Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

2. Jūnijs 2020 /Nr.22 (1132)

Par dažiem jautājumiem augstākajā izglītībā
7 komentāri
Dr. iur.
Anita Rodiņa
Asociētā profesore, LU Juridiskās fakultātes dekāne 

Pirms vēl Latviju pāršalca ārkārtas situācija, viens no "karstākajiem" jautājumiem publiskajā telpā bija saistīts ar augstāko izglītību un iespējamām pārmaiņām augstākās izglītības sistēmā. Ne ar aplausiem, bet tomēr tika sagaidīts pieteikums augstākās izglītības reformai, Ministru kabinetam 2020. gada 18. februārī atbalstot konceptuālo ziņojumu "Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu"1 (turpmāk – Konceptuālais ziņojums).

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
17
VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Augstskolu likums  
komentāri (7)
7 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Seskis
3. Jūnijs 2020 / 10:01
1
ATBILDĒT
Nezinu, vai šodienas studenti ir palikuši vārgāki, bet Seska ilgstošajos studiju gados nācās sastapt studentus, kuri mierīgi apvienoja pilna laika studijas vairākās fakultātēs ar pilna laika darbu. Jājautā, kāda var būt studentam interese apgūt profesionālo studiju programmu, ja students jau nestrādā izvēlētajā specialitātē? Protams, ir studenti, kuru mērķis ir akadēmiskā darbība un kuru studiju mērķis nav saistīts ar darbu specialitātē. Savukārt studentiem, kuri studē, lai apgūtu profesionālās iemaņas, ne tikai būtu ieteicams, bet gan būtu obligāti jau strādāt izvēlētajā specialitātē, uzsākot studijas.
Man nav vienalga > Seskis
3. Jūnijs 2020 / 12:21
0
ATBILDĒT
Seska kungs tikai izgaismo jau manis aprakstīto problēmu.

"[..]studentiem, kuri studē, lai apgūtu profesionālās iemaņas, ne tikai būtu ieteicams, bet gan būtu obligāti jau strādāt izvēlētajā specialitātē, uzsākot studijas."

No studentiem tiek sagaidīts, ka viņi profeisonālās iemaņas gūs nevis studijās, bet gan darbā. Tad rodas jautājums - kāda vispār jēga no studijām? Varbūt jāatjauno meisatru - zeļļu sadarbības modelis? :) Arī universitātē ir iespēja doties praksē - lielākoties gan prakse tiek izieta ļoti formāli, atsevišķām institūcijām pat piedāvājot studentu vietā aizpildīt prakses atskaites un procesuālos dokumentus.

Ļoti apšaubāmi, ka patiešām "mierīgā apvienošana" ietvēra arī patstāvīgo darbu studiju kursos norādītājā apjomā. Drīzāk - tika pameklētas lekcijas, pārbaudījumos atgremojot lekcijās pausto informāciju, papildus neko daudz nelasot un kritiski neizvērtējot studiju literatūru. Darbs lielākajā daļā gadījumu diemžēl sniedz salīdzinoši vienpusēju perspektīvu - to, kas ir nepieciešama darba tirgū. Un tur tad arī ir tie speciālisti, kas regulējumu var pavērtēt virspusēji, konkrētu darbā konstatētu lietu ietvaros.

Te parādās, ka augstākajai izglītībai jābūt ne vien vērstai uz darba tirgus prasību nodrošināšanu, bet arī uz iespēju sniegšanu - iespēju absolventam spēt kritiski izvērtēt to, kā, iespējams, gadu gadiem tiek darīta darbība X un cik pamatoti X tiek darīta.
Man nav vienalga
2. Jūnijs 2020 / 12:34
0
ATBILDĒT
Komentāra 1. daļa

Lasīju ar patiesu interesi! Paldies autorei!

Šie, protams, nav vienīgie augstākās izglītības kontekstā risināmie jautājumi. Pilnībā pievienojos autorei apgalvojumā, ka augstākā izglītība un zinātne ir dārga. Taču – vai apzināmies tās patieso cenu un dārdzību? Saistībā ar COVID-19 izraisīto ārkārtas situāciju valstī publiski izskanēja studentu akcija “Gribu studēt”. Tajā tiek aktualizēts, manuprāt, ilgstoši sasāpējis jautājums – strādājošie studenti.

