ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

15. Janvāris 2019 /Nr.2 (1060)

Latvija administratīvi teritoriālā iedalījuma līkločos
Mg. iur.
Arnis Šults
VARAM Pašvaldību departamenta direktora vietnieks 

Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas valsts pārvaldes sistēma pastāvīgi atrodas dažādu nozaru reformu un pāreju periodos, nespējot sasniegt teritoriālajai reformai izvirzītos mērķus. 1998. gadā, pieņemot Administratīvi teritoriālās reformas likumu, tajā noteiktais mērķis bija izveidot valstī ekonomiski attīstīties spējīgas divlīmeņu administratīvās teritorijas ar vietējām un reģionālajām (apriņķu) pašvaldībām, kas nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem. Esošās situācijas analīze parāda, ka, neskaitot 119 pašvaldību teritorijas, valstī pašreiz ir izveidotas ap trīsdesmit dažādas funkcionālas teritorijas.1 Šajā rakstā tiek apskatītas administratīvi teritoriālās reformas radītās sekas, kā arī ietverti aspekti, kas vērtējami, turpinot administratīvi teritoriālo reformu valstī.

Iedalījuma rajonos ietekme uz valsts pārvaldes attīstību Baltijas valstīs

20. gadsimta 90. gados Latvijā notika pakāpeniska 26 rajonu pašvaldību funkciju un to institūciju nodošana pagastu un rajona pilsētu pašvaldībām. Rajona pašvaldību darbībai noteiktā iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļa saglabājās līdz 1995. gadam, bet tiešās vēlēšanās ievēlētās rajonu padomes pastāvēja līdz 1997. gadam. Ministru kabineta mērķis 1997. gadā rajonos izveidot valsts tiešo pārvaldi, līdzīgi kā tā darbojās Igaunijā no 1994. gada līdz 2018. gadam ar ieceltu prefektu, beidzās nesekmīgi. No 1998. gada līdz rajonu pašvaldību reorganizācijas pabeigšanai 2009. gadā 26 rajonu padomes sastāvu veidoja vietējo pašvaldību domju priekšsēdētāju kopums un rajonu pašvaldību finansējuma pamatavots bija daļa no pašvaldību izlīdzināšanas fonda (2008.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Jurista Vārds
Numura tēma
Vai pietiek tiesisko argumentu Rīgas domes atlaišanai
Jurista Vārds
Notikums
Satversmes tiesa savu funkciju īstenošanu uztver radoši  
Ievadvārdos pārskatā par tiesas darbu un tās aktualitātēm aizvadītajā gadā Latvijas konstitucionālās tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele norāda, ka "Satversmes tiesa kā tiesu varai piederīgs konstitucionāls orgāns savu funkciju ...
Jānis Neimanis
Viedoklis
Pašvaldības domes atlaišana
Pagājušā gada beigās aktualizējās jautājums par tiesībām atlaist pašvaldības domi. Turpinājumā par to, kādos gadījumos pašvaldības domi var atlaist, kāda ir pašvaldības domes atlaišanas kārtība un kāds ir tiesību ...
Edgars Pastars
Viedoklis
Starp tiesisko un politisko realitāti
Ņemot vērā izsmeļošo Dr. iur. Jāņa Neimaņa skaidrojumu, savā īsajā rakstā diskusijā par Rīgas domes atlaišanu atļaušos būt konspektīvs un sniegt īsas atbildes un apsvērumus brīvā formā ar nelielu cinisma piedevu, ...
Edgars Korčagins
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesisko neskaidrību var kliedēt ar rīcību, nevis gaidīšanu
Modernā, demokrātiskā un tiesiskā valstī pašsaprotama ir prasība pēc likumu saprotamības. Normatīvajiem aktiem ir jāsasniedz savi adresāti, un ikvienam ir jāvar īstenot savas Satversmes 90. pantā noteiktās tiesības zināt savas ...
AUTORU KATALOGS