ŽURNĀLS Tiesību politika

28. Maijs 2019 /Nr.21 (1079)

Vairāku augstskolu atklātā vēstule: par juriskonsulta profesionālo kvalifikāciju

Saeimas Juridiskajai komisijai un Ministru kabinetam

Kopijas: Tieslietu ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai, Akadēmiskās informācijas centram

Latvijas augstskolas, kurās tiek īstenotas profesionālās programmas, kuru sekmīgas apgūšanas rezultātā tiek piešķirta profesionālā kvalifikācija juriskonsults, vērš jūsu uzmanību uz faktu, ka turpmākā šīs profesionālās kvalifikācijas piešķiršana tiek apdraudēta bez tam atbilstoša tiesiska pamatojuma.

Juriskonsulta profesionālās kvalifikācijas likvidēšanas jautājums vienmēr ir bijis cieši sasaistīts ar jurista vienotā eksāmena ieviešanas tendencēm.

 

1. Vienotā jurista kvalifikācijas eksāmena ieviešanas process

Jurista vienotais eksāmens ir bijis diskusiju degpunktā jau tad, kad vēl nebija likvidēta Latvijas Policijas akadēmija. Laiku pa laikam diskusija uzplaiksnīja ar jaunu spēku, jo jautājumu aktualizēja gan Latvijas Universitātes docētāji un administratīva personāla pārstāvji, gan Augstākās izglītības padome, par to diezgan bieži tika diskutēts žurnālā "Jurista Vārds".1 Vienotā juristu eksāmena pamatojums bija kvalitātes nodrošināšanas sauklis, jo tika uzskatīts, ka ne akreditācija, ne konkurence augstskolu starpā nenodrošina kvalitāti. Kā arguments tika piesaukta pieredze Vācijā, uzskatot, ka tur tiek sagatavoti kvalitatīvi juristi tāpēc, ka viņiem jākārto jurista eksāmens.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Irēna Ņesterova
Skaidrojumi. Viedokļi
Vispārīgās datu aizsardzības regulas pirmais gads: ko mācīties no citu ES valstu pieredzes
Pirms gada, 2018. gada 25. maijā, sāka piemērot Vispārīgo datu aizsardzības regulu1 (turpmāk – Regula), kas nosaka stingrus tieši piemērojamus datu aizsardzības standartus visā Eiropas Savienībā (turpmāk – ES). Latvijā, ...
Anna Vladimirova-Krjukova
Skaidrojumi. Viedokļi
Biometriskie dati: jēdziens, būtība un apstrādes nosacījumi
Vispārīgā datu aizsardzības regula ieviesusi jaunus ierobežojumus biometrisko personas datu apstrādei. Tomēr vairākus jautājumus izraisa biometrisko datu definīcija. Proti, ne visos gadījumos ir skaidrs, vai konkrētā informācija ir ...
1 komentāri
Madara Meļņika, Ieva Andersone
Skaidrojumi. Viedokļi
Vācija apvieno datu aizsardzību ar konkurences uzraudzību
2019. gada 7. februāris datu aizsardzības un konkurences tiesību interesentiem sagādāja pārsteigumu – Vācijas konkurences uzraugs Federālais Karteļu uzraudzības birojs (Bundeskartellamt, turpmāk – BKartA) pasludināja lēmumu, ar ...
1 komentāri
Āris Kakstāns
Informācija
Tiesībsarga birojā eksperti diskutē par politiķu iejaukšanos patstāvīgo iestāžu darbā
Tiesībsargs un Latvijas Universitātes (LU) Juridiskā fakultāte 15. maijā Tiesībsarga birojā rīkoja diskusiju par patstāvīgo iestāžu neatkarību pretstatā politiskajai gribai Satversmes 58. panta kontekstā. Tiesībsargs Juris Jansons ...
Gatis Bārdiņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Patstāvīgās iestādes Satversmes tiesas judikatūrā
Šajā rakstā apkopota Satversmes tiesas judikatūra par patstāvīgajām iestādēm – valsts pārvaldes iestādēm, kuras nav padotas Ministru kabinetam. Minētajā judikatūrā aplūkota Nacionālā radio un televīzijas padome,1 tiesībsargs, ...
AUTORU KATALOGS