Šā gada 14. jūlija Ministru kabineta sēdē tika izskatīts un pieņemts zināšanai Tieslietu ministrijas informatīvais ziņojums par tiesu ekspertīžu institūta reformas ieviešanas iespēju izvērtējumu,1 kas paredz izveidot vienotu tiesu ekspertīžu iestādi Tieslietu ministrijas padotībā – Valsts tiesu ekspertīžu birojam pievienojot Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes Ekspertīžu biroju. Reformu plānots veikt divos posmos, un, sekojot valdības lēmumam, Tieslietu ministrijai vēl ir jāsagatavo ziņojums par tās īstenošanas pasākumiem. Taču jau dažas nedēļas pēc Ministru kabineta lēmuma saistībā ar iecerēto tiesu ekspertīžu institūta reformu tika sagatavots Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes kolektīva (tiesu ekspertu) viedoklis,2 kas adresēts Ministru prezidentam, Valsts kancelejai, Valsts kontrolei, Valsts drošības dienestam u.c., kā arī publicēšanai iesniegts "Jurista Vārdam", un tajā pausta kritiska nostāja pret plānotajām izmaiņām, vienlaikus uzsverot, ka minētie eksperti iepriekš nav tikuši pienācīgi uzklausīti un sadzirdēti. Turpinājumā šis viedoklis pieejams arī "Jurista Vārda" lasītājiem, bet diskusija par plānoto reformu tiks turpināta kādā no nākamajiem žurnāla laidieniem.
Viedoklis par tiesu ekspertīžu institūta reformu
Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes (turpmāk – VP KP) kolektīvs dara zināmu, ka, iepazīstoties ar 2020. gada 14. jūlija valdības pieņemto lēmumu par tiesu ekspertīžu institūta reformu, kas paredz izveidot vienotu tiesu ekspertīžu iestādi Tieslietu ministrijas (turpmāk – TM) padotībā, Valsts tiesu ekspertīžu birojam (turpmāk – VTEB) pievienojot Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes Ekspertīžu biroju, Valsts policijas kriminālistikas jomas speciālisti – tiesu eksperti – vēlas pievērst uzmanību pašreizējai situācijai un iespējamām sekām, ko radītu labi un efektīvi darbojošās iestādes likvidācija un tās darbības un funkciju nodošana TM padotībā.
Mūsu iebildumi, argumenti un komentāri netika ņemti vērā, sagatavojot informatīvo ziņojumu "Par tiesu ekspertīžu institūta reformas ieviešanas iespēju izvērtējumu", kā arī uz Ministru kabineta (turpmāk – MK) sēdi netika aicināts neviens Valsts policijas (turpmāk – VP), ne arī VP KP pārstāvis vai kriminālistikas jomas speciālists.
VP KP ir VP struktūrvienība, kura uz pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu, prokuratūras un tiesu pieprasījuma vai lēmuma pamata veic lietisko pierādījumu meklēšanu, izņemšanu, izpēti un sniedz eksperta atzinumus un izziņas, metodisko un informatīvo palīdzību pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm un tiesai procesuālo darbību nodrošināšanai kriminālprocesos un civillietās. 2006. gadā VP KP ieguva Latvijas nacionālā akreditācijas biroja (turpmāk – LATAK) akreditāciju pēc ISO 17025 standarta prasībām. 2010. gadā VP KP kļuva par Eiropas tiesu ekspertīžu institūtu tīkla (ENFSI – European Network of Forensic Science Institutes) pilnvērtīgu biedru. VP KP eksperti aktīvi piedalās profesionālajās ENFSI darba grupu sanāksmēs, semināros, konferencēs, apmācībās, kursos.
VP KP ir lielākā tiesu ekspertīžu iestāde valstī. Tā veic 90 % visu tiesu ekspertīžu (izņemot tiesu medicīniskās ekspertīzes) pēc Valsts policijas pieprasījumiem un 10 % citu iestāžu un privātpersonu pieprasījumiem (Valsts ieņēmumu dienests, Ieslodzījuma vietu pārvalde, prokuratūra, tiesa, Finanšu policija, Iekšējais drošības birojs, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk – KNAB) u.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes