Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

27. Augusts 2019 /Nr.34 (1092)

Komunisma seku apzināšana starpvalstu attiecību kontekstā
Ilvija Bruģe
Latvijas Ārpolitikas institūta asociētā pētniece

Līdz Pirmajam pasaules karam reparācijas, ko uzvarētāja valsts izmaksāja zaudētājai, bija viena no miera slēgšanas sastāvdaļām. Tās nenesa morālu vēstījumu un bija balstītas tikai un vienīgi uz notikušā konflikta apmēriem. Pirmais pasaules karš atšķīrās no iepriekšējiem militārajiem konfliktiem gan tā apjoma, gan ietekmes uz civiliedzīvotājiem dēļ un radīja apstākļus plašākai politiskai un morālai atbildībai. Tas atspoguļojās arī Versaļas miera līguma 231. pantā (tā sauktajā "Kara vainas klauzulā"), kas paredzēja Vācijas un Ass valstu finansiālu atbildību par Sabiedrotajiem radītajiem zaudējumiem.1 Tādējādi līdz ar Pirmo pasaules karu un vēl jo vairāk Otro pasaules karu šis morālās atbildības princips ienāca starptautiskajā politikā, un mūsdienās tas ir kļuvis par būtisku starptautisko (un nereti arī iekšpolitisko) attiecību elementu.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
0
0
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Aptauja
Kāpēc jāapzina okupācijas sekas, un vai ir iespējams saņemt zaudējumu atlīdzinājumu
8 komentāri
Dina Gailīte
Redakcijas sleja
Godīgi izrunāt pagātni
Īsziņas
Svinīgā ceremonijā atklāj Baltijas Ceļa zāli
Īsziņas
Informatīvās telpas nostiprināšanu izvirza par prioritāti
Īsziņas
Plāno ieviest zvērestus arī ministriem
1 komentāri
AUTORU KATALOGS