Pirmkārt – par studiju darba organizāciju. Ir vispārzināms, ka studiju process ietver ne vien klātienes nodarbības, bet arī studējošā patstāvīgo darbu. Tradicionāli viena studiju semestra laikā studējošais apgūst studiju kursus, kuru kopējā vērtība veido 20 kredītpunktus. Diviem kredītpunktiem semestra laikā atbilst 80 akadēmiskās stundas studējošā darba – gan lekcijas un praktiskās nodarbības, gan patstāvīgais darbs. Ievērojot Augstskolu likuma 1. panta 1. punktā noteikto, vienas akadēmiskās stundas ilgums ir 45 minūtes. Tātad divus kredītpunktus vērts studiju kurss semestrī no studējošā prasa, kā minimums, 60 stundas. Izrietoši 20 kredītpunkti no studējošā prasa , kā minimums, 600 stundas darba. Akadēmiskā semestra garums tradicionāli ir 20 nedēļas. Tas nozīmē, ka nedēļā studējošajam studijām formāli jāvelta vismaz 30 stundas laika, no kurām maksimāli 12 ir lekcijas/semināri.

Otrkārt – par iespēju strādāt studiju laikā. Vadoties no darba likuma 131. panta, varētu apgalvot, ka normāli (lasi – veselīgi un cilvēka cienīgi) ir veltīt darbam ne vairāk kā 40 stundas nedēļā. Ar “darbu” šajā kontekstā būtu saprotamas arī studijas. Ņemot vērā, ka, piemēram, atbilstoši Latvijas Universitātes Akadēmiskās ētikas kodeksa 3.2.1. apakšpunktam studijas ir prioritārs studējošo pienākums un darbs nedrīkst būt attaisnojums nenokārtotām akadēmiskajām saistībām, studējošais, gādājot par savu veselību, darbam drīkstētu veltīt ne vairāk kā 10 stundas nedēļā.

Treškārt – par sociālo realitāti. Kas ir vidējais students? Manuprāt, ir trīs realitātes. Pirmā – ne visai labi situēta persona, kas izmanto studējošā kredītu un strādā 10 stundas nedēļā, kopējiem mēneša ienākumiem veidojot 200-300 euro, taču nereti tāpat pārtiek no ātri pagatavojamām nūdelēm; kultūras un sporta pasākumus neapmeklē. Otrā – students, kas strādā 40 stundas nedēļā, daļu no studiju patstāvīgā darba veic naktīs un brīvdienās, taču tāpat nenodrošina nepieciešamo patstāvīga darba akadēmisko stundu skaitu. Trešā – labi situēta persona, kas finansiāli var atļauties studijas un cilvēka cienīgu dzīvi ārpus studiju laika. Domājams, ka bakalaura studiju programmās dominē pirmās kategorijas pārstāvji, bet maģistra studiju programmās – otrās kategorijas pārstāvji. Piemēram, Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē studijas maģistra studiju programmā “Tiesību zinātne” tiek organizētas vienīgi ar lekciju plānojumu vakaros, lielākajai daļai studentu pa dienu strādājot.
man nav vienalga > Man nav vienalga
2. Jūnijs 2020 / 12:34
0
ATBILDĒT
Komentāra 2. daļa

Manuprāt, te redzami vienas problēmas divi simbiotiski aspekti. Pirmkārt, augstākajā izglītībā finansējums nav pietiekams, lai arī atbalstītu studentus. Otrkārt, studijas – gribot negribot – tiek pakārtotas darbam, kas labākajā gadījumā ir saistīts ar studiju jomu. Tādā veidā lielākoties tiek sagatavoti vai nu vidusmēra speciālisti, vai tādi speciālisti, kas ir derīgi darbam pastāvošās kārtības ietvarā, nespējot paraudzīties uz sabiedrības dzīves organizāciju plašākā mērogā vai ar dziļāku izpratni. Rodas jautājums – kāds ir augstākās izglītības mērķis? Vai pašreizējā augstākā izglītība, piemēram, tiesību zinātnē, spēj sagatavot tiesību zinātniekus tādās jomās kā tiesību teorija, vēsture, filozofija, socioloģija? Vai persona vispār ir spējīga darboties pasaules līmeņa tiesību zinātnē, piemēram, krimināltiesību vai civiltiesību jomā (kuras, iespējams, var apgūt arī praksē), ja tās zināšanas minētajās disciplīnās ir virspusējas vai neesošas?

