot ar 2018. gada 25. maiju, tiks piemērota Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko ...
Edgars Gūte, Jānis Sarāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Basketbolisti izvēles krustugunīs: valstsvienība vai profesionālais klubs
Sporta tiesībām ir izteikta sociālekonomiskā un politiskā nozīme,1 un nozares dinamiku atklāj aizvien jauni tiesību problēmjautājumi, kas saistās ar Eiropas Savienības (turpmāk – ES) fundamentālo tiesību normu piemērošanu. Viens ...
4 komentāri
AUTORU KATALOGS