ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Par šo "Uzskatu, ka tiesnesim (tiesas sastāvam) būtu jādod tiesības pieņemt atsevišķu procesuālo lēmumu par apspriedes pabeigšanu, tā atgūstot tiesības darīt citus darbus." sliecos Jums piekrist, vien varbūt tas varētu būt nevis procesuāls lēmums, bet gan tiesas apspriedes protokols, kurā vismaz tiktu fiksets apspriedes uzsākšanas un beigu laiks, neatklājot saturu, kas pašsaprotami rezultējas sprieduma tekstā. Jo nudien nav skaidri pārbaudāms, kad tad apspriede ir beigusies, un tieši tas ļauj rasties kā šaubām, tā liekām diskusijām.

nav nopērkams kārtējais zemesgabals zem daudzdzīvokļu mājas?

Rūpīgi izlasīju rakstu. Neredzēju gandrīz nevienu loģisku argumentu. Manuprāt raksts ir juridiskajai metadoloģijai neatbilstoša kritika likumīgam un pamatotam Senāta nolēmumam. Uzskatu, ka autors nonāk pretrunā ar sevi, tā arī nespējot argumentēt vai pēc "balsojuma" tiesas sastāvs vai kāds tiesnesis no tā sastāva ir tiesīgs atcelt savu balsojumu, tiesai tāpēc atsākot apspriedi (un kā to fiksēt viena tiesaneša gadījumos?).
Atgādinu, ka konkrētajā gadījumā lieta tika skatīta viena tiesneša sastāvā, secīgi autora argumenti par "balsojumu", ar ko apspriede uzskatāma par pabeigtu (bet var tikt atsākta), neiztur kritiku.
Iespējams, ka Kriminālprocesa likma prasības, ka apriedes laikā tiesnesis nav tiesīgs darīt neko citu, tostarp, pat parakstīt "tehniskus" procesuālos lēmumus citās lietās, neatbilst procesuālās ekonomijas principam, taču tā ir likumdevēja izvēle un griba. Satversmes tiesā šo normu vēl neviens nav apstrīdējis.
Jautājums autoram un Dacei Milbergai: vai Jūsuprāt tiesnesis, kurš vienpersoniski ir izskatījis lietu, ir pieņēmis nenoformētu lēmumu, kura tēzes ir nodiktējis tiesneša palīgam, drīkst sākt skatīt citas lietas, lai gan tiesa formāli ir apspriedē, piemēram, vēl divas nedēļas?
Kā Jūsuprāt, citā tiesas zālē, universitātes lekcijā vai, piemēram, tiesnešu korporatīvajā pasākumā, sastopot tiesnesi, kuram jābūt tiesas apspriedē kriminālprocesā, jutīsies apsūzētais?
Varbūt, piemēram, arī zvērinātajiem ir laiks "iziet ielās", nevis noturēt apspriedi aiz slēgtām durvīm?
Atgādinu arī to, ka apspriedes noslēpums šajā lietā netika attiecināts uz sprieduma motīvu daļas rakstīšanu. Palīgs ir tiesīgs jau līdz tiesas apspriedei sagatavot nolēmuma ievaddaļu un faktisko apstākļu izklāstu (ja tiesnesis to ir uzdevis un vēlas iekļaut saīsinātajā spriedumā). Saīsinātais spriedums nesatur motīvu daļu, kas gatavojama ne tikai pēc tiesas apspriedes, bet pat pēc nolēmuma pasludināšanas.
Ievrojot JV noteiktās ētikas vadlīnijas informēju, ka Senāts apmierināja manu kasācijas sūdzību, tādējādi neesmu pilnīgi objektīvs un neatkarīgs kritikā raksta autoram.
Par lietas būtību (jeb bezjēdzību) būs atsevišks mans raksts, kā arī sūdzības kompetentajām institūcijām. Izskatāmajā krimināllietā persona tiek jau 10 gadus tiesāta par nevainojami precīzas pavadvēstules pie izpoildraksta iesniegšanu tiesu izpildītājam.. Tā vietā lai tiesātu 'cietušo", kurš tiesas spriedumu labprātīgi nepildīja vairāk nekā gadu.

