ŽURNĀLS Informācija

6. Novembris 2018 /Nr.45 (1051)

Jaunajā Saeimā – vēl mazāk juristu
8 komentāri

Šodien, 6. novembrī, uz savu pirmo sēdi sanāk jaunā jeb 13. Saeima, un līdz ar to beidzas arī iepriekšējās Saeimas pilnvaras. Caurskatot jaunā parlamenta sastāvu, redzams, ka saskaņā ar informāciju, ko kandidāti iepriekš iesnieguši Centrālajā vēlēšanu komisijā, šīs Saeimas sasaukumā deputātu ar juridisko izglītību ir mazāk nekā iepriekš (jāpiebilst, ka dažiem deputātiem tā ir viena no vairākām augstākajām izglītībām) – 17, un aizvien turpinās tendence to skaitam samazināties. Proti, 12. Saeimā bija 20 juristu, bet 11. Saeimā – 21.

Atbilstoši Centrālās vēlēšanu komisijas publicētajai informācijai par 13. Saeimas sastāvu visvairāk – pieci deputāti ar juridisko izglītību ir Jaunajā konservatīvajā partijā: Jānis Bordāns (sociālo zinātņu maģistra grāds tiesību zinātnē, LU, 2010), Juris Jurašs (maģistra grāds tiesību zinātnē, Latvijas Policijas akadēmija, 2007), Juris Rancāns (maģistra grāds, jurists, Latvijas Policijas akadēmija, 2002), Juta Strīķe (augstākā izglītība tiesību zinātnē, LU, 1993) un Reinis Znotiņš (sociālo zinātņu bakalaura grāds tiesībās un biznesā, Rīgas Juridiskā augstskola, 2014). Sociāldemokrātiskajā partijā "Saskaņa" ir trīs deputāti, kuri savā dzīves gājuma aprakstā norādījuši izglītību jurisprudencē: Valērijs Agešins (jurista kvalifikācija, Baltijas Krievu institūts, 2002), Jūlija Stepaņenko (tiesību zinātnes, LU, 2001) un Ļubova Švecova (maģistra grāds tiesību zinātnēs, LU, 1995).

komentāri (8)
8 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Jurčiks
6. Novembris 2018 / 09:24
8
ATBILDĒT
Neesmu redzējis nevienu juristu, kurš pēc ievēlēšanas Saimā būtu palicis jurists. Politiķa profesionālā deformācija nomāc visu pārējo...

