Prettiesiskuma jēga krimināltiesībās ir nostiprināta gan Krimināllikuma1 (turpmāk – KL) 1. pantā, kurā reglamentēts kriminālatbildības pamats, gan KL 6. pantā, definējot noziedzīga nodarījuma jēdzienu. Abās šajās normās ir pateikts, ka personas darbību vai bezdarbību par noziedzīgu nodarījumu var atzīt un sodīt tikai tādā gadījumā, ja par tās izdarīšanu vai neizdarīšanu paredzēta atbildība KL. Prettiesiskums jau romiešu tiesībās bija izteikts kā princips, ka sods draud tikai par likumā paredzētu nodarījumu (nullum crimen, nulla poena sine lega). Tā kā prettiesiskums tiešā saistībā ar vainas jautājumu krimināltiesībās tagad izvirzīts J. Baumaņa rakstā žurnāla "Jurista Vārds" slejās,2 tad tas pamudināja mani izteikt savas domas par šo jautājumu.