Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Redakcijas sleja

13. Augusts 2019 /Nr.32 (1090)

Parādu jūgā
1 komentāri

Kad valsts nonāk parādos, vienmēr visvairāk cieš cilvēki ar nelielu ienākumu līmeni. Apstākļos, kad prāva daļa valsts budžeta jānovirza parāda dzēšanai, valdības rūpes par iedzīvotājiem paliek otrajā plānā.

Kā liecina ziņojums Debt Report 2019,1 pasaules valstu parādi palielinās un arī turpmāk parādsaistības pieaugs. Ziņojumā norādīts, ka nosacīti zemās procentu likmes motivē nabadzīgās valstis aizņemties lielus kredītus, tādējādi nokļūstot parādos, no kuriem, visticamāk, nekad neizdosies izkļūt. Ziņojumā aplūkotas vairāk nekā 150 pasaules valstis, no kurām tikai 30 valstīs situācija nav kritiska.

Portāls tvnet pirms kāda laika publicēja ziņojuma tulkojumu,2 kurā minētas tādas Āzijas valstis kā Mongolija un Butāna, kā arī dažas valstis Tuvajos Austrumos, piemēram, Bahreina un Libāna, kas izceļas ar lieliem parādiem. Bet vislielāko parādu krīzi piedzīvo Āfrikas valstis, kuras ieslīgušas tik dziļos parādos, ka vairs neredz iespēju no tiem atbrīvoties.

Atsaucoties uz ziņojumu, portāls tvnet rakstīja, ka situācija ļoti daudzās Āfrikas valstīs tiek vērtēta kā ļoti kritiska. Angola, Gambija, Eritreja, Santome un Prinsipi, Somālija, Dienvidsudāna un citas ir tik lielos parādos, ka šīs valstis nemaz neplāno un nezina, kā rīkoties, lai tos mazinātu. Aizdevumi izsniegti, kaut arī šajās valstīs pie varas ir izteikti korumpēti režīmi. Tāpēc minētajā ziņojumā tiek norādīts arī uz aizdevēju bezatbildību.

Viens no lielākajiem aizdevējiem pasaulē ir Ķīna, kas dažkārt tiek kritizēta par finansiālo slazdu izlikšanu. Laika posmā no 2000. gada līdz 2017. gadam Ķīna ir izsniegusi kredītus Āfrikas valstīm vairāk nekā 140 miljardu eiro vērtībā. Parādu lamatu diplomātiju Ķīna pielieto reģionos, kas piesaista to resursu un ģeogrāfiskās atrašanās dēļ, piemēram, Āzijas un Klusā okeāna valstis, Centrālāzija un Āfrika.3

Arī Eiropā daudzām valstīm ir lielas parādsaistības, piemēram, Grieķijai, Itālijai, Portugālei, Spānijai, Kiprai, Austrijai un citām.4 Sakarā ar izsniegtajiem kredītiem tiek kritizēta Pasaules Bankas un Eiropas attīstības fondu aizdošanas politika, jo bieži vien netiek izvērtēts, vai valsts, kas vēlas aizņemties, spēs atdot parādu.

Latviju parādos ierāva "Parex" bankas krahs un valdības lēmums privātas bankas finansiālās saistības uzvelt uz iedzīvotāju pleciem. Saskaņā ar Valsts kases datiem aizvadītā gada beigās Latvijas valsts parāds veidoja 10,2 miljardus eiro, palielinoties kopš 2017. gada beigām par 500 miljoniem eiro.5

Mūsu valsts parāda struktūrā lielāko īpatsvaru veido ārējais parāds, sasniedzot 85 % no kopējā valsts parāda. Lielāko ārējā parāda daļu veido starptautiskajos finanšu tirgos emitētās obligācijas. Saskaņā ar valsts parāda atmaksas grafiku 2019.–2021. gadā jāpārfinansē valsts parāda saistības aptuveni 3,7 miljardu eiro apmērā. Pārfinansējamā parāda apjomu veido eiroobligācijas, kā arī starptautiskā aizņēmuma ietvaros saņemtais finansējums no Pasaules Bankas un Eiropas Komisijas.

Jo lielāks ir valsts parāds, jo vairāk naudas jāvelta procentu maksājumiem, un šo naudu nav iespējams atvēlēt citām vajadzībām. Mūsu finanšu institūciju vadītāji tikmēr mierina, ka Latvija nemaz tik slikti neizskatās Eiropas Savienības mērogā, jo daudzām valstīm ir vēl lielāki parādi. Pareizāk būtu līdzināties un raudzīties uz tām Eiropas valstīm, kurām ir relatīvi nelieli parādi un kuras ir spējīgas tos nepieciešamības gadījumā ātri dzēst, piemēram, Dānija, Luksemburga, Čehija, Igaunija.

RAKSTA ATSAUCES /

1. Pieejams: https://www.preqin.com/insights/global-alternatives-reports/2019-preqin-global-private-debt-report/24904

2. Pieejams: https://www.tvnet.lv/6561321/petijums-atklaj-satraucosu-tendenci-par-valstu-paradsaistibam-pasaule

3. Pieejams: https://www.tvnet.lv/6517747/ka-kina-ar-naudas-aizdosanu-lenam-parnem-pasauli

4. Pieejams: https://www.google.co.uk/publicdata/explore?ds=ds22a34krhq5p_&hl=lv&dl=lv

5. Pieejams: http://www.leta.lv/search/find/?patern=valsts%20par%C4%81ds&mode=nonozare,stem&item=780BA759-90F9-4293-A209-2CD89140D078

3
0
komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
?
15. Augusts 2019 / 14:54
1
ATBILDĒT
Kādēļ šāda redakcijas sleja? Šāda sleja šķietami labāk iederētos citas nozares žurnālā.
visi numura raksti
Modris Adlers, Sanita Osipova
Skaidrojumi. Viedokļi
Bioētikas diskurss Latvijas Republikas Satversmes tiesas judikatūrā
Juridiski cilvēka paša būtību visās tās niansēs aizsargā cilvēka cieņas koncepts. Tāpēc šis pētījums ir veltīts cilvēka cieņas konceptam, atklājot to caur mūsdienās tik aktuālajām bioētikas prasībām. Pētāmā jautājuma ...
3 komentāri
Vija Kalniņa
Juridiskā literatūra
Latvijas tiesībzinātnieku vadīts starptautisks pētījums par patērētāju maksātnespēju
Veronika Sajadova
Juridiskā literatūra
Kultūru mijiedarbe jeb pieredze, vadot Eiropas līmeņa pētījumu par patērētāju maksātnespējas regulējumu
Maksims Miņejevs
Skaidrojumi. Viedokļi
Administratīvās atbildības tiesiskā regulējuma reformas problemātiskie aspekti
Iecerētās administratīvo sodu sistēmas reformas realizācija un Administratīvās atbildības likuma sekmīga ieviešana neaprobežojas vienīgi ar minētā likuma pieņemšanu Saeimā, bet ir saistīta ar virkni citu veicamo uzdevumu, tajā ...
1 komentāri
Ilona Kaļinovska
Skaidrojumi. Viedokļi
Reiderisms kā likumā nedefinēts jēdziens
Reiderisma tēma jau ilgstoši ir aktuāla, un publiskajā telpā periodiski parādās ziņas par kārtējo reiderisma gadījumu1 vai otrādi – par nepieciešamību novērst šādus mēģinājumus.
AUTORU KATALOGS