ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

15. Decembris 2020 /Nr.50 (1160)

Pilna sprieduma neesība lietā kā pamats sprieduma atcelšanai administratīvajā procesā
Mg. iur., Mg. oec.
Ieva Liepiņa
Senāta Administratīvo lietu departamenta zinātniski analītiskā padomniece 
Mg. iur., Bac. oec.
Santa Ozola
Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja palīdze 

1. Absolūto pamatu sprieduma atcelšanai raksturojums

Administratīvā procesa likuma 303. panta pirmā daļa paredz apelācijas instances tiesas pienākumu atcelt zemākas instances tiesas spriedumu un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai, konstatējot šajā normā paredzētos tiesas pieļautos procesuālos pārkāpumus lietas izskatīšanā. Līdzīga norma ietverta arī attiecībā uz tiesvedību kasācijas instances tiesā, Administratīvā procesa likuma 327. panta trešajā daļā uzskaitot konkrētus procesuālos pārkāpumus, kas varēja radīt lietas nepareizu izspriešanu.

Atšķirībā no cita veida zemākas instances tiesas pieļautajiem procesuālajiem pārkāpumiem, kuru gadījumā ir būtiski novērtēt pārkāpuma ietekmi uz lietas iznākumu un kas paši par sevi neliedz tiesai lietu izskatīt, minētajās normās ietvertos pārkāpumus likumdevējs ir paredzējis uzlūkot atšķirīgi, atzīstot tos par absolūtu pamatu zemākas instances tiesas sprieduma atcelšanai. Turklāt zemākas instances tiesas sprieduma atcelšana apelācijas instances tiesas gadījumā nozīmē atkāpšanos no pamatprincipa, atbilstoši kuram apelācijas instances tiesa taisa spriedumu par prasījumu pēc būtības (pat ja tas ir pretējs pirmās instances tiesas spriedumam).

Administratīvā procesa likuma 303. panta pirmajā daļā un 327. panta trešajā daļā minētajās situācijās ir konstatējami būtiski tiesvedības pamatnoteikumu pārkāpumi, kuru rezultātā pārkāptas administratīvā procesa dalībnieku Latvijas Republikas Satversmes 92. pantā garantētās tiesības uz taisnīgu tiesu.1 Tādējādi šo normu mērķis ir novērst procesa dalībnieku tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpumu. Savukārt tiesības uz taisnīgu tiesu ir vienas no svarīgākajām pamattiesībām, no kuru pienācīgas nodrošināšanas lielā mērā ir atkarīga pārējo cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzība.2

Viens no normās minētajiem absolūtajiem pamatiem sprieduma atcelšanai ir pilna sprieduma neesība lietā. Līdz ar to ir jāapzina pazīmes, kas liecina par šādu pārkāpumu.

 

2. Pilna tiesas sprieduma raksturojums

Administratīvā procesa likumā nav definēts, kādi sprieduma trūkumi vai nepilnības liecina par pilna sprieduma neesību. Vienlaikus likuma 251. pantā ir ietvertas pamatprasības sprieduma formai un saturam.

Attiecībā uz sprieduma formu Administratīvā procesa likuma 251. panta pirmā daļa paredz, ka spriedumu sastāda rakstveidā, bet panta otrā daļa noteic sprieduma sastāvdaļas, proti, spriedumam jāsastāv no ievaddaļas, aprakstošās daļas, motīvu daļas un rezolutīvās daļas.

Savukārt panta trešajā–sestajā daļā ir norādītas prasības sprieduma saturam, konkretizējot katrā sprieduma sastāvdaļā norādāmos elementus. Šīs prasības paredz spriedumā ietvert gan samērā tehniskus elementus kā, piemēram, sprieduma taisīšanas vietu un laiku, gan elementus, kas attiecas uz tiesiskā strīda izšķiršanu pēc būtības, piemēram, argumentus, kāpēc tiesa pieteikumu uzskatījusi par pamatotu vai nepamatotu.

Kā to ir atzinis Senāts, jēdziens "pilns tiesas spriedums" ietver gan formālas, gan arī materiālas pazīmes.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Jurista Vārds
Numura tēma
Administratīvais process tiesā: prakse, skaidrojumi, komentāri
Vija Kalniņa
Notikums
Apbalvoti "Jurista Vārda" studentu konkursa uzvarētāji
2020. gada 9. decembrī notika "Jurista Vārda" 15. pētniecisko darbu konkursa apbalvošanas ceremonija, kas pulcēja gan konkursantus, gan arī žūrijas komisijas locekļus, gan arī citus interesentus. Šogad apbalvošanas ceremonija notika ...
Tieslietu ministrija
Notikums
Balva "Cilvēks – cilvēkam" šogad četriem laureātiem
Tieslietu ministrija gada nogalē jau otro reizi pasniegusi laureātiem pagājušajā gadā iedibināto apbalvojumu "Cilvēks – cilvēkam", kura mērķis ir izteikt atzinību kriminālsodu izpildes procesā iesaistītajiem brīvprātīgajiem, kas ...
Ieva Višķere, Santa Savina
Skaidrojumi. Viedokļi
Administratīvā akta pamatojuma maiņas aizliegums
Administratīvā procesa likuma 250. panta otrā daļa noteic, ka tiesa, vērtējot administratīvā akta tiesiskumu, spriedumā ņem vērā tikai to pamatojumu, ko iestāde ietvērusi administratīvajā aktā. Šī norma ir daļa no tiesiskā ...
Miķelis Zumbergs
Skaidrojumi. Viedokļi
Ierobežojums iepazīties ar lietas materiāliem administratīvajā tiesā
Rakstā analizēta Administratīvā procesa likuma1 (turpmāk – APL) 145. panta ceturtās daļas piemērošana praksē. Saskaņā ar šo normu, lai neizpaustu personu privātās dzīves apstākļus, kā arī lai aizsargātu valsts, profesionālo, ...
1 komentāri
AUTORU KATALOGS