ŽURNĀLS Atsaucoties uz publicēto

Izvilkums:
"Ar lietas materiāliem pievienoto [Datums] Darba līguma uzteikumu pierādīts, ka ar prasītāju ir izbeigtas darba tiesiskās attiecības pamatojoties uz Darba likuma 101.panta pirmās daļas 9.punktu. [..]
Darba likuma 109.panta otrā daļa nosaka, ka darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu ar darbinieku, ja viņš atzīts par personu ar invaliditāti, izņemot gadījumus, kas noteikti šā likuma 47.panta pirmajā daļā un 101.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7. un 10.punktā.
Ka izriet no lietas materiāliem tad prasītājs ir persona ar invaliditāti, par ko atbildētājai visticamāk bija zināms jau nodibinot darba tiesiskās attiecības ar prasītāju, un, par ko lietā strīds nepastāv.
Lai gan tiesas ieskatā, pastāvot citiem darba tiesisko attiecību izbeigšanas apstākļiem, kā arī tam, ja atbildētāja būtu ievērojusi citus darba līguma uzteikšanas kārtības nosacījumus, minētā likuma norma būtu interpretējama atšķirīgi."

Ļoti izteikts piemērs, kad bez pamata norma piemērota contra legem, turklāt nav arī argumentēts kāpēc.
Tiesnesei bija jāvērtē nevis citi apstākļi, bet lietā esošie, par kuriem lieta ir pierādījumi.
Protams, ka citos "citos apstākļos" būtu citas spriedums un autors tam būtu arī cits tiesnesis, un rezultāts iespējams būtu cits.
Tikai atliek jautājums, ar tiesnešiem, kuri nekvalitatīvi skata lietas?
Disciplinartiesas šī gada lēmums D1 ir par tiesnesi, kas jau gadiem lietas skata ačgārni. Prasību par prettiesisku rīcību var taču izskatīt kā prasību par godu un cieņu, ja tā vēlas atbildētājs un noraidīt kā nepamatotu, jo tiešām tāda prasība būtu nepamatota, ja vien būtu bijusi.
Pēkšķi esoša pilnvara var nebūt, lai gan kāpēc tad neesošam pārstāvim turpina sūtīt lietā dokumentus? Tiesa nespēj pazaudēt pilnvaru - tad tajā būs gribas defekts, pilnvarotājs ne tik tiesai tīkamu formulējumu izvēlējās - tāpēc pilnvara neder, lai gan desmitiem citu tiesnešu šī pilnvara gadiem ir apmierinājusi un turpina apmierināt.
Un protams, vissvarīgākais - neviens no šiem tiesnešu dīvainajiem "gājieniem ar zirdziņu" nav argumentēts.

Advokāts Mārcis Krūmiņš, aizstāvot savu kolēģi visiem pieejamajiem argumentiem, neredz baļķi savā acī. No vienas puses viņš raksta, "Tik asu, ātru atbildes viedokļa paušanu mediju telpā uz kādu rakstu, zinātnisku rakstu vai darbu, populāri zinātnisku darbu autors Latvijā redz pirmo reizi." No otras puses, viņa aizstāvības raksts ir publicēts VĒL ĀTRĀK par tiesnešu ētikas komisijas viedokli. Opreģeļiķes, advokāt Mārci Krūmiņ! Un arī pēc būtības, apgalvot, ka 5 nedēļas ir briesmīgi ātra reakcija, manuprāt, ir ĻOTI spēcīgs pārspīlējums.