Pamanīju (piem., lietā 2017-17-01), ka Satversmes tiesā ir citi standarti tiesas apspriedei, tās noslēpuma nodrošināšanai un nolēmuma teksta pieejamībai Satversmes tiesas darbiniekiem, taču tas atbilst konstitucionālas tiesvedības procesa būtībai un jēgai. Ir pašsaprotami saņemt Satversmes tiesas nolēmuma norakstu jau dažas sekundes pēc tā pasludināšanas vai iepzīties ar Satversmes tiess nolēmuma tekstu internetā bez nevajadzīgas aiztures, jo tas atbilst Satversmes 90., 92. un 100. pantam.

Šlitke ir ieinteresēts un nav objektīvs.

Kamī es esmu ieinteresēts? Manu kasācijas sūdzību Senāts taču ir apmierinājis. Turklāt Senāta argumenti vairs nebūs uz šo lietu attiecināmi - lieta jau otro reizi ir atgriezusies pirmajā instancē, kas to ir atsākusi skatīt pēc būtības.

Jautājums autoram un Dacei Milbergai: vai Jūsuprāt tiesnesis, kurš vienpersoniski ir izskatījis lietu, ir pieņēmis nenoformētu lēmumu, kura tēzes ir nodiktējis tiesneša palīgam, drīkst sākt skatīt citas lietas, lai gan tiesa formāli ir apspriedē, piemēram, vēl divas nedēļas?
________________________________________________________________

Šlitkes kungs, ko Jūs saprotiet ar "ir pieņēmis nenoformētu lēmumu"?

Manuprāt, Neimaņa kungs rakstā ir sniedzis atbildi, ka lēmuma tehniska noformēšana nenozīmē apspriedes noslēpuma izpaušanu.
No kā es, savukārt, uzdrošinos izdarīt secinājumu, ka apspriedes galvenais mērķis ir ne tikai satura atbilstība likumam, bet arī mērķa sasniegšana - lēmuma netraucēta pieņemšana. Svarīgākais, lai lēmums ir pieņemts. Pēc kā, lēmuma tehniska noformēšana ir sekundārs jautājums, kas lēmumu pēc būtības nedrīkst un nespēj ietekmēt vai mainīt.

KPL 513.panta otrā daļa pavisam skaidri noteic, ka Tiesa var pārtraukt apspriedi, lai atpūstos, kā arī brīvdienās un svētku dienās. Likums neparedz citus izņēmumus, tai skaitā tiesības tiesai skatīt citas lietas.

Ja Jums, Šlitkes kungs, ir zināms šāds gadījums par kādu uzdodiet jautājumu, tad tam būtu jānonāk augstākas instances tiesā risināšanai.

Advokāta praksē ir bijuši gadījumi, kuros tiesnesis apspriedi nosaka uz nedēļu, kuras laikā veic citus darbus citās lietās, piemēram, nedēļu "apspriedās" Cēsu tiesa viena tiesneša sastāvā krimināllietā Nr. 12130000512. Garā apspriede bija lieka un nevajadzīga, jo nelikumīgais spriedums pēc būtības tāpat tika atcelts. Turklāt grūtības nesagādāja TIS sameklēt tiesas apspriedes laikā gatavotos tiesneša procesuālos lēmumus citās lietās (apspriede ilga no 04.07.2014. līdz 11.07.2014 plkst. 09:30, bet jau 2014. gada 10. jūlijā tiesas apspriedē it kā esošais tiesnesis ir pieņēmis lēmumu citā kriminālprocesa lietā Nr. 11400036314)
Tad jau labāk būtu bijis paziņot, ka nolēmums lietā ir pieejams jau ātrāk, apspriedi pabeidzot, nevis to nelikumīgi pārtraucot. Cita starp - esmu pret spriedumu pasludināšanu tiesas sēdē, ja vien to nav iespējams izdarīt bez liekas kavēšanās (stundas laikā pēc apsūdzētā pēdējā vārda noklausīšanās