ŽURNĀLS Viedoklis

22. Septembris 2020 /Nr.38 (1148)

Efektīva un pārdomāta reforma vai lamatas izmeklēšanai
Mg. iur.
Līga Lūka
Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes Reģionu biroja Kurzemes ekspertu nodaļas vecākā eksperte, policijas majore 

2020. gada 14. jūlijā Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas informatīvo ziņojumu par tiesu ekspertīžu institūta reformu, kas paredz izveidot vienotu tiesu ekspertīžu iestādi Tieslietu ministrijas padotībā. Tādēļ šī raksta mērķis ir pievērst uzmanību esošajai situācijai – ekspertu darba lomai izmeklēšanā, kā arī potenciālajām negatīvajām sekām, atdalot tiesu ekspertīzi no izmeklēšanas, cerot, ka šo viedokli pamanīs un novērtēs tie, kuri Latvijā pieņem valstiskas nozīmes lēmumus un realizē reformas.

Šobrīd valstiskā līmenī ir aktualizēta nepieciešamība Latvijā nošķirt ekspertīzi, kas saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 193. pantu ir izmeklēšanas darbība, no izmeklēšanas. Reformu plānots īstenot, no Valsts policijas atdalot ekspertus, kuri veic tiesu ekspertīzes, kā rezultātā tiktu sasniegts mērķis – notikuma vietas izpēte būtu atdalīta no ekspertīzes.

Nepieciešamība atdalīt ekspertīzi no izmeklēšanas tiek pamatota ar pirms 11 gadiem sniegtu Funkciju audita darba grupas ziņojumu.1 2009. gada 29. maijā valsts tiesu ekspertīžu iestādēs veiktajā funkciju audita ziņojumā izklāstīts arī pamatojums, kādēļ ekspertīžu iestāde nevar atrasties vienā sistēmā ar izmeklēšanu, skaidrojot, ka "ekspertu iestādes atrašanās vienā sistēmā ar izmeklēšanu rada sabiedrībā bažas par izmeklēšanas nodrošināšanu ar objektīviem pierādījumiem".2

Par notikuma vietas izpēti, noziedzīgu nodarījumu pēdu meklēšanu, fiksēšanu, izņemšanu un saglabāšanu, audita ziņojumā skaidrots: "Pierādījumu savākšana būtu jānodrošina attiecīgi apmācītam procesa virzītājam – kriminālistam, kurš ir kompetents visāda veida pierādījumu izņemšanā un to saglabāšanas nodrošināšanā."3

Kopš 2004. gada, Valsts policijā ieņemot eksperta amatu, raksta autore veic notikuma vietu izpētes un ekspertīzes. Darbu eksperta amatā autore uzsāka, esot kriminālpolicijas sastāvā pēc Latvijas Policijas akadēmijas absolvēšanas.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Zigmunds Dundurs
Skaidrojumi. Viedokļi
Vai valstij ir pienākums maksāt advokāta darba samaksu par apsūdzētās personas izvairīšanos no tiesas
7 komentāri
Estere Egle
Juridiskā literatūra
Izdota monogrāfija par bērnu pārrobežu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem
Tiesu namu aģentūras grāmatu apgādā ir iznākusi Dr. iur. Irēnas Kucinas monogrāfija par bērnu pārrobežu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem, tēmu aplūkojot no materiālo civiltiesību normu, starptautisko privāttiesību, kā ...
Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes kolektīvs
Tiesību politika
Valsts policijas tiesu eksperti lūdz pārvērtēt reformas lietderību un izpildes formu
Šā gada 14. jūlija Ministru kabineta sēdē tika izskatīts un pieņemts zināšanai Tieslietu ministrijas informatīvais ziņojums par tiesu ekspertīžu institūta reformas ieviešanas iespēju izvērtējumu,1 kas paredz izveidot vienotu tiesu ...
Ilze Grīnberga
Skaidrojumi. Viedokļi
Kreditora interešu aizsardzība strīdos, kas izriet no koncernu tiesību pārkāpumiem
2 komentāri
Sanda Stikute
Skaidrojumi. Viedokļi
Klīniskajos pētījumos iesaistīto personu tiesiskais statuss
Mūsdienu medicīnas zinātne strauji attīstās, līdz ar to pieaug arī klīnisko pētījumu skaits, kuru process, pateicoties jaunām tehnoloģijām un inovācijām, kļūst arvien sarežģītāks. Būtiski uzsvērt, ka dalībnieku skaits ...
AUTORU KATALOGS