Bet mazāku juristu Saeimā patiesībā ir ļoti labi. Varbūt beidzot Saeima sāks domāt nevis par likumiem, bet par sabiedrību...
Raimonds
6. Novembris 2018 / 08:47
8
ATBILDĒT
Nu tad beidzot ir cerība, ka valstī kaut kas mainīsies! Un varbūt arī Juridiskais birojs beidzot varēs normāli strādāt.
Loģiski > Raimonds
6. Novembris 2018 / 13:18
9
ATBILDĒT
Kas tur labs? Ka tagad Saeimā ir vairāk cilvēku, kuri nekad mūža nav lasījuši Satversmi?
:) > Loģiski
7. Novembris 2018 / 13:38
3
ATBILDĒT
Vai tiešām domājat, ka tikai juristi lasa Satversmi????? Es domāju, ka to lasījis katrs sevi cienošs un patriotisks Latvijas pilsonis!
Jurčiks > Loģiski
6. Novembris 2018 / 13:33
5
ATBILDĒT
Labs tur ir tas, ka viudusmēra juristam ir visnotaļ aprobežots skats uz dzīvi. Viņš domā, ka ar likumiem var visu atrisināt. Rezultāts ir tāds, kāds tas ir tagad - jebkuru sociālu, ekonomiski vai citādu problēmu valsts mnēģina risināt ar likumiem. NESANĀKS! Ja nav izpratnes par cilvēkiem, par valsti, par sabiedrību - neviens likums nepalīdzēs!...
Loģiski > Jurčiks
6. Novembris 2018 / 15:25
11
ATBILDĒT
Nepiekrītu Jūsu apgalvojumam. Neuzskatu nedz sevi,nedz savus kolēģus par "sausiņiem",kas neredz tālāk par likuma burtu. Vadoties pēc Jūsu rakstītā,juristi ir cilvēki,kuri nelasa ziņas,nebrauc ar mašīnu,neredz līdzcilvēku problēmas...
Jurčiks > Loģiski
6. Novembris 2018 / 17:49
0
ATBILDĒT
Tak es pavisam par ko citu, ne jau par nespēju redzēt līdzcilvēku problēmas. Es par to, ka VIDUSMĒRA jurists domā, ka visas problēmas var atrisināt ar likumu. Bet mūsu problēmas nav likumos. Problēmas ir slinkumā un stulbumā (kā rezultātā likumi netiek pienācīgi piemēroti)...
Ķirzākcilvēks > Jurčiks
6. Novembris 2018 / 14:35
2
ATBILDĒT
Minusi tikai apstiprina Jurčika teikto. Draugi mīļie - ja ar likumu mēs nosakām, ka "1+1=3", tas nemainīs faktu, ka tā nav. Ja ar likumu noteiksim, ka visiem mājās būs vista ēšanai, bet nenosakām, kurš tas vistās audzinās; kurš uzturēs; kurš iegādāsies; kurš tās vistas dalīs; kā pilsoņi varēs vistu saņemt, utt., tad neviens pie vistas netiks. Lūgums mēģināt abstrahēt no šādiem piemēriem, ko es piedāvāju un attecināt uz citām situācijām. Atgādinu, ka jebkāda analoģija ir tikai daļēji līdzīga reālai situācijai, tāpēc, lūgums, nekasīties pie tā, ka analoģija nav laba, jo, piemēram, redz, cilvēks nav vista (un citi murgi, pie ko bāleliņiem tīk piekasīties). Tas tikai liecina par abstrahēšanas iespējas trūkumu.
visi numura raksti
Māris Leja
Skaidrojumi. Viedokļi
Cēloņsakarības pārbaude krimināltiesībās pēc ekvivalences teorijas principiem
Autora rakstā "Cēloņsakarība Latvijas krimināltiesību teorijā un praksē", kas bija iepriekš publicēts "Jurista Vārdā",1 pamatots, kura no cēloņsakarības teorijām ir piemērotākā krimināltiesībās, secinot, ...
Tiesību politika
Aicina vienoties par ģimenes jēdzienu un juridisko ietvaru
Sagatavojot atzinumu kādā pārbaudes lietā, tiesībsargs Juris Jansons secinājis, ka pašlaik vairākos normatīvajos aktos ir nostiprināts ģimenes institūts, taču jēdziena saturs mēdz būt atšķirīgs. Tiesībsargs jau 2012. gadā ...
Ieva Deksne
Skaidrojumi. Viedokļi
Atsevišķas aizgādības nodibināšana un aizgādības tiesību atņemšana
Tiesu praksē pastāv atšķirīgas interpretācijas par atsevišķās aizgādības nodibināšanas tiesiskajām sekām. Šie atšķirīgie viedokļi, kā arī tas, ka par ģimenes tiesību jautājumiem publiski tiek diskutēts salīdzinoši reti, ...
Irina Cvetkova
Skaidrojumi. Viedokļi
Virtuālās valūtas juridiskā statusa civiltiesiskie aspekti
Finanšu ministrija augustā paziņoja, ka līdz šā gada 20. decembrim plāno sagatavot grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", lai noteiktu kārtību, kā ar nodokli apliek ienākumu no virtuālās valūtas ...
Īsziņas
Paredz diplomātisko pasi izsniegt arī tiesnešiem
AUTORU KATALOGS