Valsts kontrole 2017. gada jūnijā pabeidza lietderības revīziju "Tiesu iekārtas attīstības ietvaros laikā no 2009. līdz 2015. gadam īstenoto pasākumu efektivitāte",1 kurā pirmo reizi vērtēja ar Latvijas tiesu sistēmas attīstību un tās darbības efektivitāti saistītus jautājumus. Šajā rakstā par to, kas mainījies pēc Valsts kontroles (turpmāk – VK) revīzijas un kas vēl būtu paveicams.
Efektīva tiesu sistēma sekmē ekonomisko izaugsmi, investīcijām pievilcīgas vides veidošanu un valsts ilgtspējīgu izaugsmi un tiesu iekārtas darbība tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem. VK kā neatkarīgas augstākās revīzijas iestādes interese par tiesu darbības efektivitāti līdz ar to ir pašsaprotama. Revīziju veikt tieši šajā brīdī bija būtiski arī tāpēc, ka bija noslēdzies VK vērtējumā nozīmīgs posms Latvijas tiesu iekārtas attīstībā – Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādņu 2009.–2015. gadam2 (turpmāk – Pamatnostādnes) īstenošana. Pamatnostādnes ir līdz šim pirmais un vienīgais Latvijas tiesu sistēmas attīstības plānošanas dokuments, kurā vienkopus norādīti tiesu iekārtas attīstības politikas pamatprincipi un mērķi, iezīmēti tiesu iekārtas attīstībai nozīmīgie pamatjautājumi un apstiprināti rīcības virzieni politikas mērķu un rezultātu sasniegšanai.
VK, veicot lietderības revīziju,3 vērtēja, vai, īstenojot Pamatnostādnēs noteikto rīcību, ir sasniegti izvirzītie mērķi, un secināja, ka Pamatnostādņu ietvaros īstenotie pasākumi tikai daļēji ir veicinājuši tiesvedības procesa efektivitātes uzlabošanos. Plānotais uzlabojums tiesvedības ilguma rādītājos nebija sasniegts (2015. gada rādītāji), un šajā jomā Latvija ievērojami atpalika no kaimiņvalstīm; Latvijā joprojām pastāvēja būtiskas tiesnešu noslodzes atšķirības; tiesnešu palīgi vēl arvien bija nepietiekami izmantots sistēmas iekšējais resurss; izveidotā tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas sistēma nebija pilnvērtīgi izmantota kā instruments tiesnešu kvalifikācijas paaugstināšanas procesā; tiesām nepieciešamo finanšu un personāla plānošanā un uzraudzībā netika izmantoti izstrādātie IT atbalsta rīki4 u.c.
VK Tieslietu ministrijai sniedza kopumā 22 ieteikumus, kas ieviešami līdz 2021. gada janvārim un kuru ieviešana, VK ieskatā, radītu būtisku pozitīvu efektu.
Vēl pirms VK revīzijas noslēguma Tieslietu ministrija virzīja izskatīšanai Ministru kabinetā ziņojumu5 par Latvijas tieslietu sistēmas novērtējuma izstrādi, paredzot piesaistīt ārvalstu ekspertus. Laika posmā no 2017. gada jūlija līdz 2018. gada janvārim Eiropas Padomes Komisijas tiesu efektivitātei (turpmāk – CEPEJ) ekspertu grupa vērtēja Latvijas tiesu sistēmas organizāciju un darbību, izstrādājot ieteikumus tiesu varas neatkarības, valsts tiesu efektivitātes un pakalpojumu kvalitātes turpmākai uzlabošanai.6 Jomas, kurās VK un CEPEJ eksperti snieguši ieteikumus, pārklājas (skat. 1. tabulu).
1. tabula. Valsts kontroles un CEPEJ ekspertu ieteikumu jomas
|
Jomas, kur sniegti ieteikumi |
CEPEJ |
Valsts kontrole |
| Tieslietu padomes pilnvaru palielināšana |
• |
• |
| Likumdevēja un izpildvaras ietekmes uz tiesnešu iecelšanas lēmumiem ierobežošana |
• |
— |
| Tiesu teritoriālās reformas izmantošana tiesu darbības efektivitātes palielināšanai, tajā skaitā izvērtējot iespējas tiesnešu specializācijai |
• |
• |
| Tiesneša amata kandidātu atlases un stažēšanās procedūru efektivizēšana |
• |
• |
| Tiesneša palīga institūta stiprināšana |
• |
• |
| Tiesnešu kvalifikācijas un darba rezultātu novērtēšanas sistēmu izvērtēšana un pilnveidošana |
• |
• |
| Mācību aktivitāšu īstenošana un sasaiste ar tiesneša darba rezultātu novērtēšanu |
• |
• |
| Pietiekamas informācijas pieejamība par tiesneša profesionālās darbības un ētikas pārkāpumiem, tās izmantošana tiesneša profesionālās darbības novērtēšanā |
• |
• |
| Tiesu sistēmas budžeta plānošanas iespējamo modeļu izvērtēšana, ņemot vērā tiesu darbības rādītājus (citu Eiropas valstu paraugi, ko var pielāgot Latvijas situācijai) |
• |
• |
| Tiesu nodevu caurskatīšana, rodot iespējas to vienkāršošanai |
• |
• |
| Pasākumu veikšana tiesnešu noslodzes līdzsvarošanai |
• |
• |
| Rīgas tiesu situācijas risināšana ar īpašām politikām; "lietu nodošanas", kas pašlaik tiek piemērota, lai līdzsvarotu tiesnešu noslodzi, pārvērtēšana |
• |
— |
| Proaktīva tiesu rīcība, uzturot tiesvedības procesu bez pārtraukumiem; lietu izskatīšanas termiņu pārvaldība, pastāvīgi uzraugot noslodzi (ienākošās, nodotās, izskatītās, ieilgušās lietas u.c.) |
• |
• |
| IT risinājumu un videokonferenču plašāka izmantošana tiesvedības procesā |
• |
• |
| Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieejamības izvērtēšana |
• |
• |
| Mediācijas kā alternatīvā strīdu risināšanas veida izmantošanas veicināšana |
• |
• |
Kas ir mainījies kopš Valsts kontroles revīzijas
2019. gada martā VK pabeidza pārbaudi, kurā ieteikumu ieviešanas starpposmā novērtēja paveikto un analizēja tiesu darbību raksturojošo rādītāju izmaiņas pēdējo trīs gadu periodā (2016–2018).
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes