Sagatavojot atzinumu kādā pārbaudes lietā, tiesībsargs Juris Jansons secinājis, ka pašlaik vairākos normatīvajos aktos ir nostiprināts ģimenes institūts, taču jēdziena saturs mēdz būt atšķirīgs. Tiesībsargs jau 2012. gadā nosūtījis valdībai un Saeimai ieteikumus par nepieciešamajiem grozījumiem tiesību aktos, kas risinātu jautājumus par termina "ģimene" izpratni dažādās jomās, taču rosinātie grozījumi ir palikuši bez izskatīšanas. Tādēļ pagājušonedēļ tiesībsargs atkal vērsās Saeimā un Ministru kabinetā, šīm institūcijām nosūtot savu atzinumu par oktobra izskaņā pabeigto pārbaudes lietu, un tajā līdztekus situācijas izpētei ietverts arī aicinājums veidot vienotu izpratni par Satversmē iekļauto ģimenes jēdzienu un aizsardzību un valstī paredzēt juridisku ietvaru dažādu ģimenes formu atzīšanai. Ņemot vērā šī atzinuma satura nozīmību turpmākajās diskusijās un jau plašo sabiedrisko rezonansi, ko raisījis tiesībsarga rosinājums, "Jurista Vārda" lasītājiem dokuments pieejams gandrīz pilnā versijā ar atsevišķiem redakcionāliem īsinājumiem apjoma dēļ.
Atzinums pārbaudes lietā Nr. 2018- 38-26G par dažādu ģimenes formu atzīšanu
Tiesībsargs ir izskatījis personas (turpmāk – Iesniedzējs) iesniegumu par iespējamu diskriminācijas aizlieguma pārkāpumu seksuālās orientācijas dēļ (turpmāk – Iesniegums). Iesniegumā ir norādīts, ka "Latvijā patlaban nepastāv tiesisks regulējums attiecībā uz divu personu kopdzīvi, kā arī Civillikuma 35. panta otrā daļa tiešā veidā aizliedz laulību starp viena dzimuma personām, tika konstatēts, ka vienīgais risinājums ir savā starpā noslēgt vairākus attiecības regulējošus līgumus, piemēram, pilnvarojuma līgumu, nākotnes pilnvarojuma līgumu un mantojuma līgumu. [..] Rezultātā tika konstatēts nepatīkams fakts attiecībā uz mantošanas procesa izmaksām, pamatojoties uz mantojuma līgumu. Ministru kabineta noteikumi Nr. 1250 "Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā" (turpmāk – Noteikumi Nr. 1250) noteic valsts nodevas apmēru par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā un samaksas kārtību, kā arī atbrīvojumus no valsts nodevas samaksas.
Noteikumu Nr. 1250 13. punkts un tam sekojošie apakšpunkti noteic valsts nodevas apmērus, kas maksājami, veicot nekustamā īpašuma mantošanu uz mantojuma līguma pamata. Noteikumu 13.2.3. apakšpunkts noteic maksājamās valsts nodevas apmēru uz tiem līgumiskajiem mantiniekiem, kuri nav mantojuma atstājēja 1.–4. šķiras radinieks vai laulātais, t.i., 7,5 % apmērā no mantotā nekustamā īpašuma vērtības. Gadījumos, kad mantinieks, kura mantojuma tiesības tiek apstiprinātas uz mantojuma līguma pamata, bija mantojuma atstājēja laulātais, tiek piemērots Noteikumu Nr. 1250 13.2.1. apakšpunkts, kurā valsts nodevas apmērs ir noteikts 0,125 % no mantotā nekustamā īpašuma vērtības, kas ir 60 reizes mazāka. Praksē, mantojot nekustamo īpašumu 150 000 eiro vērtībā, maksājamās valsts nodevas apmērs ir 187,50 eiro, ja to manto otrs laulātais. Turpretim gadījumos, kad mantinieks ir bijis viendzimuma kopdzīvē ar savu partneri un mantojis uz mantojuma līguma pamata – maksājamā valsts nodeva pie identiskas vērtības nekustamā īpašumā ir 11 250 eiro.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes