Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Atsaucoties uz publicēto

20. Aprīlis 2021 /Nr.16 (1178)

Par prettiesiskuma saistību ar vainu krimināltiesībās
3 komentāri
Dr. habil. iur.
Uldis Krastiņš
Latvijas Universitātes emeritus profesors 

Prettiesiskuma jēga krimināltiesībās ir nostiprināta gan Krimināllikuma1 (turpmāk – KL) 1. pantā, kurā reglamentēts kriminālatbildības pamats, gan KL 6. pantā, definējot noziedzīga nodarījuma jēdzienu. Abās šajās normās ir pateikts, ka personas darbību vai bezdarbību par noziedzīgu nodarījumu var atzīt un sodīt tikai tādā gadījumā, ja par tās izdarīšanu vai neizdarīšanu paredzēta atbildība KL. Prettiesiskums jau romiešu tiesībās bija izteikts kā princips, ka sods draud tikai par likumā paredzētu nodarījumu (nullum crimen, nulla poena sine lega). Tā kā prettiesiskums tiešā saistībā ar vainas jautājumu krimināltiesībās tagad izvirzīts J. Baumaņa rakstā žurnāla "Jurista Vārds" slejās,2 tad tas pamudināja mani izteikt savas domas par šo jautājumu.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
12
komentāri (3)
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
'
20. Aprīlis 2021 / 14:35
3
ATBILDĒT
transportlīdzekļa vadīšana kā tāda ir kvalificējama kā noziedzīga nodarījuma mēģinājums, un gadījumā, ja transportlīdzekļa vadītājs ir laimīgi atgriezies garāžā nevienu nesabraukdams, tad noziegums nav izdarīts līdz galam no vainīgā gribas neatkarīgu iemeslu dēļ.
X > '
23. Aprīlis 2021 / 08:46
7
ATBILDĒT
Patiešām trāpīgs profesora koncepcijas raksturojums!
Jānis Baumanis
20. Aprīlis 2021 / 13:29
0
ATBILDĒT
Esmu pateicīgs par U.Krastiņa kritiku, kas, nenoliedzāmi, kartējo reizi aktualizē izklāstīto jautājumu.
Kā ispējamais risinājums varētu būt KL 123.panta otrajā daļā blakus šaujamierocim norādīt transportlīdzekli, tad tie nodarījumi, kuros šobrīd ir "netīša" rīcība ar transportlīdzekli tiktu kvalificēti nevis pēc KL 260.panta, bet pēc KL 123.p.2.d. (Analoģiski, kā sobrīd, risinot KL 123.p.2.d. un KL 236.p. 2.d. paredzēto nodarījumu norobežošanu.) Tad tiktu novērsta praksē pastāvošā problēma, ka vainas forma atkarīga nevis no nodarījuma faktiskajiem apstākļiem (kā nodarījums izpaudās dzīvē), bet no nodarījuma juridiskajām pazīmēm (kā nodarījums formulēts KL).
visi numura raksti
Ringolds Balodis
Skaidrojumi. Viedokļi
Cik aktuāla ir senā diskusija par tautas nobalsošanas iespējamību Latvijā
Pirmajam no piecpadsmit Satversmes pārgrozījumiem šomēnes aprit 88 gadi, proti, šie grozījumi tika pieņemti 1933. gada 21. martā un stājās spēkā tā paša gada 14. aprīlī. Tas pamudināja pavērtēt, cik aktuāla ir senā pirmskara ...
Rihards Erdmanis
Skaidrojumi. Viedokļi
Administratīvā atbildība par huligānismu virtuālajā telpā attālinātā mācību procesā
Šī raksta ietvaros aplūkota tieši vispārizglītojošās skolas bērnu uzvedība virtuālajā telpā (bērns ir persona līdz 18 gadiem). Tātad runa ir par bērniem no sešiem līdz 18 gadiem, kas apgūst vispārējo pamata un vidējās ...
Viktorija Soņeca
Tiesību prakse
Saglabājamo datu izmantošana krimināllietās
2021. gada 2. martā Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – Tiesa) pasludināja spriedumu Prokuratuur1 lietā, ar kuru vēlreiz apstiprināja atziņas, kas izriet no Tiesas sprieduma apvienotajās lietās La Quadrature du Net u.c.2 Šis spriedums ...
Ieva Žeimunde
Tiesību prakses komentāri
Eiropas Savienības Tiesas spriedums lietā Prokuratuur
1 komentāri
Anna Vladimirova-Krjukova, Gabriela Šantare
Tiesību prakses komentāri
Elektronisko sakaru komersantu izvēle: privātuma aizsardzība vai iestāžu pieprasījumu izpilde
1 komentāri
AUTORU KATALOGS