ŽURNĀLS Intervija

2019. gadā, stājoties tieslietu ministra amatā, jūs apņēmāties veikt tieslietu sistēmas auditu. Aprīļa vidū Noziedzības novēršanas padome jūsu vadībā apstiprināja Tieslietu ministrijas sagatavoto tieslietu audita ieteikumu ieviešanas plānu, balstoties uz Valsts kontroles revīziju rezultātiem. Kādi bija paši būtiskākie trūkumi, kas tika konstatēti un kurus ar šo plānu cerat novērst? Kādi pasākumi tiek plānoti, cik ilgā laikā tie tiks realizēti?

Vēlos uzsvērt, ka tiešām, stājoties amatā, es šo nosaucu kā vienu no darāmajiem darbiem, un nu ir pagājuši divi gadi un šis darbs ir paveikts. Šis ir komplicēts pasākums, un tas nav vienkārši izpildāms. Domāju, ka no idejas līdz realizācijai ir pagājis salīdzinoši mazs laika sprīdis. Šim uzdevumam bija jāparedz gan finansējums, gan arī laiks tā izpildei. Tika uzsākts nopietns audits, piesaistot gan Latvijas, gan ārvalstu ekspertus no Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD). Uzskatu, ka šis uzdevums tika paveikts ar labākajiem iespējamiem resursiem. Šo auditu noteikti nevar uzskatīt par "ķeksīša auditu", un izvērtējumi ir balstīti arī uz Valsts kontroles agrākajiem secinājumiem.

Audita kvalitatīvai veikšanai svarīgs bija arī apstāklis, ka tajā periodā bijām pabeiguši ģenerālprokurora atlases kārtību un tika iecelts jauns ģenerālprokurors. Audits aizsākās ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera laikā, bet process nenoritēja pietiekami efektīvi, jo ir svarīgi, lai auditējamais sadarbotos. Un tajā brīdī, kad darbu kā ģenerālprokurors sāka Juris Stukāns, viss audita process sāka noritēt efektīvāk un konstruktīvāk, un to var arī apliecināt Valsts kontrole, jo bija liela atsaucība no Ģenerālprokuratūras puses un bija iespēja piekļūt visai auditam nepieciešamajai informācijai.

Kā galvenos atziņu virzienus varu norādīt jautājumu saistībā ar Ģenerālprokuratūras vietu tieslietu sistēmas struktūrā.