ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

15. Decembris 2020 /Nr.50 (1160)

Fakts sprieduma motīvu daļā APL 153. panta trešās daļas tvērumā
Mg. iur.
Aleksandrs Potaičuks
Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas padomnieks 

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 153. panta trešo daļu fakts, kurš nodibināts ar spēkā stājušos spriedumu tā motīvu daļā, nav no jauna jāpierāda, izskatot administratīvo lietu, kurā piedalās tie paši procesa dalībnieki. Šī raksta mērķis ir iezīmēt dažādus Administratīvā procesa likuma 153. panta trešās daļas piemērošanas aspektus.

1. 153. panta trešās daļas būtība

Administratīvā procesa likuma 153. panta trešā daļa pieļauj izņēmuma gadījumu no lietas iztiesāšanas tiešuma principa1 un principa, ka nekādiem pierādījumiem nav iepriekš noteikta spēka, kas saistītu tiesu,2 un ļauj tiesai, izskatot administratīvo lietu, atsaukties uz citā lietā taisīta sprieduma motīvu daļā pierādītiem faktiem, ja abās lietās piedalījušies tie paši procesa dalībnieki.3 Lietas dalībnieks šādā gadījumā uz likuma pamata tiek atbrīvots no pierādīšanas pienākuma.4

Norma ietver likumdevēja uzskatu, ka, ja vieniem un tiem pašiem procesa dalībniekiem ir bijusi iespēja savstarpējā tiesas procesā aizstāvēt katram savas intereses, izmantojot iespējas iesniegt pierādījumus un izteikt argumentus par otras puses iesniegtajiem pierādījumiem, tad konkrēti strīdīgi fakti ar to starp pusēm vienreiz jau ir noskaidroti un nodibināti.5 Šādā izņēmuma gadījumā, pamatojoties uz 153. panta trešo daļu, sprieduma motīvu daļā nodibinātiem faktiem ir t.s. prejudiciālā nozīme6 citā administratīvajā lietā.

Norma sistēmiski atrodas Administratīvā procesa likuma sadaļā par pierādījumiem, kas ietverta daļā par administratīvo procesu tiesā. Likumdevējs ir izvēlējies šo normu nošķirt no gadījuma, kad fakts ir nodibināts ar spēkā stājušos tiesas spriedumu tā rezolutīvajā daļā, kas arī nav no jauna jāpierāda, izskatot administratīvo lietu (153. panta otrā daļa). Salīdzinājumam arī Civilprocesa likuma 96. panta otrajā daļā noteikts, ka fakti, kas nodibināti ar likumīgā spēkā stājušos spriedumu vienā civillietā, nav no jauna jāpierāda, iztiesājot citas civillietas, kurās piedalās tās pašas puses.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Jurista Vārds
Numura tēma
Administratīvais process tiesā: prakse, skaidrojumi, komentāri
Vija Kalniņa
Notikums
Apbalvoti "Jurista Vārda" studentu konkursa uzvarētāji
2020. gada 9. decembrī notika "Jurista Vārda" 15. pētniecisko darbu konkursa apbalvošanas ceremonija, kas pulcēja gan konkursantus, gan arī žūrijas komisijas locekļus, gan arī citus interesentus. Šogad apbalvošanas ceremonija notika ...
Tieslietu ministrija
Notikums
Balva "Cilvēks – cilvēkam" šogad četriem laureātiem
Tieslietu ministrija gada nogalē jau otro reizi pasniegusi laureātiem pagājušajā gadā iedibināto apbalvojumu "Cilvēks – cilvēkam", kura mērķis ir izteikt atzinību kriminālsodu izpildes procesā iesaistītajiem brīvprātīgajiem, kas ...
Ieva Višķere, Santa Savina
Skaidrojumi. Viedokļi
Administratīvā akta pamatojuma maiņas aizliegums
Administratīvā procesa likuma 250. panta otrā daļa noteic, ka tiesa, vērtējot administratīvā akta tiesiskumu, spriedumā ņem vērā tikai to pamatojumu, ko iestāde ietvērusi administratīvajā aktā. Šī norma ir daļa no tiesiskā ...
Ieva Liepiņa, Santa Ozola
Skaidrojumi. Viedokļi
Pilna sprieduma neesība lietā kā pamats sprieduma atcelšanai administratīvajā procesā
AUTORU KATALOGS