Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Redaktora sleja

15. Decembris 2020 /Nr.50 (1160)

Administratīvā procesa likuma pirmsākumi

Administratīvā procesa tiesā aktualitātēm veltītajā tematiskajā numurā – neliels ieskats, kādi bija pirmsākumi un ieceres pirms vairāk nekā divdesmit gadiem, lai administratīvo procesu ieviestu Latvijas tiesību sistēmā.

Administratīvā procesa likumu izstrādāja ekspertu darba grupa, kuras sastāvā bija tieslietu ministra padomnieks, darba grupas vadītājs Arvīds Dravnieks, Saeimas deputāts Ilmārs Bišers, Latvijas Universitātes doktorante Jautrīte Briede, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Veronika Krūmiņa, Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesis Egils Levits, Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Uldis Pētersons un Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesis Normunds Salenieks. Darba grupai ievērojamu atbalstu sniedza Saeimas Juridiskā biroja konsultante Gunta Višņakova, kura vēlāk kļuva par Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta tiesnesi.

Komentāri par šīs darba grupas sastāvu un kompetenci nav nepieciešami. Zīmīgi, ka darba grupa jau pašā sākumā izvirzīja un vienojās par konceptu, ka likumprojekts aptvers administratīvo procesu iestādēs un tiesā un ka tas orientēsies uz tiesisko valstu administratīvā procesa principu sistēmu, atsevišķos gadījumos papildinot to ar speciāliem noregulējumiem. Darba grupa pētīja Eiropas valstu juridiskās zinātnes, kā arī ie­stāžu un tiesu prakses atziņas par tiesiskai valstij atbilstoša administratīvā procesa principiem un pielietojumu, ņemot vērā Eiropas Padomes rekomendācijas, kas pieņemtas par atsevišķiem administratīvā procesa jautājumiem. Papildus tika ietvertas rekomendācijas, kas attiecas uz administratīvo procesu tiesā.

Tieslietu ministrija tolaik skaidroja, ka administratīvā tiesa atšķirībā no tiesām, kas izskata lietas civilprocesuālajā un kriminālprocesuālajā kārtībā, noskaidrojot apstākļus lietā, darbojas saskaņā ar objektīvās izmeklēšanas principu, tas ir, nepieciešamības gadījumā tiesa var pati savākt pierādījumus pēc savas iniciatīvas, kā arī dot administratīvā procesa dalībniekiem norādījumus un ieteikumus, lai prasījuma robežās noskaidrotu patiesos lietas apstākļus un panāktu tiesisku un taisnīgu lietas izskatīšanu.

Pamatojot administratīvo tiesu nepieciešamību, tika uzsvērts, ka, veicot iestādes rīcības kontroli, administratīvā tiesa izvērtēs gan iestādes rīcības tiesiskumu – atbilstību normatīvajiem aktiem, vispārējiem tiesību principiem un citiem tiesību avotiem, gan arī tās rīcības lietderību. Administratīvo lietu būs iespējams iztiesāt gan mutvārdu procesā, gan arī, ja lietā esošie dokumenti būs pietiekami un tam piekritīs administratīvā procesa dalībnieki, rakstveida procesā bez tiesas sēdes klātienē.

Pievilcīgs bija administratīvai tiesai formulētais uzdevums – veikt kontroli pār izdotā administratīvā akta un faktiskās rīcības tiesiskumu, kas nozīmē, ka administratīvajai tiesai būs jāpārbauda, vai ir pietiekami pierādījumi tiem apstākļiem, uz kuru pamata ir izdots administratīvais akts vai veikta cita rīcība, un jādod tiem juridiskais novērtējums, vai iestāde pareizi piemērojusi likumu atbilstoši konstatētajiem apstākļiem. Domājot par indivīda tiesību aizsardzību, tika uzsvērts, ka lietas būs jāizskata pēc iespējas ātrāk.

Likuma izstrādes darba grupa pulcējās Tieslietu ministrijas telpās, bieži vien arī sestdienās un, cik zināms, nesaņēma atalgojumu par savu darbu vairāku gadu garumā. Administratīvā procesa likumprojekts izstrādāšanas gaitā tika apspriests vairākās zinātniski praktiskās konferencēs un semināros, kuros tika uzaicināti ārvalstu eksperti, kuri sniedza vērtējumu par likumprojektu. Notika plašas diskusijas, kāds būs jaunais likums un kas mainīsies pēc tā pieņemšanas. Galvenā tēze – beidzot būs likums, kas indivīdu nostādīs vienlīdzīgās pozīcijās ar valsti.

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Pāvils L. Administratīvā procesa likuma pirmsākumi. Jurista Vārds, 15.12.2020., Nr. 50 (1160), 2.lpp.
12
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Jurista Vārds
Numura tēma
Administratīvais process tiesā: prakse, skaidrojumi, komentāri
Vija Kalniņa
Notikums
Apbalvoti "Jurista Vārda" studentu konkursa uzvarētāji
2020. gada 9. decembrī notika "Jurista Vārda" 15. pētniecisko darbu konkursa apbalvošanas ceremonija, kas pulcēja gan konkursantus, gan arī žūrijas komisijas locekļus, gan arī citus interesentus. Šogad apbalvošanas ceremonija notika ...
Tieslietu ministrija
Notikums
Balva "Cilvēks – cilvēkam" šogad četriem laureātiem
Tieslietu ministrija gada nogalē jau otro reizi pasniegusi laureātiem pagājušajā gadā iedibināto apbalvojumu "Cilvēks – cilvēkam", kura mērķis ir izteikt atzinību kriminālsodu izpildes procesā iesaistītajiem brīvprātīgajiem, kas ...
Ieva Višķere, Santa Savina
Skaidrojumi. Viedokļi
Administratīvā akta pamatojuma maiņas aizliegums
Administratīvā procesa likuma 250. panta otrā daļa noteic, ka tiesa, vērtējot administratīvā akta tiesiskumu, spriedumā ņem vērā tikai to pamatojumu, ko iestāde ietvērusi administratīvajā aktā. Šī norma ir daļa no tiesiskā ...
Ieva Liepiņa, Santa Ozola
Skaidrojumi. Viedokļi
Pilna sprieduma neesība lietā kā pamats sprieduma atcelšanai administratīvajā procesā
AUTORU KATALOGS