ŽURNĀLS Tiesību politika

10. Decembris 2019 /Nr.49 (1107)

Iecere grozīt ģenerālprokurora izvirzīšanas kārtību raisa diskusiju

Tieslietu ministrija ir izstrādājusi un nodevusi sabiedrības apspriešanai likumprojektu "Grozījumi Prokuratūras likumā" un likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"".1 Anotācijā norādīts, ka abu normatīvo aktu projektu mērķis ir pilnveidot ģenerālprokurora atlases procesu, nosakot, ka kandidātu turpmāk izvēlas kolektīva institūcija – Tieslietu padome. Līdz šim to darīja Augstākās tiesas priekšsēdētājs vienpersoniski.

Ivars Bičkovičs
Augstākās tiesas priekšsēdētājs
 

Par priekšlikumiem mainīt ģenerālprokurora amata kandidātu izvirzīšanas kārtību
 

Tieslietu ministra priekšlikumus grozījumiem ģenerālprokurora amata kandidātu izraudzīšanās procesā Tieslietu padome plāno skatīt 16. decembra sēdē.

Manuprāt, daļa priekšlikumu būtu atbalstāmi, bet daļai būtu nepieciešams autoru izvērstāks skaidrojums, argumenti un diskusija.

Atbalstu Tieslietu padomes lomas paplašināšanu. Jāatzīmē, ka arī šobrīd ir paredzēts Tieslietu padomes galavārds ģenerālprokurora amata kandidāta virzīšanai apstiprināšanai Saeimā – proti, Augstākās tiesas priekšsēdētājam virzāmais kandidāts jāsaskaņo ar Tieslietu padomi. Augstākās tiesas priekšsēdētājs nevar virzīt apstiprināšanai kandidātu, kuru neatbalsta Tieslietu padome.

Plašāk būtu diskutējami šādi priekšlikumi.

Par kandidātu virzīšanu. Šobrīd Augstākās tiesas priekšsēdētājam savus ierosinājumus par ģenerālprokurora amata kandidātu var izteikt Ģenerālprokurora padome, Augstākās tiesas plēnums, tiesnešu vai prokuroru profesionālās biedrības, kā arī fiziskā persona, piesakot savu kandidatūru. Jaunajā kārtībā paredzēta tikai viena iespēja – savu kandidatūru piesaka pats kandidāts. Manuprāt, šādi jaunā kārtība nevis paplašinās, bet sašaurinās piemērotu amata kandidātu loku. Jo ne visi, kas būtu atbilstoši šim amatam, būs tik ambiciozi, ka paši pieteiksies. Negribētu piekrist ministram, ka koleģiālās institūcijas, kam šobrīd dotas tiesības izvirzīt kandidātus, var dēvēt par "amatpersonu grupām", kas virzītu sev vēlamus kandidātus.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Intervija
UNIDROIT: ko tas nozīmē un kam tas vajadzīgs
Starptautisko Privāttiesību unifikācijas institūts (UNIDROIT)1 ir viena no ietekmīgākajām organizācijām pasaulē, kas nodarbojas ar starptautisko privāttiesību unifikāciju un harmonizāciju. Šī neatkarīgā starpvaldību organizācija ...
Vija Kalniņa
Juridiskā literatūra
Atvērta grāmata par starptautiskajām publiskajām tiesībām un krīzēm
26. novembrī Rīgas Juridiskajā augstskolā tika atvērta grāmata How International Law Works in Times of Crisis, kas veltīta starptautisko tiesību darbības un piemērošanas problemātikai krīzes apstākļos. Grāmata ir 2016. gada ...
Jānis Neimanis
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesnešu apspriedes noslēpums
Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments 2019. gada 20. jūnija spriedumā lietā Nr. SKK-125/2019 atzina, ka par tiesas apspriedes noslēpuma pārkāpumu atzīstams gadījums, kad saīsinātā nolēmuma noraksts tiek izsniegts ...
12 komentāri
Emīls Jonins
Skaidrojumi. Viedokļi
Ar izpildvaras pilnvaru nodošanu ES aģentūrām saistītie ierobežojumi EST judikatūrā
Linda Luste
Juridiskā darba tirgus
Linda Luste
AUTORU KATALOGS