Atbilde, šķiet, ir noraidoša. Kādēļ? Jo šādus speciālistus nevajag darba tirgū. Ja reiz Satversmes ievada sestajā rindkopā ir postulēta Latvijas līdzvērtība vienotas Eiropas un pasaules ilgtspējīgas un demokrātiskas attīstības procesā, vai darba tirgum nepieciešamā minimuma atražošana ir pietiekama šo mērķu sasniegšanai?
A.S. > man nav vienalga
3. Jūnijs 2020 / 11:12
1
ATBILDĒT
Tieši to pašu var pārnest arī uz mācībspēku kvalifikāciju un spēju nodrošināt zināšanu un pieredzes nodošanu. Ja mācībspēki ir praktizējoši advokāti un par lielu advokātu biroju vadītāji, kāda ir viņu atdeve akadēmiskajā jomā? Ir tikai profesoru grādi, bet tie ir tikai izdienas un formāli savāktu konferenču/publikāciju grādi. Aiz tiem nestāv nekādas teorijas, tiesību skolas, mācekļi utt.

Patiesībā traģiski.
. > A.S.
3. Jūnijs 2020 / 18:47
0
ATBILDĒT
Pievienojos viedoklim.

Turklāt šādu patiesi dziļu un akadēmisku rakstu trūkums rada tālejošas sekas. Iztrūkstot konceptuālu jautājumu iztirzājumiem, arī prakse veidojas kauzustiski vai balstoties uz pliku autoritāti. Juristu viedokļu apmaiņa Latvijā pārsvarā sastāv vai nu no praktisku problēmu risinājumiem vai diskriptīviem atstāstiem par citām valstīm. Turklāt par pēdējiem rodās sajūta, ka citu valstu risinājumi ir pārņemti nekritiski. Pliks "tā dara Vācijā/Francijā/Igaunijā" ir vietējā intelektuālā potenciāla nonievājums (jo mēs "labāko risinājumu" meklējam, nevis ar absolūtu, bet gan ar relatīvu izvērtējumu) , kas varbūt der Saeimas gaiteņos, bet ne nopietnas un sevi cienošas sabiedrības attīstībai. Līdzīgi ir arī ar pārnacionālajām tiesām (un arī ar Satversmes tiesu). Bez šaubām, konstitucionālā iekārta rada noteiktus pienākumus respektēt iepriekš minētās institūcijas. Tomēr tas nenozīmē nekritisku pakļautību. Latvijā attieksme vairāk balstās uz pakļautību, izņemot sevišķi politiskus jautājumus, kur tiek izmantoti loģiski nepamatojami mehānismi, lai pretotos. Satversmes tiesas "morālā un izpratnes pārākuma" slavināšana (vismaz publiski) arī nepalīdz, veidot konstruktīvu tiesību zinātnes kulturu. Tas viss tā vietā, lai veidotu dziļus konceptuālus pētījumus.
Man nav vienalga > A.S.
3. Jūnijs 2020 / 12:23
0
ATBILDĒT
Pievienojos Jūsu viedoklim. Tas gan attiecas arī uz citu juridisko profesiju pārstāvjiem, ne tikai advokātiem...
visi numura raksti
Intervija
Tiesu vara savu neatkarību vēl nav sasniegusi. Kāds bijis 12 gadu posms Latvijas tiesu dzīvē
Pēc divām nedēļām, 16. jūnijā, amatā stāsies jauns Augstākās tiesas priekšsēdētājs – Aigars Strupišs. Viņa kandidatūru kā vienīgo šim amatam izvirzīja Augstākās tiesas plēnums, atbalstīja Tieslietu padome un 21. maijā ...
1 komentāri
Juris Stukāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Prezumētā noziedzīgi iegūtā manta un procesa par noziedzīgi iegūtu mantu piemērošana

Raksta mērķis ir aplūkot nosacījumus, kuriem pastāvot var prezumēt, ka manta ir noziedzīgi iegūta, un apskatīt prezumpcijas piemērošanas iespējamību.

3 komentāri
Irēna Liepiņa
Viedoklis
Kādi normatīvi regulē attālināto darbu
Covid-19 pandēmijas laikā būtiski pieaug darbs no mājām un attālinātais darbs. Sakaru uzņēmumos līdz pat 90 % strādājošo izmanto attālinātā darba iespējas (šobrīd attālinātiem darba pienākumiem aktīvi izmanto tādas platformas ...
Jurista Vārds
Tiesību politika
Ministru kabinets apstiprina likumprojektu "Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums"
Ministru kabinets 28. maijā apstiprināja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu "Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums",1 kura mērķis ir atjaunot vispārējo tiesisko kārtību pēc ārkārtējās situācijas noteiktā ...
Maira Pužule
Juridiskā darba tirgus
Maira Pužule
AUTORU KATALOGS