Rakstā analizēta Administratīvā procesa likuma1 (turpmāk – APL) 145. panta ceturtās daļas piemērošana praksē. Saskaņā ar šo normu, lai neizpaustu personu privātās dzīves apstākļus, kā arī lai aizsargātu valsts, profesionālo, komerciālo, izmeklēšanas vai adopcijas noslēpumu, tiesa pēc savas iniciatīvas vai administratīvā procesa dalībnieka lūguma var pieņemt motivētu lēmumu, ar kuru nosaka ierobežojumu pieteicējam vai atbildētājam iepazīties ar lietas materiālu attiecīgo daļu. Ja tiesa lēmumā noteic, ka minētais ierobežojums iepazīties ar lietas materiāliem ir spēkā arī pēc galīgā tiesas nolēmuma spēkā stāšanās, pieteicējam vai atbildētājam ir tādas pašas tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, kādas likums nosaka ikvienai citai personai.
Turpmākajās nodaļās koncentrētā veidā pievērsta uzmanība vairākiem aspektiem, kuri tiesai jāapsver, izlemjot jautājumu par ierobežojuma noteikšanu: 1) konkrētās informācijas nepieciešamība lietā; 2) ar ierobežojumu aizsargājamā interese; 3) lēmuma adresāts; 4) adresāta tiesību uz taisnīgu tiesu ierobežojums; 5) ierobežojuma termiņš (ilgums). Jautājuma aktualitāte izriet no Latvijas Republikas Satversmes2 92. panta pirmajā teikumā un Eiropas Padomes Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas3 (turpmāk – konvencija) 6. panta 1. punktā paredzēto tiesību uz taisnīgu tiesu ierobežojuma, ko izraisa attiecīgais tiesas lēmums, tāpēc šim aspektam jāvelta lielākā vērība.
1. Informācijas nepieciešamība lietā
Ja procesa dalībnieks izmanto savas APL 145. panta pirmās daļas 4. punktā ietvertās tiesības iesniegt pierādījumus, tiesai ir pienākums novērtēt, vai šie pierādījumi ir pieļaujami un attiecināmi uz lietu.4 Kad persona lūdz noteikt ierobežojumu citam procesa dalībniekam iepazīties ar iesniegto dokumentu, ir vērts vispirms novērtēt, vai dokumentam ir nozīme lietā.5
Šis aspekts ir daļēji saistīts ar tiesību uz taisnīgu tiesu ierobežojuma vērtējumu. Lai nevajadzētu masveidīgi noteikt ierobežojumus, kuri formāli skar kādas puses tiesības uz taisnīgu tiesu, tiesai jāizvērtē, kādā apjomā iesniegtā informācija ir patiešām nepieciešama lietā. Turklāt jāņem vērā, ka pretējā gadījumā vienmēr saglabājas informācijas izpaušanas risks.
Dažādu veidu žurnāli, kas satur informāciju ne tikai par pieteicēju, bet arī par citām fiziskām personām, kā arī cita veida dokumenti, kuros ir citu fizisku personu dati, var tikt pievienoti lietai, ar tehniskiem līdzekļiem aizklājot to informācijas daļu, kas nav lietā būtiska un attiecas uz citām personām, saglabājot pieteicējam iespēju tomēr iepazīties ar to informācijas daļu, kas attiecas uz viņu vai ir nozīmīga lietā.6
2. Aizsargājamā interese
Tiesības iepazīties ar lietas materiāliem var tikt ierobežotas tikai tad, ja ir konstatējams kāds no APL 145.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes